Search results for "Filozofi"
showing 10 items of 493 documents
Sievišķās eksistences formas, arhetipi un simboli (Erihs Neumans un Klarisa Pinkola Estesa).
2011
Mana darba mērķis ir parādīt Karla Gustava Junga izstrādnes par arhetipiem un simboliem individuācijas procesā. Individuāciju jungieši Erihs Neumans un Klarisa Pinkola Estesa apzīmē par spirituālo transformāciju un iniciāciju. Individuācijas procesā indivīds apzinās psihes neapzinātās daļas un paplašina apziņas dominēšanu pār bezapziņas procesu negatīvo ietekmi. Individuācijas procesā jāapzinās personīgās un kolektīvās bezapziņas saturi. Individuācijas fāzēm ir atšķirīgs simbolisms. Bezapziņa kā veselums ir sievišķa. Lielā Māte ir sievišķā arhetips, kas manifestējas simbolos. Simbolisms norāda uz transformācijas attīstību vai destrukciju. Sievišķā eksistences forma ir sievišķās bezapziņas a…
Subjekta problemātika Žaka Deridā filosofijā
2012
Šī darba mērķis ir pievērsties subjekta problemātikai, iezīmējot tieši franču poststrukturālisma pārstāvja Žaka Deridā veikto subjekta dekonstrukciju. Deridā iesākumā konstatē, ka rietumu filosofisko domu ir dominējusi klātesamības metafizika, kas nepieciešami konstruē subjektu kā klātesošu – kā sev identisku, tieši uztverošu un stabilā tagadnē esošu. Deridā norāda uz šādas subjekta koncepcijas neizbēgami represīvo raksturu un vajadzību to dekonstruēt. Šo subjekta dekonstrukciju var veikt, pievēršoties tam, kā konkrētajā tradīcijā tiek konstituētas attiecības starp valodu, laiku un subjektu. Atslēgas vārdi: Deridā, subjekts, dekonstrukcija, klātesamība, laiks, valoda, différance, poststrukt…
Pāreja no sekulārisma uz sakralitāti Pītera Bergera darbos.
2008
Bakalaura darba „Pāreja no sekulārisma uz sakralitāti Pītera Bergera darbos” uzmanības centrā ir Pītera Begera (Peter Berger) darbos sniegtais sekulārisma un sakralitātes attiecību skaidrojums. Darba gaitā tiek aplūkots, kā Pīters Bergers savā socioloģiskajā analīzē pāriet no tēzes, ka modernitātes un to pavadošā plurālisma ietekmē indivīdu apziņa un institucionālās struktūras neizbēgami zaudē reliģiskās references sfēru, uz secinājumu, ka šo sfēru un tās funkcijas pārņem ikdienas dzīves aspektu sakralizācija. Līdzas sekošanai P. Bergera pārdomu gaitai, tiek pievērsta uzmanība arī kontekstam un jau esošām idejām, uz kurām balstās autors, kā arī tām, kas nav tieši saistītas ar P. Bergeru, la…
Rakstības koncepcija post-strukturālismā
2010
Kas ir rakstība un ka tas ietekme modernu domu. Kur ir meklējami rakstības avoti, un kāpēc bezapziņai piemīt valodisks un protokoli-rakstītas formas. Kāpēc dekonstrukcija, ka arī struktūras struktūra ir diskreditētās kā parādības. Tie ir jautājumi kas ir aplūkoti, bet nekāda gadījuma nav atrisināti šajā darbā.
