Search results for "Filozofi"
showing 10 items of 493 documents
Cilvēka izpratne Deivida Hjūma jūtu teorijā
2017
Bakalaura darbā izklāstīta cilvēka izpratne britu empīriķa Deivida Hjūma filozofijā, respektīvi, viņa galvenajos darbos - “Pētījums par cilvēka sapratni” un “Traktātā par cilvēka dabu”. Hjūms, skaidrojot cilvēka prāta uzbūves principus, balstījās tīrā novērojumā un eksperimentā un nonāca pie savulaik radikāli jauniem secinājumiem, pauzdams, ka viendabīgas cilvēka subjektivitātes noteiksme kā “dvēsele” neeksistē, un ka cilvēka maņas un domas ir nesaraujami saistītas ar apkārtējo vidi, kuru pieredzot tas top. Paliekot pie empīrisma pamatnostādnes, ka viss, ko iepsējams zināt, sākas tikai pieredzē, Hjūms norāda, ka prātam nevar atrast citu metafizisku pamatu, kas būtu pirms šīs pieredzes un uz…
Kirkegoriskās patības tapšana eksistences stadiju perspektīvā
2020
Bakalaura darbā izvirzīts mērķis aplūkot Serēna Kirkegora patības tapšanas filozofiju darbā Slimība uz nāvi, to paralēli skatot autora agrīnās koncepcijas par trim eksistences stadijām perspektīvā, kas atklājas darbos Vai nu-vai arī un Bailes un trīsas. Šāds mērķis izvirzīts, atsaucoties uz Kirkegora aicinājumu Slimībā uz nāvi dialektiski aprakstītās patības struktūras noteiksmes paralēli attēlot poētiski. Lai to izdarītu, izvirzīti trīs darba uzdevumi. Pirmā nodaļa veltīta indivīda kā nepastarpinātas pretstatu attiecības un estētiskās eksistences stadijas salīdzinājumam. Otrā nodaļa pievēršas attiecibas, kas attiecas pret sevi pašu un ētiskās eksistences stadijas salīdzinājumam. Noslēdzošā…
Cik grūta ir Grūtā problēma? D. Čalmersa un D. Deneta diskusija par pārrāvumu starp fenomenāliem un fizikāliem faktiem
2017
Šajā maģistra darbā tiek analizēta D. Čalmersa un D. Deneta diskusija par apziņas Grūto problēmu. Darba pirmā daļa novērtē fenomenālā reālisma pirmsteorētiskos pieņēmumus par apziņas kvalitatīvo iedabu un aplūko Čalmersa galvenos argumentus, kuri nodibina epistemoloģisku un metafizisku pārrāvumu starp fenomenāliem un fizikāliem faktiem. Darba otrā daļa pievēršas Deneta kritikas diviem aspektiem – ierobežojumiem, kas raksturo Čalmersa premisu iedomājamību, un pieņēmumiem, kas uzrāda ar qualia instancēm saistīto intuīciju neuzticamo iedabu. Darba trešā un noslēdzošā daļa analizē minētās diskusijas struktūru, uzrādot, ka apelēšana pie noteiktām intuitīvām propozīcijām tiek atkārtoti izmantota,…
Apziņas ontoloģija D.Čalmera un Dž.Serla koncepcijās: salīdzinoša analīze
2018
Darba centrālais priekšmets ir ķermeņa un prāta nošķīruma problēma, kas paredz fizikālo un mentālo procesu kauzālo attiecību skaidrojuma nepieciešamību. Iesākumā būs Dž.Serla bioloģiskā naturālisma teorijas izklāsts, kas, nenoliedzot pirmās personas ontoloģiju, definē apziņu kā nereducējamu fizikālu sistēmas īpašību, vienlaicīgi pasludinot sarežģītās problēmas neesamību, kuras pamatā ir aplams konceptuāla duālisma nošķīrums. Tālāk sekos D.Čalmera argumenta restaurācija, kas ir mēģinājums atspēkot fizikālismu, apstrīdot apziņu kā loģiski superventu īpašību, lai leģitimētu naturālistisku funkcionāla duālisma teoriju. Savukārt pēdējā nodaļā abu autoru savstarpēja diskusija ļauj saprast atšķirī…
Kara ētika – miera sasniegšanas instruments
2018
Darbā “Kara ētika - miera sasniegšanas instruments” ir aplūkota kara ētikas attīstība un taisnīga kara mācības aktualitāte mūsdienu kontekstā, analizējot teoriju par taisnīgumu pēc kara un teorijas piedāvātos kara beigšanas priekšnosacījumus. Darba mērķis ir sniegt ieskatu problemātikā, kā taisnīga kara mācības sniegtie priekšnosacījumi spēj būt pielietojami mūsdienās, salīdzinot ar miera ētiku un modernā kara izpratni. Tāpat darbā tiek analizēta morāles un likumu savienojamība pēckara posmā, valsts un starptautisko attiecību ietvarā.
