Search results for "Eiropa"

Kredītiestāžu uzraudzības kompetenču sadale vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros

2019

Vienotais uzraudzības mehānisma izveidošana ir unikāla Eiropas Savienības konstitucionālajā un administratīvajā sistēmā. Tā ir finanšu uzraudzības sistēma, ko veido ECB un nacionālās kompetentās iestādes. Tas, ka vienotā uzraudzības mehānisma pamatā ir dažādi autonomi elementi, kas atrodas gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī, rada plašas sekas no juridiskās zinātnes viedokļa. Vienotā uzraudzības mehānisma īpašā struktūra rada jautājumus par mijiedarbību starp dažādajiem administratīvajiem līmeņiem un veidiem, kā dažādu līmeņu dalībnieki sadarbojas, lai īstenotu kopīgus uzdevumus un politiskos mērķus. Šī iemesla dēļ ir aktualizējies jautājums par kompetenču sadali starp ECB un nac…

Pārrobežu mantošana Eiropas Savienībā

2016

Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, un šīs tiesības aptuveni 11 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu jau ir izmantojuši, no minētā apstākļa secināms, ka šāda pārvietošanās sekmē iespēju, ka mirušās personas īpašums un mantinieki atrodas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī laulības starp dažādu dalībvalstu pilsoņiem var radīt problēmas mantošanas jautājumos pēcāk. Ņemot vērā, ka vairumam dalībvalstu ir savas kolīziju normas, ko tās piemēro attiecībā uz mantošanas lietām ar ārvalsts elementu un šīs kolīziju normas nav saskaņotas, 2012.gada jūlijā Eiropas Parlaments un Eiropas Padome pieņēma regulu Nr.650/2012 par jurisdikciju,…

Mantošanas regulas piemērošana pārrobežu mantojuma lietās

2019

Maģistra darbā tiek aplūkota Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi jeb Mantošanas regula. Darba mērķis ir analizēt regulas darbības pamatprincipus un piemērošanas aspektus, un analīzes gaitā konstatēt nepilnības regulas tiesiskajā regulējumā un piedāvāt iespējamos risinājumus. Maģistra darbā ir četras nodaļas. Pirmajā nodaļā tiek apskatīti regulas mērķi, tvērums un definīcijas, īpaši analizējot pastāvīgās dzīvesvietas jēdzienu. Analīzes rezultātā autore izstrādājusi regulas piemērošanas shēmu. Otra…

Pārrobežu mantojuma lietu vešana pie Latvijas notāra

2019

Maģistra darbs ir veltīts pārrobežu mantojuma lietu vešanas tiesiskā regulējuma analīzei no Latvijas notariāta skatupunkta un tajā ir izpētīti aktuālie problēmjautājumi Eiropas Savienības ietvaros, kas saistīti ar pārrobežu mantojuma lietu vešanu pie Latvijas notāra un kurus regulē Mantošanas regula. Maģistra darba mērķis ir izpētīt notāra lomu pārrobežu mantošanā, kā arī aplūkot iespējamos problēmjautājumus, ar kuriem notāri varētu saskarties, vedot pārrobežu mantojuma lietas un piemērojot Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību normas. Darba ietvaros autore konstatē praksē pastāvošos problēmjautājumus, kas saistīti ar jurisdikciju, piemērojamo likumu, publiskiem aktiem un jaunievie…

Hellēņu dimensija Eiropai : Rīgas 1. starptautiskās hellēnistikas konferences "Hellēņu pasaule un mēs" materiāli

2003

Dezinformācija Eiropā

2020

Bakalaura darba tēma ir “Dezinformācija Eiropā”. Bakalaura darba mērķis ir dezinformācijas jēdziena nošķiršana, problēmu identificēšana, prakses apskate, secinājumu izstrāde un problēmu risināšanas priekšlikumu izteikšana. Darba pētniecības jautājums ir – Kas ir dezinformācija, kā to novērst un kādu iespaidu tā atstāj svarīgos demokrātiskos procesos. Darbs sastāv no trim galvenajām daļām, no kurām pirmajā tiek apskatīta vārda brīvība. Otrajā daļā autore apskata dezinformācijas jēdzienu un ierobežošanu. Un trešā nodaļa ir veltīta dezinformājas prakses piemēru apskatam Eiropā. Atslēgvārdi: dezinformācija, Eiropa, vārda brīvība, masu mediji/plašsaziņas līdzekļi.

Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes studiju programmu salīdzinājums

2022

Mūsdienās bibliotēku un informācijas speciālistiem ir svarīgi orientēties plašajā informācijas apjomā, attīstīt dažādas kompetences un nodrošināt sabiedrības informacionālās vajadzības. Izglītībai šajā jomā ir jābūt aktuālai, atbilstošai vietējā un globālā darba tirgus vajadzībām un viegli piemērojamai dažādās valstīs. Pētījuma mērķis ir analizēt un salīdzināt Eiropas augstskolās pieejamās maģistra studiju programmas bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē un noteikt to galvenās atšķirības. Salīdzinājumam veikta programmu kontentanalīze, izmantojot Šeilas Koralas izstrādāto kompetenču modeli, IFLA vadlīnijas un intervijas ar programmu pārstāvjiem. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka program…

Politika un tiesības: Tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība

2012

Izdevumā publicēti Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā „Tiesību un juridiskās prakses ilgtspējīga attīstība” (LU Juridiskā fakultāte, 2011. gada 25. oktobris, Rīga, Raiņa bulvāris 19) nolasītie referāti.

Baltijas valstu deputātu ietekmes modelis Eiropas Parlamentā

2019

Deputātu ietekme parlamentārajā darbā tiek pētīta salīdzinoši nesen. Šobrīd ir pieejami tikai divi modeļi ar kuriem ir iespējams noteikt deputātu ietekmi Eiropas Parlamentā, bet neviens no tiem nav mēģinājis skaidrot, kāpēc deputāts ir ietekmīgs un kuri faktori ir par to ir atbildīgi. Balstoties uz teorētisko literatūru, kurā tiek pētīti dažādi Eiropas Parlamenta deputātu fona faktori, tiek prognozēts ietekmīga deputāta profils. Šī darba tēma ir “Baltijas valstu deputātu ietekmes modelis Eiropas Parlamentā”. Tās uzdevums ir izveidot jaunu ietekmes noteikšanas modeli, kurš spēj noteikt un prognozēt deputāta ietekmi pirms nonākšanas Eiropas Parlamentā. Viens no darba galvenajiem mērķiem ir sa…

30. un 110. panta nošķiršana Līgumā par Eiropas Savienības darbību

2016

Autors savā pētījumā „30. un 110. panta nošķiršana Līgumā par Eiropas Savienības darbību” veicis pētījumu par LESD 30. un LESD 110. panta piemērošanu un to savstarpēju nošķiršanu. Šī pētījuma mērķis bija analizēt LESD 30. un LESD 110. panta saturu un piemērošanu, kā arī noteikt konkrētus kritērijus, lai veiktu precīzu minēto pantu nošķiršanu. Pētījuma ietvaros autors izpētījis LESD 30. un LESD 110. panta vēsturisko attīstību. Apskatījis LESD 30. un LESD 110. panta piemērošanas raksturīgākos gadījumus, kā arī noteicis kritērijus pantu savstarpējai nošķiršanai. Autors galvenokārt izmantojis literatūru angļu valodā, analizējis Eiropas Savienības tiesas praksi, iepazinies ar tiesību zinātnieku …