Lasīšanas (ne)iespējamība dekonstrukcijas un hermeneitikas kontekstā: Ž. Deridā, P. de Mans, H. G. Gadamers
2009
Maģistra darbā autore pētījusi, kā H.G. Gadamera, Ž. Deridā un P. de Mana darbos skatīta teksta lasīšanas un saprašanas problēma, un mēģinājusi parādīt, kas ir tie teorētiskie apsvērumi, kas dekonstrukcijā liek postulēt saprašanas neiespējamību, savukārt hermeneitikā ļauj traktēt tekstu lasīšanu kā dialektisku saprašanas procesu. Tiek secināts, ka dekonstrukcijas skatījums pamatojas strukturālā skatījumā uz valodu un tekstu, kas neparedz jēgas un saprašanas kā kontinuitātes izpratni, savukārt hermeneitiskajā skatījumā izmantoti jēdzieni un metaforas, kas ļauj leģitimēt saprašanu kā pakāpenisku procesu, kurā iespējama ne tikai interpretācija kā spēle, bet arī dialoga dalībnieku saprašanās ko…
Tikumu vienība Platona sokratiskajos dialogos
2010
Bakalaura darbā „Tikumu vienība Platona sokratiskajos dialogos” tiek skatīts viens no Sokrata paradoksiem – kā ir iespējams, ka individuālie tikumi (vīrišķība, taisnīgums, mērenība, dievbijība un saprātība) ir vienlaicīgi nošķirti viens no otra un katru tikumu veido viena un tā pati lieta – morālā zināšana. Šī problēma vistiešāk atklājas divos Platona dialogos, Protagorā un Lahētā, līdz ar to tie tika izmantoti kā pamats šajā darbā veiktajai analīzei. Darbā tika pierādīts, ka starp tiem ir iespējams izveidot koherentu skatījumu un atrisināt pastāvošās pretrunas, kam pamatā ir tikumu vienības formēšana caur zināšanu. Kā galvenās pamatinterpretācijas šajā darbā tika izmantotas Gregorija Vlast…
Realitātes analīze Ž. Bodrijāra darbos
2006
Bakalaura darbā aplūkota franču sociologa un kultūrteorētiķa Žana Bodrijāra (1929) realitātes interpretācija, kas atklājas simulakru, simulācijas un hiperrealitātes skaidrojumā. Realitātēs skaidrojuma pamatā ir semiotisks zīmju un simulakru skaidrojums, ko pavada vispārēji simulācijas procesi un jēgas izzušana – implozija. Kā rezultātā nav atšķirības starp masu mediju un realitāti, ko tas atspoguļo. Masu mediju un tehnoloģiju nepārtrauktā klātbūtne rada reālā un realitātes modeļu nepārtrauktu reproducēšanu un atšķirību modelēšanu, kas pamato nošķiršanas iespējas starp reālo un ilūziju izzušanu un realitāte pāriet hiperrealitātē, kur reālais ir pārāk reāls un tam nav iespējama nekāda referen…
Solidaritātes jēdziens E. Dirkema un R. Rortija sociālajā filozofijā
2010
Bakalaura darbā ir sniegts pārskats par Emīla Dirkema un Ričarda Rortija solidaritātes jēdzienu vietu un lomu sociālajā filosofijā. Pētījums veikts, balstoties uz Dirkema darbu ”Par sabiedriskā darba dalīšanu” un Rortija darbu ”Nejaušība, ironija un solidaritāte”. Bakalaura darbā tiek nedaudz iezīmēts arī vispārējais solidaritātes jēdziena konteksts, tā aktualizēšanās dažādu filosofu un sociologu uzskatos. Solidaritātes tēma ir saistoša, tā nav zaudējusi savu aktualitāti laikā, jo solidaritāte izpratne mainās līdzi sabiedrībai. Aktualizējot Dirkema un Rortija solidaritātes jēdzienu var atklāt solidaritātes vispārējās iezīmes, kuras pastāvēja un var noprast, ka pastāv vēl aizvien.
Dzīvnieku morālais statuss biocentrisma un dzīvnieku atbrīvošanas teorijā: Dž.B.Kalikots un P.Singers.
2011
Mūsdienās dzīvnieku statuss ir neskaidrs tāpēc, ka liela daļa Rietumu sabiedrības dzīvniekus uztver kā īpašumu vai lietu, un tikai neliela daļa - kā līdzvērtīgas būtnes. Ētika ir tā disciplīna, kas analizē indivīdu uzskatus, attieksmi un izturēšanos pret tiem, tāpēc savā darbā vēlos analizēt dzīvnieka statusu problemātiku. Šo problēmu aplūkošu ar divu autoru - biocentrisma pārstāvja Dž. B. Kalikota (dz. 1941) un dzīvnieku atbrīvošanas kustības aizsācēja P. Singera (dz. 1946) palīdzību. P. Singeram nozīmīgs teorijas pamatojumos ir utilitārisma ētika, bet Dž. B. Kalikota biocentrisma teorijā nozīmīgs pamats ir O. Leopolda „zemes ētikai.” Biocentrisma teorijai svarīgas ir visas apkārtējās vide…
Mācība par afektiem vēlīnajā Stoa filozofijā.
2008
Bakalaura darba tēma, ir „Mācība par afektiem vēlīnajā stoa filozofijā”. Darbā tiek apskatīta afektu loma, vēlīno stoiķu: Lucija Annēja Senekas, Epiktēta un Marka Aurēlija mācībā. Afektu tēma nesaraujami saistās ar cilvēka iekšējo un ārējo pasauli un tāpēc darba mērķis ir paradīt, kā vēlīnās stoa filozofijas spilgtākie pārstāvji skaidro afekta lomu cilvēku ikdienā. Stoiķi uzskata, ka ļaunā avots ir vai nu nezināšana, vai nepilnīga māka būt tikumīgam, savukārt netikumus rada afekti. Viņi izdala četrus afektus, proti - skumjas un baudu (attiecas uz tagadni), alkas un bailes (attiecas uz nākotni). Šie afekti padara cilvēka dvēseli slimu un vāju. Atslēgas vārdi: afekti, prāts, daba, Dievs, tiku…