Search results for "Eiropas Cilvēktiesību tiesa"

showing 5 items of 15 documents

Patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības Eiropas Cilvēktiesību konvencijas kontekstā

2019

Darbu izstrādāja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu bakalaura 3. kursa students Dāvids Groza. Darba tēma – “Patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības Eiropas Cilvēktiesību konvencijas kontekstā.” Darba mērķis ir analizēt svarīgākos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus par patvēruma meklētāju un bēgļu tiesībām un to izveidoto tiesu praksi šajā jomā kopš 2015. gada straujā patvēruma meklētāju un bēgļu skaita pieauguma Eiropā. Darbā veikta vispārēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas izveidotās tiesu prakses apskate, kā arī jaunāko un nozīmīgāko Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību jomā apskate. Ņemo…

patvēruma meklētājiEiropas Cilvēktiesību konvencijabēgļiEiropas Cilvēktiesību tiesaJuridiskā zinātne
researchProduct

Siltumnīcefekta gāzu emisiju nesamazināšana kā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 8. pantu pārkāpums

2020

Zinātnieki atzīst, ka šobrīd Zeme atrodas klimatu pārmaiņu epicentrā un notiekošais rada sekas gan visai pasaulei kopumā, gan videi un cilvēkiem. Ne visas valstis līdz šim ir pildījušas solījumus par siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanu, lai nodrošinātu notiekošo pārmaiņu apturēšanu. Darba ietvaros secināts, ka vairākas starptautiskās organizācijas ir atzinušas, ka klimata pārmaiņas tieši un netieši ietekmē dažādus aspektus tiesībām uz privāto dzīvi. Tomēr darba autore nesaskatīja pietiekami daudz pamatojumu, lai secinātu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa tuvākajā nākotnē varētu atzīt šīs rīcības, kā tiesības uz dzīvību pārkāpumu.

siltumnīcefekta gāzu emisijaklimata pārmaiņastiesības uz privāto un ģimenes dzīvitiesības uz dzīvībuEiropas Cilvēktiesību tiesaJuridiskā zinātne
researchProduct

Valsts pienākumi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu ieviešanā

2017

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir viens no efektīvākajiem starptautisko cilvēktiesību tribunāliem. Tās darbību un kompetenci nosaka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kura paredz, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir saistoši Eiropas Padomes dalībvalstīm. Eiropas Padomes dalībvalstis, ratificējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, pakļauj savus normatīvos aktus un administratīvo praksi Eiropas Cilvēktiesību tiesas uzraudzībai. Tomēr, neskatoties uz minēto, ņemot vērā, ka katras Eiropas Padomes dalībvalsts politiskās un juridiskās īpatnības, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu sasitošais spēks ne vienmēr tiek ievērots. Turklāt p…

subsidiaritātes principsEiropas Cilvēktiesību Konvencijaspriedumu izpildevalsts atbildībaEiropas Cilvēktiesību tiesaJuridiskā zinātne
researchProduct

Tiesības uz taisnīgu tiesu Eiropas Savienības starptautiskajā civilprocesā lietas Avotiņš pret Latviju kontekstā

2017

Ņemot vērā pieaugošo savstarpējās sadarbības lomu vienotas tiesiskās telpas izveidošanai Eiropas Savienībā, pieaug arī nepieciešamībai izveidot līdzsvaru starp šāda mērķa sasniegšanu un personas tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzību. Maģistra darba mērķis ir atrast iespējamās problēmas tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzībā Eiropas Savienības starptautiskajā civilprocesā un izvirzīt iespējamos risinājumus, kas ļautu samazināt personas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanu, analizējot lietu Avotiņš pret Latviju. Darbā autore analizē iespējamos problēmjautājumus un risinājumus šāda līdzsvara sasniegšanai, rezultātā izvirzot priekšlikumus pamattiesību aizsardzības veicināšanai Eiropas Savienīb…

tiesības uz taisnīgu tiesuEiropas Savienībastarptautiskais civilprocessEiropas Cilvēktiesību tiesakonvencijaJuridiskā zinātne
researchProduct

Valsts pozitīvie pienākumi sociālo mediju īstenotu vārda brīvības ierobežojumu gadījumā

2022

Katrai personai piemīt tiesības uz vārda brīvību. Taču, ja persona šīs tiesības realizē sociālajos medijos, tie, kā privāto tiesību subjekti, var liegt personai piekļuvi savām platformām. Šādā gadījumā rodas jautājums, vai un kā valstij ir jāreaģē uz šādu sociālo mediju rīcību, kā arī – vai valsts atbildība būtu skatāma valsts negatīvā vai pozitīvā pienākuma gaismā. Maģistra darbā “Valsts pozitīvie pienākumi sociālo mediju īstenotu vārda brīvības ierobežojumu gadījumā” ir sniegts sociālo mediju pienākumu cilvēktiesību jomā raksturojums. Tāpat ir analizēta dažādu starptautisko cilvēktiesību institūciju prakse attiecībā uz valsts pozitīvajiem pienākumiem tieši vārda brīvības kontekstā. Bez ta…

vārda brīvībapozitīvie pienākumiEiropas Cilvēktiesību tiesaJuridiskā zinātnesociālie mediji
researchProduct