Search results for "Estētika"
showing 10 items of 36 documents
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes mācību spēku publikācijas,1945-1965: bibliogrāfija, 1
1969
Bibliogrāfiskajā rādītājā sakopotas publikācijas, ko sarakstījuši Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesori, docenti, pasniedzēji, aspiranti, laboranti un citi zinātniskie darbinieki divdesmit gados (1945.—1965.). Rādītāja pirmā da|a aptver darbus sabiedriski politiskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Tajā apkopoti šādi izdevumu veidi: mācību grāmatas, dažādi mācību līdzekli (iespiesti tipogrāfiski vai ar rotaprintu), monogrāfijas, kandidāta un doktora disertācijas un to autoreferāti, raksti, kas ievietoti krājumos un zinātniskajā periodikā, raksti, kas publicēti žurnālos un laikrakstos, kā arī konferencēs nolasīto referātu tēzes. Viss materiāls sistematizēts pēc zinātņu …
(RE)PREZENTĀCIJA ATTĒLĀ: PĒTĪJUMS FENOMENOLOĢISKĀS ATTĒLA APZIŅAS KONCEPCIJĀS
2012
Anotācija. Darbā tiek realizēti divi, savstarpēji papildinoši mērķi. Viens vēsturisks, otrs filozofisks. Vēsturiskais paredz izsekot fenomenoloģiskām attēla apziņas koncepcijām, kas salīdzinoši tieši seko fenomenoloģijas dibinātāja Edmunda Huserla uzstādītajai pētniecības programmai. Savukārt filozofiskais mērķis ir saprast fenomenoloģiska attēla apziņas skaidrojuma iespējas un robežas iepretim atsevišķu semiotikas pārstāvju attēlu teorijām. Darbā tiek pierādīta hipotēze, ka noteiktos gadījumos attēls nevis reprezentē, bet gan prezentē attēloto lietu, turklāt tai piešķirot savdabīgu materialitāti. Pētījumā ieturētā metode ir fenomenoloģiska, lielākoties Edmunda Huserla formulētajā nozīmē. A…
Profesors Uldis Sūna: biobibliogrāfiskais rādītājs
1990
Biobibliogrāfiskajā rādītājā ietverti filozofijas zinātņu doktora profesora Ulda Sūnas publicētie darbi no 1957. gada līdz 1990.gadam, kā ari uzrādīta literatūra par viņu.
Profesors Uldis Sūna: biobibliogrāfiskais rādītājs
2001
Saturs: Priekšvārds 5 Habilitētais filozofijas doktors profesors Uldis Sūna 6 Uldis Sūna, Dr.hab.philos.10 Доктор философских наук профессор Улдис Фрицевич Суна 13 Publicētie darbi 16 Rediģētie un recenzētie darbi 33 Raksti par profesoru Uldi Sūnu 36 Profesora Ulda Sūnas vadītās disertācijas 39 Intervijas, sarunas 40 Profesora Ulda Sūnas sastādītie darbi 42 Profesora Ulda Sūnas tulkojumi 43 Profesora Ulda Sūnas darbu alfabētiskais rādītājs 44 Personu rādītājs 50
Cildenā koncepts Teodora Adorno darbā “Estētikas teorija”
2016
Šī darba mērķis ir apskatīt ideju par cildeno, kas rodama Teodora Adorno darbā 'Estētikas teorija', un izklāstīt to veidā, kas ļauj to pretstatīt un salīdzināt ar citu filozofu uzskatiem par cildeno. Nākas secināt, ka cildenais, ko estētikas vēsturē mēdz uzskatīt par visaugstāko mākslas novērtējumu, līdz ar 'Estētikas teoriju' un modernisma mākslu sasniedz savu galējo fāzi. Modernisma māksla nav tikai dialektiska antitēze sabiedrībai, kurā tā ir radusies, bet, atšķirībā no citiem mākslas virzieniem, arī antitēze pilnīgi visai cilvēces, estētikas un mākslas vēsturei. Tāpēc modernajā mākslā cildenais nav tāds, kāds tas bija agrāk. Ar tā relevanci tas kļūst irrelevants.