Virtuālās realitātes tehnoloģijas kā apziņas metafora
2020
Maģistra darbā “Virtuālās realitātes tehnoloģijas kā apziņas metafora” tiek aplūkots šīs metaforas pielietojums mūsdienu apziņas filozofijas kontekstā. Darba mērķis ir pierādīt, ka, neskatoties uz virtuālās realitātes metaforas noderīgumu konkrētos kontekstos, tai ir ievērojami ierobežojumi un problēmas, kas traucē raksturot fenomenālo apziņu. Darba pirmajā daļā tiek aplūkotas senākas tehnoloģiju metaforas (prāts kā automāts, tvaika dzinējs un dators). Otrajā daļā tiek apskatīts virtuālās realitātes metaforas pielietojums mūsdienu apziņas filozofijas tekstos, lai noskaidrotu metaforas pielietošanas pamatojumu. Trešajā daļā tiek veikta šīs metaforas analīze, lai noskaidrotu tās ierobežojumus…
Datospēļu, kā tehnoloģiska artefakta, analīze mūsdienu fenomenoloģiskās pieejas tehnoloģijai ietvaros.
2015
Šis maģistra darbs ir fenomenoloģiskas ievirzes pētījums, kurā, pirmo reizi akadēmiskajā vidē, tiek veikta padziļināta un plaša datorspēles kā individuāla tehnoloģiska artefakta analīze tehnoloģiju fenomenoloģijas diskursa ietvaros. Darbā, izmantojot mūsdienu datorspēļu pētnieku, īpaši Filipa D. Dīna un Espena Ārseta izstrādes un salīdzinot tās ar savietojamiem mūsdienu tehnoloģiju fenomenologu uzskatiem, īpaši izceļot Albertu Borgmanu, kā arī ar empīriskiem faktiem, tiek pievērsta uzmanība datorspēļu neatkarīgajām īpašībām, datorspēļu lomai informācijas tehnoloģiju jomā, to unikālajām pieredzējuma formām un mijiedarbībai ar sabiedrību, aplūkojot datorspēļu tehnoētisko problemātiku. Tiek sk…
Informācijas pārvietošanās koncepcijas inkorporācija Artura Normena Praiora A-sērijas temporālajā loģikā
2016
Šajā darbā tiek aplūkota problēma – kā temporālajā loģikā formalizēt informācijas pārvietošanās koncepciju? Šīs problēmas kontekstā izvirzīts darba mērķis – inkorporēt informācijas pārvietošanās koncepciju loģiķa Artura Normena Praiora A–sērijas temporālajā loģikā. Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti trīs uzdevumi. Pirmkārt, sniegt vispārīgu ieskatu temporālās loģikas pētniecības priekšmetā un pamatelementos, kas konstituēs darbā izstrādātās loģikas kodolu. Otrkārt, izveidot informācijas pārvietošanās temporālās loģikas sintaksi, semantiku un piedāvāt šīs loģikas iespējamās variācijas. Treškārt, aplūkot darbā izveidotās loģikas ekspresivitātes ierobežojumus un konsekvences dažu laika filozofi…
Filozofia tu i teraz. Ontologia procesu jako podstawa filozoficznego coachingu
2018
Artykuł zawiera szkic ontologicznych podstaw coachingu filozoficznego – nowej dyscypliny praktycznej, która od roku 2016 stanowi składnik oferty edukacyjnej Uniwersytetu Opolskiego. Jest rozwinięciem idei zawartych w moim tekście Filozofia jako ćwiczenie duchowe – coachingowy model uprawiania filozofii. W drugim paragrafie przedstawiono ontologię Platona z perspektywy filozofii procesu. Widziana z tej perspektywy ontologia Platona jest rodzajem metafizyki doświadczenia – byt nazywany przez Platona „prawdziwym” nie jest rzeczywistością abstraktów, lecz tym, czego doświadczamy w chwilach, gdy rozpoznajemy znaczenie konkretnych sytuacji życiowych w perspektywie Dobra. Filozofia Platona okazuje…
Izskaidrot un saprast: ko tas nozīmē modeļ-bāzētā izziņas modelī?
2018
Ko tad nozīmē izprast pasauli? Mans priekšlikums: izmantojam stratēģiju B. Izprast pasauli nozīmē izgudrot efektīvus modeļbūves līdzekļus un iemācīties ar to palīdzību būvēt visus mums vajadzīgos modeļus. Neko vairāk izpratnes jēdzienā meklēt nevajag. Jūtamies vīlušies? Pietrūkst ierastās mistifikācijas?