Search results for "Filozofi"
showing 10 items of 493 documents
Filmu “Zvejnieka dēls” (1940) un “Zvejnieka dēls” (1957) salīdzinošā struktūranalīze pēc Kloda Levī-Strosa un Rolāna Barta teorijām
2017
Bakalaura darba mērķis ir veikt struktūranalīzi filmām “Zvejnieka dēls” (1940) un “Zvejnieka dēls” (1957) pēc Kloda Levī-Strosa un Rolāna Barta mīta strukturālisma teorijām un identificēt filmu satura līdzības ar tā laika valdošajām ideoloģijām. Darba pirmajā nodaļā ir apskatītas abas mīta teorijas, Kārļa Ulmaņa ideoloģija un Padomju ideoloģija. Otrajā nodaļā, vadoties pēc aprakstītajām teorijām, ir analizētas abas filmas. Trešajā nodaļā ir parādīta abu filmu struktūru līdzība ar tā laika valdošajām ideoloģijām. Abas “Zvejnieka dēls” ekranizācijas atšķiras pēc stāsta struktūras; tās reprezentē atšķirīgu pasaules skatījumu un vērtību sistēmu, jo ir tikušas uzņemtas dažādās politiskās iekārtā…
Izrādes jēdziena analīze Gija Debora darbā "Izrādes Sabiedrība"
2015
Šajā darbā tiek analizēts izrādes jēdziens Gija Debora darbā "Izrādes sabiedrība". Lai šo uzdevumu sasniegtu, ir nepieciešams izstrādāt pieeju, kā to izdarīt. Izrādes jēdziena analīze ietver nepieciešamību iepazīties arī ar galvenajām marksisma idejām. Darba aktualitāte ir saistīta ar mūsdienu kapitālisma negatīvo ietekmi uz sabiedrību. "Izrādes sabiedrības" mērķis ir izvairīties kapitālisma ietekmes.
Natural philosophy in the system of ideological orientations of the individual
2016
W pracy omówiono znaczenie i zasady filozofii przyrody, stanowiącej gałąź nauk filozoficznych, dla racjonalnego pojmowania integralności natury i zasad jej funkcjonowania. Koniecznym więc jest przekazywanie tego typu wiedzy studentom wyższych uczelni, gdyż pomoże im ona w lepszym zrozumieniu otaczającego nas świata w powiązaniu z kierunkiem stanowiącym przedmiot ich studiów.
Wspólnota jako wartość i dialog o wartościach : o dobru i złu w kontekście relacji ludzkich w wybranych tekstach Józefa Tischnera
2018
Spór na gruncie filozofii społecznej i politycznej o rozumienie wspólnoty głównie opiera się o trzy klasyczne stanowiska: indywidualizm, kolektywizm i wizja personalistyczna. Wydaje się, że określenie relacji między osobą a wspólnotą są zależne od tego, jakie jest źródło antropologii i etyki. W artykule przedstawia się wizję wspólnoty Józefa Tischnera. Przedstawił koncepcje relacji między osobą a wspólnotą w ujęciu filozofii dialogu i filozofii spotkania. Kategoria wartości i dialogu o wartościach jest jednym z kluczowych elementów tischnerowskiej filozofii. Stąd słusznym wydaje się ukazanie poglądów na temat wspólnoty w kontekście aksjologicznym. Pytania na scenie dramatu to pytania o dobr…
Między indywidualizmem a kolektywizmem - o filozofii wspólnoty Jeana Vaniera. Wybrane aspekty i problemy antropologiczno-etyczne
2018
Spór na gruncie filozofii społecznej i politycznej o rozumienie wspólnoty głównie opiera się o trzy klasyczne stanowiska: indywidualizm, kolektywizm i wizja personalistyczna. Wydaje się, że określenie relacji między osobą a wspólnotą są zależne od tego, jakie jest źródło antropologii i etyki. W artykule przedstawia się wizję wspólnoty obecnie mieszkającego we Francji filozofa i teologa Jeana Vaniera. W jego osobie zauważa się łączenie wiedzy z doświadczeniem, teorię z praktyką. Owocem tych „łączeń” jest istniejąca do dzisiaj wspólnota L 'Arche.