“Melnās” mākslas paradokss Adorno “Estētikas teorijā”
2019
Šī darba mērķis ir, kritiski analizējot Teodora Adorno Estētikas teoriju, atklāt un detalizēti izklāstīt potenciāli fundamentālu paradoksu, un rast tam risinājumu. Adorno raksturo moderno mākslu kā autonomu un "melnu" entitāti, kas ir neierobežota un bezmērķīga, bet viņš to arī raksturo kā racionālu entitāti, kas mērķtiecīgi īsteno "skaistā" nosacījumus. Tas nozīmē, ka modernā māksla ir ierobežota nepārkāpt tos nosacījumus, kas to padara "skaistu". Beigās nākas secināt, ka tieši šī paradoksalitāte ļauj modernajai mākslai realizēt "skaistā" nosacījumus. Modernajai mākslai ir jābūt absolūti neierobežotai un bezmērķīgai, lai tā būtu "skaista". Modernās mākslas vienīgais ierobežojums ir tās vēl…
Arhitektūras skaistums: Rodžera Skrūtona teorijas analīze
2021
Maģistra darba “Arhitektūras skaistums: Rodžera Skrūtona teorijas analīze” galvenais mērķis ir filozofa Rodžera Skrūtona (1944 – 2020) arhitektūras estētikas teorijas analīze un mūsdienu arhitektūras kritikas diskursa aplūkojums no Skrūtona teorijas pozīcijām. Īpaša uzmanība darbā ir pievērsta skaistuma būtības iespējamiem noteiksmes veidiem mūsdienu arhitektūrā. Balstoties uz Skrūtona idejām arhitektūras estētikas teorijā, darbā tiek aktualizēts arhitektūras skaistums kā arhitektūras būtības un estētiskās vērtības noteicošs kritērijs. Kā darba secinājums ir piedāvāta tēze – ja cilvēki tiecas pēc skaistuma, kas palīdz veidot viņiem māju un drošības sajūtu pasaulē, tad arhitektūra ir skaista…
Ceļa motīvs Kārļa Skalbes pasakās
2017
Bakalaura darbā pētīts ceļa motīvs Kārļa Skalbes pasakās, ceļu pētot ne vien kā fizisku vienību, bet arī uzlūkojot to filozofiski — kā ētisku un estētisku kategoriju. Darbā aplūkoti literārās pasakas pirmssākumi un žanra spilgtākie izkopēji Eiropā, sniegts ieskats 19. gadsimta beigu raksturīgākajos ceļa motīva pārstāvjos, kā arī minēts par tā aizsākumiem latviešu literatūrā. Ceļš Kārļa Skalbes pasakās analizēts ne vien kā fiziski notiekošs ceļojums, bet arīdzan kā garīgs un dvēselē notiekošs pārmaiņu ceļš, nereti pat vairāk ireālajā nekā reālajā pasaulē notiekošs. Ar ceļam raksturīgāko pieturas punktu akcentiem analizēts Skalbes personāžu ceļš, uzsverot, kā konkrētas ētiskās izvēles situāci…
Estētika un biovara: ķermenis kā mākslas objekts
2019
Darbā “Estētika un biovara: ķermenis kā mākslas objekts” aplūkota saikne starp biovaras konceptu un ķermeņa mākslas prakšu estētiskajiem aspektiem. Biovaras koncepts Mišela Fuko izvērsumā atklāj tādas varas šķautnes kā biopolitiku, disciplināro varu, kas, ietiecoties cilvēku dzīvēs, demonstrē varas represīvo un formējošo raksturu. Estētikas joma kā varas attiecību izspēles lauks atklāj ķermeņa objekta un reizē subjekta pozīciju, kas pašvaras veidolā pauž pretestību biovaras izpausmēm. Izmantojot pašas varas līdzekļus, kā arī cilvēka sevis apzināšanos un sava ķermeņa iepazīšanu, pašvara ļauj cilvēkam pašnoteikties. Atslēgas vārdi: Mišels Fuko, biovara, biopolitika, estētika, ķermenis.
Saskarnes dizaina lietojamības un estētisko kritēriju analīze
2020
Bakalaura darbā “Saskarnes dizaina lietojamības un estētisko kritēriju analīze” izpētīts, kā cilvēki, ņemot vērā dažādus kritērijus - dzimumu, vecumu, izglītības līmeni un hobijus, mēra saskarnes un saskarņu lietojamību. Mērķis noteikt, vai simetriskas saskarnes vērtētas pozitīvāk par asimetriskām saskarnēm. Noskaidrojot simetrijas un asimetrijas ietekmi mūsdienu dizainā. Darbā ir apskatītas metrikas un metriku izcelsme, pēc kurām iespējams veikt saskarņu novērtēšanu. Darba ietvaros aprakstīta dizaina vēsture un lietojamība, un nozīme mūsdienās. Izzināta estētikas un lietojamības nepieciešamība mūsdienu saskarnēs, izprastas mūsdienu saskarņu pozitīvās īpašības un trūkumi. Bakalaura darba ie…