Search results for "FOS"

Degradacja związków fosfonowych przez grzyby strzępkowe

2008

Możliwości biodegradacji związków fosfonowych przez cyjanobakterie

2010

L'apport des restes animaux à l'analyse spatiale des sites fossoyés du second âge du Fer

1994

National audience

Bœufs et chevaux sur le site protohistorique du Mormont (Suisse)

2014

International audience; L’étude des ossements d’animaux apporte de précieux éléments sur la place du bœuf et du cheval dans une communauté fréquentant brièvement le sommet de la colline du Mormont dans les années 100 avant notre ère. Les animaux, dont 174 bovins et 34 chevaux, sont représentés par des restes découpés, des parties anatomiques, des corps incomplets et des squelettes. Ces catégories résultent de pratiques très différentes, de la consommation de la viande à l’inhumation de cadavres. Les restes ont été enfouis dans environ deux cents fosses, souvent cylindriques, avec des profondeurs allant jusqu’à 5,50 m. La diversité de ces pratiques permet de comparer les sorts respectifs des…

Famenas stāva augšējās daļas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos

2015

Bakalaura darbā ir pētīti Famenas stāva augšējās daļas, Ketleru un Šķerveļa svītas smilšainie nogulumi Ketleru atsegumos Ventas labajā krastā. Lauka darbi veikti 2014. gada augustā ekspedīcijas gaitā, kad Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumos pie Ventas tika ievāktas makrofosīlijas tālākai izpētei, bet Ventas labā pamatkrasta gravās tika sagatavoti Ketleru un Šķērveļa svītas ģeoloģiskie griezumi un ievākti smilšaino nogulumu paraugi no tālākai izpētei. Ir veikta smilšaino paraugu granulometriskā analīze, kā arī mikrofosīliju izpēte. No cementētajiem smilšainajiem nogulumiem tika izveidoti plānslīpējumi un pieslīpņi, kas tālāk tika izpētīti un aprakstīti. Makrofosīlijas izpreparētas un apra…

Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos

2018

Linde, K. 2018. Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un mugurkaulnieku makro un mikrofosīlijas. 2016. gada augustā ekspedīcijas gaitā tika ievāktas makrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi Ketleru atsegumos, netālu no bijušajām Ķetleru mājām. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, kā arī veikta mikro un makrofosīliju izpēte. No iegūtajiem granulometrijas un fāciju analīzes rezultātiem var secināt, ka nogulumi uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas vidē, kurā ar laiku sedimen…

Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos

2016

Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…

Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs

2015

Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.

Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā

2018

Blumbergs, A. 2018. Burtnieku un Gaujas reģionālā stāva robežintervāla nogulumieži un mugurkaulnieku fosīlijas Latvijā. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Vidējā devona Živetas stāva nogulumu sastāvs, izplatība un fosilijas Latvijā ir plaši pētītas, tomēr diskutablu jautājumu par dažādu stratigrāfisko vienību izplatību un to robežām vēl ir pietiekami daudz. Šis pētījums veltīts Burtnieku un Gaujas svītas robežintervālam, kas iepriekšējo autoru darbos tika interpretēts ļoti dažādi. Vidējā devona siliciklastiskie nogulumi pētīti Muižarāju un Lenčupes atsegumos ar mērķi detalizēti izpētīt un precizēt nogulumu stratigrāfisko piederību pēc mikrofosīliju, mugurkaulnieku makrofosīliju un…

Ķīmisko parametru noteikšana Šlokenbekas Dzirnavu ezera un pazemes avotu ūdeņos

2016

Ķīmisko parametru noteikšana Šlokenbekas Dzirnavu ezera un pazemes avota ūdeņos. Smirnova M., zinātniskais vadītājs Doc., Dr. ķīm. Agnese Osīte. Bakalaura darbs, 38 lappuses, 15 attēli, 4 tabulas, 38 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir apkopota literatūra par ūdens piesārņojumiem, ūdens kvalitātes parametriem un to analīzes metodēm. Veiktas piecu ūdens kvalitātes parametru kvantitatīvas analīzes Šlokenbekas Dzirnavu ezera un pazemes avota ūdeņos, rezultāti ir salīdzināti ar pagājušajā gada rezultātiem (Valsts Vides Dienests), pēc piesārņojuma epizodes. Darbā izmantota nogulsnēšanas gravimetrija, titrimetrija (jodometriskā un permanganatometriskā titrēšana) un fotometri…