Pasionaritētes jēdziens un tā izvērtējums Ļ. Gumiļeva etnoģenēzes koncepcijā
2019
Ļeva Gumiļeva etnoģenēzes koncepcijai ir būtiska vieta Krievijas ideju vēsturē. Koncepcija tiek plaši apspriesta, daudzpusīgi kritizēta un dažādi interpretēta. Etnoģenēzes koncepcijā svarīgs ir pasionaritātes jēdziens. Šī darba mērķis ir aplūkot pasionaritātes jēdzienu un sniegt tā izvērtējumu. Tāpēc darbā tiek apskatīts etnoģenēzes koncepcijas vēsturiskais tapums un koncepcijas dažādās interpretācijas. Tāpat arī darbā tiek aplūkotas pasionaritātes un etnosa attiecības, kā arī pasionaritātes cēlonis jeb pasionārais grūdiens, kā tas manifestējas mērķtiecīgā cilvēku rīcībā un kā mainās pasionāru attiecības ar pārējiem indivīdiem, dažādās etnosa attīstības fāzes. Darba secinājumi ietver to, ka…
Frēges 'patiesība': divas noteiksmes
2022
Rakstā “Doma” Frēge secina, ka jebkāds mēģinājums definēt patiesību ir lemts neveiksmei. Bakalaura darba mērķis ir parādīt, ka patiesības nedefinējamība ir savienojama ar Frēges agrākajiem centieniem skaidrot patiesības nojēgumu. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek izskatītas divas Frēges darbos atrodamas patiesības noteiksmes – Patiesais kā abstrakts objekts un patiesums kā jēdziens; tiek iztirzāts slēdziens, kas noved Frēgi pie secinājuma par patiesības nedefinējamību; visbeidzot patiesības nedefinējamība tiek saattiecināta ar abu patiesības noteiksmju iztirzājumu, izvērtējot, vai nedefinējamības tēze ir spriedzē ar kādu no abām koncepcijām.
Mākslas patiesības subjektivizācijas kritika Hansa-Georga Gadamera darbos
2018
Maģistra darbs „Mākslas patiesības subjektivizācijas kritika Hansa Georga Gadamera darbos“ apraksta un analizē to mākslas tematizāciju, kura rodama vācu filozofa H.-G. Gadamera darbā „Patiesība un metode“ (1960), kā arī dažos citos viņa tekstos. Gadamers aplūko mākslas pieredzi un mākslasdarbu patiesības jēdziena eksplikācijā. Māksla noder viņam kā viena būtiska liecība tam, ka zinātņu metodiski nodrošinātā patiesība ir tikai viens patiesības atklāšanās veids, kurš iegremdēts daudz plašākā patiesības norisē, par kuru liecību sniedz māksla, tagadnes attiecības ar pagātni un tradīciju, kā arī valodiskā pieredze. Maģistra darbā īpaša uzmanība pievērsta tam kā Gadamers aplūko mākslas izslēgšanu…
Filozofijas un kino attiecības Alēna Badjū teorijā
2018
Maģistra darbs “Filozofijas un kino attiecības Alēna Badjū teorijā” pievēršas jautājumam par to, kādā veidā attiecības ir iespējamas starp kino un filozofiju. Kāds ir šo disciplīnu mērķis šādās attiecībās? Badjū šādu attiecību iespējamību uzrāda caur vairākiem savas teorijas konceptiem: patiesība, situācija, notikums, tukšums. Šāda pieeja kino un filozofijas attiecību definēšanai uzrāda vairākus būtiskus priekšnosacījums kino kā filozofijai. Kopumā Badjū teorija kino un filozofijas attiecības uzrāda kā priviliģētas, nepieciešamas, imanentas un vienreizīgas.
Mākslas attaisnojuma problēma un tās risinājums H.-G. Gadamera darbā "Skaistā aktualitāte"
2019
Šajā darbā tiek aplūkotas Hansa-Georga Gadamera pārdomas par estētiku un mākslu, kas risinās uz Gadamera filozofiskās hermeneitikas fona. Darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir Gadamera priekšstatītā modernās mākslas attaisnojuma problēma, un kāds varētu būt šis problēmas risinājums. Lai sasniegtu mērķi, tiek izsekots mākslas attaisnošanas jautājuma vēsturei kopš antīkā laikmeta, nonākot līdz šī jautājuma aktualitātes atjaunotnei modernās mākslas kontekstā. Tiek skaidrots Gadamera mākslas attaisnošanas jautajuma risinājums, kas ietver “estētiskās apziņas”’ pārvarēšanu, iekļaujot mākslas pieredzi vispārīgas cilvēka pieredzes procesā. Šī pārvarēšana tiek iztirzāta ar Gadamera piedāvātajiem jēdzi…