Search results for "Etnogrāfija"

Sekcija "Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018. – 2020. gadā" : Tēžu krājums

2021

Krājumā apkopotas 2021. gada 11. martā Latvijas Universitātes 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta organizētās sekcijas “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018. – 2020. gadā” nolasīto referātu tēzes. Tēzēs atspoguļojas LU Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologu ieguldījums arheoloģiskā mantojuma un senvēstures aktuālu jautājumu izpētē. Tēzēs ietvertās atziņas balstītas padziļinātos, starpdisciplināros pētījumos, tās atspoguļo jaunu tēmu un arheoloģiskā materiāla interpretāciju meklējumus, kā arī arheoloģisko pieminekļu apzināšanas un izrakumu met…

Vidzemes tautas celtniecības objektu aizsardzība, 1944-1991

2017

Maģistra darbs „Vidzemes tautas celtniecības objektu aizsardzība, 1944-1991” aplūko kultūrvēsturiskajā Vidzemes novadā esošo tautas celtniecības objektu aizsardzības pasākumu kopumu – apzināšanu, izpēti, saglabāšanu, Latvijas PSR no 1944. gada līdz 1991. gadam. Darbā apskatīta Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta etnogrāfijas daļas, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un rajonu novadpētniecības muzeju rīkoto etnogrāfisko apzināšanas ekspedīciju metodika, secinājumi. Analizēta tautas celtniecības objektu izpēte, popularizēšana un saglabāšana, iekļaujot ēkas Latvijas PSR vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā, muzealizējot objektus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā v…

Tautas celtniecības objektu apzināšana un aizsardzība Madonas apriņķī (1918.-1940.g.)

2015

Bakalaura darbs „Tautas celtniecības objektu apzināšana un aizsardzība Madonas apriņķī (1918.-1940.g.)” aplūko Madonas apriņķī esošo zemnieku sētu, ar visām tām piederošajām ēkām, kā arī brāļu draudžu saiešanas namu iekļaušanu kultūrvēsturiskā mantojuma pieminekļu sarakstā un pārvešanu uz Brīvdabas muzeju ēku saglabāšanas nolūkos Latvijā no 1918. gada līdz 1940. gadam. Darbā apskatīta LU Arhitektūras fakultātes, Pieminekļu valdes un Brīvdabas muzeja rīkoto pieminekļu apzināšanas ekspedīciju metodika, rezultāti. Analizēti šo ekspedīciju savākto materiālu apkopošanā pieņemtie kritēriji par to, kādi tautas celtniecības pieminekļi Latvijas Republikas kultūrvēsturiskajā mantojumā atzīstami par a…

Tradicionālā apģērba terminoloģijas tulkojums spēlē "Saliec tautastērpu!”

2021

Bakalaura darbā veikts galda spēlē “Saliec tautastērpu!” iekļauto somu tautastērpu aprakstu tulkojums no somu valodas latviski. Somu un latviešu tautastērpiem ir daudz līdzīgu iezīmju, tādēļ spēle var kalpot kā palīglīdzeklis, lai iepazītu somu kultūru. Problēma tulkojuma gaitā ir ar tautastērpu saistītās leksikas tulkošana, jo daudziem terminiem trūkst pietiekami precīza tulkojuma mērķvalodā vai tāds līdz šim nav izveidots vispār. Darba gaitā tiek apskatīti spēlē iekļautie specifiskās leksikas piemēri un izvēlētie to tulkojumi, balstoties uz Žana Pola Vinē, Žana Darbelnē un Monas Beikeres tulkošanas stratēģiju paņēmieniem. Šis darbs ir starpnozaru pētījums, jo tajā kultūrvēsturiski etnogrā…

Latviešu tradicionālā tautastērpa darināšanas un valkāšanas pieredze 21. gadsimtā: rekonstrukcija un jauninājumi

2016

Bakalaura darbā “Latviešu tradicionālā tautastērpa darināšanas un valkāšanas pieredze 21. gadsimtā: rekonstrukcija un jauninājumi” tiek pētīta un analizēta tradicionālo tautastērpu rekonstrukcijas, jauninājumu un stilizācijas problemātika 21. gadsimtā. Darba tēma izvēlēta, pamatojoties uz pētniecisko interesi par tradicionālajiem tautastērpiem, tos darinot un valkājot. Tautastērps ir viens no svarīgākajiem latviešu nacionālās pašapziņas veidošanas un pašizteikšanās līdzekļiem 21. gadsimtā. Darba mērķis ir izpētīt latviešu tradicionālā tautastērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas 21. gadsimtā, kā arī izvirzīt priekšlikumus tradicionālā tautastērpa komplektēšanai nākotnē, aicinot saglabāt…

Prof. P. Šmita zinātniskās darbības 30 gadi

1928

Valodnieka, tulkotāja Ernesta Bleses rakstā aplūkots prof. P. Šmita dzīves gājums, studijas, darbība Tālajos austrumos, Latvijā, sadarbība ar periodiskajiem izdevumiem ("Mājas Viesa Mēnešraksts", "Druva", RLB Zinību komisijas rakstu krājumi u.c.), publicējot tajos tulkojumus, ceļojumu piezīmes, polemiku valodniecības jautājumos, recenzijas par "Latvu Dainu" burtnīcām, Glika bībeles valodu. Aplūkoti arī P. Šmita publicētie darbi etnogrāfijā, folklorā u.c. Autors norāda, ka P. Šmits viens no pirmajiem mūsu folkloras pētniecību nostādījis uz zinātniskajiem pamatiem. E. Bleses raksts publicēts mēnešrakstā "Latvju Grāmata", 1928, Nr. 3, 145.-148. lpp.; Nr. 4, 209.-217. lpp. Autors iesaka vēl pub…

Profesors Pēteris Šmits : Pēc autobiogrāfiskiem materiāliem sarakstījis G. Šaurums

1940

Biogrāfiskajā izklāstā iespējams iepazīties ar P. Šmita bērnības iespaidiem ģimenē, skolas gaitām, mācībām ģimnāzijā, Maskavas un Pēterburgas universitātēs. Tekstā minētas ļoti daudz personības, kuras atstājušas zināmu ietekmi uz P. Šmitu - tie ir gan latviešu, gan cittautu rakstnieki, filozofi, sabiedriskie, kultūras darbinieki, mācībspēki, kā arī P. Šmita ceļojums uz Ķīnu, pavadīto laiku Vladivostokā, atgriešanos Latvijā 1920. gadā, darbību Latvijas Universitātē. Sniegts arī īss ieskats P. Šmita ģimenes dzīvē.

Profesora Šmita atstātais zinātniskais mantojums

1962

Mīļais Misiņa kungs!

1914

Vēstulē P. Šmits stāsta par "Etnografisku rakstu krājuma" 2. daļas rakstiem, kā arī lūdz bibliofilu J. Misiņu pameklēt A. Hupeļa rakstu, atsūtīt kalendāru 1914. gadam. Tie varētu būt gan P. Strautzeļa, gan Zvārguļa vai J. Gūžas sastādītie kalendāri. Vēl lūgums pēc "Dienas Lapas" etnogrāfiskajiem pielikumiem.

Pētera Šmita sarakste ar Jāni Misiņu par Jāņa Krodznieka rakstiem

1914

P. Šmits vēstulē bibliofilam J. Misiņam izklāsta viedokli par J. Krodznieka rakstiem, intersējas par K. Mīlenbahu, kā arī par savu "Etnografisku rakstu" izdošanu, arheologu kongresu, turpmākiem J. Krodznieka rakstiem. Lūgums atsūtīt kādus labus kalnedārus.