Search results for "Eiropas Savienība"
showing 10 items of 180 documents
Prejudiciālā nolēmuma nozīme konstitucionālās tiesas procesā
2017
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta regulējums ievieš prejudiciālo nolēmumu procedūru, tomēr ne panta formulējums, ne citi to regulējošie tiesību akti nenosaka pantā ietvertā jēdziena “tiesa” saturu, kā arī to, vai konstitucionālās tiesas ietilpst šī panta subjektu lokā. Tā rezultātā tiesību zinātnieku vidū ir radušās neskaidrības, vai saskaņā ar panta trešo daļu, konstitucionālās tiesas būtu jāuzskata par “tiesu, kuras nolēmumus nevar pārsūdzēt”. Darba mērķis ir analizēt konstitucionālo tiesu atbilstību LESD 267. pantā ietvertajam jēdzienam “tiesa”, padziļināti izpētot Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālo tiesu praksi. Darba ietvaros autore analizē prejudiciālā nolēm…
Darījumdarbības brīvība kā pamattiesība un tās aizsardzība Latvijā
2020
Mūsdienās uzņēmējdarbības veikšana ir kļuvusi par pašsaprotamu darbību, taču vēl aizvien nav vienotas izpratnes, ko ietver darījumdarbības brīvība un kā to aizsargā Latvijas Republikā. Darbā analizē Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16.panta tvērumu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 49.panta saturu, to piemērošanas robežas un Eiropas Savienības tiesas paustās atziņas, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tāpat vēršot uzmanību uz to, vai darījumdarbības brīvība tiek pietiekami aizsagāta ar Satversmes 105.pantu.
Augstskolas un industrijas sadarbība studentu inovāciju veicināšanai: Latvijas Universitātes gadījuma izpēte
2017
Darbā tiek pētīta augstskolas un industrijas sadarbība inovāciju veicināšanai Eiropas Savienības inovāciju politikas kontekstā. Darba mērķis ir izpētīt augstskolas un industrijas sadarbības veidus, studentu iesaisti sadarbībā, kā arī šo sadarbību ietekmējošos faktorus Latvijas Universitātē. Tika konstatēts, ka Latvijas Universitātes sadarbības ar industriju un studentu iesaistes prakses ir dažādas, un tās atšķiras no fakultātes uz fakultāti. Studentu pētniecisko sadarbību ar industriju, kas ietver inovatīvu risinājumu izstrādi, veicina, galvenokārt, attiecīgās fakultātes mācībspēku sadarbība ar industriju, kā arī iespēja studentam par attiecīgo pētniecības tēmu izstrādāt noslēguma darbu. Pē…
Latvijas hipotekārā kredītsistēma un tās atbilstība ES investīciju direktīvām
2017
Diplomdarba tēma ir “Latvijas hipotekārā kredītsistēma un tās atbilstība ES investīciju direktīvām “. Šī darba mērķis ir, pamatojoties uz Latvijas hipotekāras kreditēšanas situācijas un tās atbilstību ES investīciju direktīvām izpēti, izstrādāt ieteikumus hipotekārās kreditēšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā. Diplomdarbs sastāv no 3 nodaļām un 10 apakšnodaļām. 1. Darba nodaļa tiek apskatīti hipotekārās kreditēšanas būtība, jēdziens, klasifikācija un tās problēmas un attīstības perspektīvas. 2. Nodaļa tiek veltīta Latvijas likumu un citu normatīvo aktu izpētei attiecībā uz hipotekāro kreditēšanu. Darba 3 nodaļa veikta hipotekārās kreditēšanas analīze, veicot kredītiestāžu piedāvājumu salī…
Brexit ietekme uz Eiropas Savienību
2017
Lielbritānijai pametot Eiropas Savienību, var rasties neprognozējamas sekas, kas var iedarbosies gan uz Eiropas Savienību, gan uz Latviju, gan uz pašu Lielbritāniju. Šīs sekas var skart visu Eiropas politiku, tirdzniecību, ekonomiku un diplomātiju. Darba mērķis ir izveidot iespējamos attīstības scenārijus, kuri varētu notikt pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kā arī izprast kādas sekas šis process varētu atstāt uz Eiropas Savienību, Latviju un pašu Lielbritāniju. Darba uzdevumi bija iepazīties ar pieejamajiem statistikas rādītājiem un ekonomistu un politiķu viedokļiem par šo tēmu, lai precīzāk varētu nonākt pie darba mērķa izpildes un izdarīt secinājumus. Darba rezultātā tika atrastas daž…
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības potenciālās sekas uz Lielbritānijas ekonomikas būtiskākajiem rādītājiem un valūtas tirgu
