Search results for "Filozofi"
showing 10 items of 493 documents
Głód jako wartość w filozofii i kulturze w kontekście sporu między hedonizmem a etyką wyrzeczenia
2014
Vara padomju telpā M. Fuko skatījumu prizma
2022
Maģistra darba “Vara padomju telpā M. Fuko skatījuma prizmā” mērķis ir pētīt varas un kontroles sociālajā realitātē problematizāciju padomju un postpadomju telpā Fuko politiskās filozofijas diskursa ietvaros. Par pētījuma konceptuālo ietvaru izmantoti Mičela Dīna un Oļega Harhordina pieejas, traktējot padomju telpas vēsturisko realitāti Mišela Fuko filozofijas prizmā. Darbā tiek analizēti nevis vēsturiski notikumi, bet varas koncepcija, lielu uzmanību pievēršot jaunas identitātes konstruēšanai sociālās realitātes ietvaros.
Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija
2012
Ideja par monogrāfiju, kas aplūkotu situāciju mūsdienu akadēmiskajā reliģijpētniecībā Latvijā, radās 2011. gada oktobrī, kad Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” tika nolasīti 22 referāti gan par reliģijpētniecības un teoloģijas vēsturi Latvijā un tās mūsdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arī par dažādiem konkrētiem Latvijas reliģiju vēstures tematiem un reliģiskās dzīves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistījās arī turpmākajā monogrāfijas veidošanā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloģisko pieeju un uzskatu daudzveidību. Tās sadaļās saglabāts arī autoru individuā…
Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma
2020
Darbā “Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma” risināts jautājums par vardarbības kā iekļautas normas pastāvēšanu sabiebrībā. Darba mērķis ir noskaidrot, kas ir vardarbība, analizējot jēdzienu “vardarbība”, pievēršoties definīcijām dažādās sfērās un raksturojot dažādus vardarbības izpausmju veidus. Darba pirmajā daļā ir aplūkots jēdziens “vardarbība”, tā skaidrojumi, definīciju variācijas un attiecības ar citiem jēdzieniem. Otrajā daļā tiek analizētas vardarbības izpausmes, detalizētāk apskatot ideju par strukturālo vardarbību, pievēršoties jautājumam, kuras ikdienas norises varētu vai nevarētu piedēvēt vardarbībai. Darba trešā sadaļa ir veltīta jautājumam, kā dažādas vardarbības izpausmes…
Ilgtspējīgas attīstības koncepta problemātika vides krīzes kontekstā
2022
Šajā darbā tiek problematizēts jautājums par to, vai ilgtspējīgas attīstības koncepts ir savietojams ar vides filozofijas pamatoto dabas pašvērtību. Darba mērķis ir uzrādīt ilgtspējīgas attīstības koncepta un sociālekonomiskā diskursa problēmas un to pozīciju attiecībā pret vides filozofiju. Pirmajā nodaļā aprakstītas vides filozofijas vadošās pozīcijas par dabas vērtību un cilvēka lomu vides daudzveidības saglabāšanā. Otrajā nodaļā aplūkota ilgtspējīgas attīstības jēdziena izcelsme, nozīme un kritika. Trešajā nodaļā tiek pieteikts teorētiskais ietvars, kā arī veikta politiska diskursa piemēra analīze. Šajā maģistra darbā autore secina, ka vadošās ekonomiskās paradigmas ietvaros ilgtspējīga…
Ārnes Nesa un Rodžera Skrūtona ekofilosofijas nostādņu salīdzinājums
2019