2017
Bakalaura darbā “Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības potenciālās sekas uz Lielbritānijas ekonomikas būtiskākajiem rādītājiem un valūtas tirgu” tiek identificēti vairāki potenciālie Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības scenāriji un to iespējamās sekas uz Lielbritānijas ekonomiku un valūtas tirgu. Darbā tiek noskaidroti galvenie izstāšanās scenāriji, arī tas, ko Lielbritānija no tiem iegūs un zaudēs, kā arī ekonomiskās sekas, ko katrs no šiem scenārijiem atstās. Darbā tiek analizēts Lielbritānijas ekonomikas stāvoklis un pētīts, kādu ietekmi uz to atstājis ir referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpat tiek analizēta Londonas kā pasaules finanšu centra nozīm…
Likumdošanas process ES pēc Lisabonas līguma: tiesiskais regulējums, efektivitāte un iespējamie uzlabojumi
2020
Lisabonas līgums ir būtiskākais no pēdējiem ES reformu līgumiem. Tas pārveidoja ES struktūru, funkcionēšanas pamatus, radīja tādu ES, kādu pazīstam to tagad. Darba autors vēlas noskaidrot, vai ES likumdošanas efektivitāte pēc līguma ir paugstinājusies, kā arī identificēt vēl uzlabojamas jomas sistēmā. Autors darba gaitā nonāk pie secinājumiem, ka likumdošanas efektivitāte un sekojoši arī iedzīvotāju attieksme pret ES ir uzlabojusies. Tiek precizēta regamentējošo aktu būtība, identificētas vājās vietas. Likuma efektivitātes jomā vēl iespējami uzlabojumi, taču kopumā institūcijas pildījušas labākas regulācijas apņemšanos. Savienībā joprojām pastāv demokrātijas deficīts, taču mazāks kā jebkad …
Kredītiestāžu uzraudzības kompetenču sadale vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros
2019
Vienotais uzraudzības mehānisma izveidošana ir unikāla Eiropas Savienības konstitucionālajā un administratīvajā sistēmā. Tā ir finanšu uzraudzības sistēma, ko veido ECB un nacionālās kompetentās iestādes. Tas, ka vienotā uzraudzības mehānisma pamatā ir dažādi autonomi elementi, kas atrodas gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī, rada plašas sekas no juridiskās zinātnes viedokļa. Vienotā uzraudzības mehānisma īpašā struktūra rada jautājumus par mijiedarbību starp dažādajiem administratīvajiem līmeņiem un veidiem, kā dažādu līmeņu dalībnieki sadarbojas, lai īstenotu kopīgus uzdevumus un politiskos mērķus. Šī iemesla dēļ ir aktualizējies jautājums par kompetenču sadali starp ECB un nac…
30. un 110. panta nošķiršana Līgumā par Eiropas Savienības darbību
2016
Autors savā pētījumā „30. un 110. panta nošķiršana Līgumā par Eiropas Savienības darbību” veicis pētījumu par LESD 30. un LESD 110. panta piemērošanu un to savstarpēju nošķiršanu. Šī pētījuma mērķis bija analizēt LESD 30. un LESD 110. panta saturu un piemērošanu, kā arī noteikt konkrētus kritērijus, lai veiktu precīzu minēto pantu nošķiršanu. Pētījuma ietvaros autors izpētījis LESD 30. un LESD 110. panta vēsturisko attīstību. Apskatījis LESD 30. un LESD 110. panta piemērošanas raksturīgākos gadījumus, kā arī noteicis kritērijus pantu savstarpējai nošķiršanai. Autors galvenokārt izmantojis literatūru angļu valodā, analizējis Eiropas Savienības tiesas praksi, iepazinies ar tiesību zinātnieku …
Lielbritānijas un Eiropas kopienas attiecību dinamika Mārgaretas Tečeres valdību laikā (1979-1990)
2019
Pētījums ir veltīts Lielbritānijas un Eiropas Kopienas attiecību analīzei Mārgaretas Tečeres vadīto Ministru Kabinetu periodā, proti, no 1979. līdz 1990. gadam. Darba mērķis ir noskaidrot šo attiecību raksturu dinamiku dažādos apskatāmā perioda posmos, lai rastu atbildi uz darba hipotēzi. Darba hipotēze balstās uz pieņēmumu, ka no divām dažādām Eiropas integrācijas teoriju grupām M. Tečeres periodā Lielbritānijas un Eiropas Kopienas attiecībās dominēja integrācijas starpvalstu teoriju pazīmes. Darba gaitā šī hipotēze apstiprinās – pētījums liecina, ka M. Tečeres kā suverēnas Eiropas Kopienas dalībvalsts vadītājas apzināta politika stipri ietekmēja gan Lielbritānijas iekļaušanās Eiropas Kopi…