Bakalaura darbs “Ārnes Nesa un Rodžera Skrūtona ekofilosofijas nostādņu salīdzinājums” veltīts aktuālai mūsdienu problemātikai divu filosofu refleksiju prizmā. Ness un Skrūtons katrs savā veidā un kontekstā risina ekoloģiski svarīgus jautājumus par vidi, lokālo atbildību un globālajiem izaicinājumiem. Mūsdienu pasaulei nepieciešama ekoloģiska gudrība, kas ir gan pietiekami vizionāra, gan pietiekami pragmatiski konservatīva, lai civilizācijas nenonāktu totālas ekoloģiskas katastrofas priekšā. Šīs gudrības meklējumi darba ietvaros aprakstīti tajā analizēto un salīdzināto Ā. Nesa un R. Skrūtona ideju kontekstā. Abiem domātājiem ir atšķirīgi motīvi, kas viņiem liek pievērsties ekofilosofijas va…
O stawaniu się (o)sobą na drodze przezwyciężania samego siebie. Projekt radykalnej antropologii (neo)coachingowej
2020
Współczesny coaching dość dobrze sprawdza się w praktyce wychowawczej i terapeutycznej, ale brakuje mu solidnego fundamentu antropologicznego, to znaczy takiej koncepcji człowieka, która mogłaby stać się podstawą konstruktywnego (samo)rozwoju w duchu autentycznej wolności. Wydaje się, że w teorii coachingowej warto posłużyć się stworzoną przez Fryderyka Nietzschego koncepcją nadczłowieka. Oczekiwany przez Zaratustrę-Nietzschego nadczłowiek jest człowiekiem, który przezwyciężył własne słabości i potrafi twórczo działać w świecie, kierując się poczuciem odpowiedzialności za Ziemię. Korzystając z tej koncepcji (nad)człowieka, coach mógłby skutecznie pomagać swym podopiecznym i wychowywać ich „…
„Zināšanas” jēdziena konceptuāla analīze vēlīnā Vitgenšteina filosofijā
2015
Šajā bakalaura darbā tiek pētīta ‘zināšanas’ jēdziena noteiksme L. Vitgenšteina vēlīnajā filosofijā, galveno uzmanību pievēršot darbam „Par drošticamību”. Darbā mēģināts parādīt, kādās attiecībās, pēc Vitgenšteina domām, atrodas zināšana un drošticamība. Vitgenšteins savā darbā atsaucās uz Dž. E. Mūra idejām par drošticamām zināšanām, tāpēc apskatītas arī Mūra nostādnes. Darbā tiek analizēts ‘zināšanas’ jēdziena lietojums valodā, kam seko sīkāks šī jēdziena konceptuāls apraksts. ‘Zināšanas’ jēdziena noteiksme ļauj apskatīt zināšanas un drošticamības attiecības. Galvenais secinājums ir tāds, ka noteikta veida drošticamība – objektīva drošticamība – ir kategoriāli atšķirīga no zināšanas.
Zināšanas kā „Pamatots Patiess Uzskats”: Trīsdaļīgās zināšanu teorijas konceptuāla analīze
2015
Tradicionālais zināšanu skaidrojums, kas definē zināšanas kā pamatotu patiesu uzskatu, ir izrādījies nepietiekams. Edmunds Getjērs un citi epistemologi, kas sekojuši Getjēram pa pēdām, ir parādījuši, ka ir iespējami daudzi dažādi gadījumi, kur, neskatoties uz to, ka zināšanu subjektam ir pamatots patiess uzskats, nevar teikt, ka šim subjektam ir kādas zināšanas. Meklējot stingrāku, stabilāku zināšanu definīciju, parādījās daudz un dažādi atrisinājumi, tomēr neviens no tiem nav izrādījies pietiekams iepretim Getjēra piemēriem. Šis darbs apraksta un analīzē trīsdaļīgās zināšanu teorijas aizsākumus, problēmas, kā arī to veidojošās daļas.
Parrēsija Fuko filosofiskajos meklējumos
2020
Šī darba mērķis ir parādīt, kā ir iespējams apgalvot, ka parrēsijas tēma, kuru Fuko skata savās vēlīnajās lekcijās Collège de France un Kalifornijas Universitātē Bērklijā ir ieausta Fuko darbos “Diskursa kārtība”, “Uzraudzīt un sodīt”, “Seksualitātes vēsture II. Baudu lietojums” un “Seksualitātes vēsture III. Pašrūpe”, kuros jēdziens “parrēsija” neparādās. Darbā tiek pētītas parrēsijai veltītās Fuko lekcijas, vadoties pēc patiesības, subjekta un varas jēdzieniem un analizēti Fuko darbi, norādot uz parrēsijas iezīmēšanos.