Search results for "Filozofija"

Antropoloģija Marksa agrīnajos tekstos

2018

Šis bakalaura darbs pievēršas antropoloģijai Marksa agrīnajos tekstos. Tas lielākoties balstās 1844. gadā sarakstītajos “Ekonomiskajos un filosofiskajos manuskriptos”. Pēc īsas Marksa ideju salīdzināšanas ar Hēgeļa un Feierbaha idejām tiek izvērsts dzimtas būtnes jēdziens. Vēlāk tiek skaidrots, kā kapitālisma ekonomika ir kaitīga cilvēka spējām un interesēm. Visbeidzot šis darbs īsi apraksta to, kādi ir Marksa priekšstati par zinātni utopiskajā nākotnes sabiedrībā, kas nomainīs esošo.

Kartēziskā duālisma problēma Dekarta “ego” izpratnē

2018

Dekarta “Meditācijās par pirmo filozofiju”, ievērojot noteiktu metodi (sekošana uztveres kārtībai nevis patiesības kārtībai), ne tikai tiek pierādīta prāta un ķermeņa izšķirība (duālisms) un atzīta to vienība, bet arī tiek meklēta atbilde uz jautājumu: “Kas es (ego) esmu?” Pētījuma mērķis ir noskaidrot to, kāda ir Dekarta “ego” izpratne “Meditācijās” un kā par to domāt Dekarta duālisma ietvarā. Mērķis tiek sasniegts, raksturojot Dekarta duālismu, tā problēmas, “Meditāciju” metodi un svarīgākos jēdzienus “ego” izpratnē. Darba noslēgumā tiek formulēta kartēziskā duālisma problēma Dekarta “ego” izpratnē.

Estētika un biovara: ķermenis kā mākslas objekts

2019

Darbā “Estētika un biovara: ķermenis kā mākslas objekts” aplūkota saikne starp biovaras konceptu un ķermeņa mākslas prakšu estētiskajiem aspektiem. Biovaras koncepts Mišela Fuko izvērsumā atklāj tādas varas šķautnes kā biopolitiku, disciplināro varu, kas, ietiecoties cilvēku dzīvēs, demonstrē varas represīvo un formējošo raksturu. Estētikas joma kā varas attiecību izspēles lauks atklāj ķermeņa objekta un reizē subjekta pozīciju, kas pašvaras veidolā pauž pretestību biovaras izpausmēm. Izmantojot pašas varas līdzekļus, kā arī cilvēka sevis apzināšanos un sava ķermeņa iepazīšanu, pašvara ļauj cilvēkam pašnoteikties. Atslēgas vārdi: Mišels Fuko, biovara, biopolitika, estētika, ķermenis.

Reliģiski-filozofiski raksti, 28

2020

Reliģiski-filozofiski raksti, XXVIII lasītāju uzmanībai piedavā latviešu, lietuviešu un krievu pētnieku zinātniskos rakstus par reliģisko valodu, ticības un prāta attiecību skaidrojumu teorijās par atvērtu un slēgtu sabiedrību, dažādiem biofilozofijas jautājumiem, pētījumu par bizantiešu un un latīņu baznīcu līdzāspastāvēšanas atspoguļojumu Indriķa hronikā, lauka pētījuma piezīmes par mūsdienu animismu Indijā, kā arī citas filozofijas un reliģijpētniecības tēmas. /// Reliģiski-filozofiski raksti, XXVIII offers to the readers' attention scientific articles by Latvian, Lithuanian and Russian researchers on the religious language, the relationship between faith and reason in theories of an ope…

Māksla kā pasaules darināšanas veids Nelsona Gudmena filozofijā

2020

Bakalaura darba mērķis ir aizstāvēt tēzi par Nelsona Gudmena filozofijas vienotību. Darbā tiek argumentēts, ka estētikas teorija ir būtiska Gudmena filozofijas projekta daļa, kas ļauj ilustrēt viņa “tradicionālās” filozofijas idejas. Darbā aplūkotas Gudmena filozofijas pamatnostādnes, kā arī pasaules darināšanas jēdziens un estētikas teorija, argumentējot par labu holistiskai interpretācijai, kas ņem vērā šo elementu mijiedarbību.

Estētiskās neieinteresētības koncepcija: feministisks izvērtējums un adaptācija politiskajā mākslā

2022

Darba mērķis ir pierādīt, ka estētiskās neieinteresētības koncepcija, lai arī sākotnējā pieteikumā nesaskanīga ar feminisma nostādnēm, ir adaptējama feminisma ietvaros un kā derīga attiecināma uz politisko, tostarp feministisko, mākslu. Mērķa sasniegšanai izvirzu trīs uzdevumus, kas atbildīs darba struktūrai nodaļās: pirmkārt, sniegt Imanuela Kanta pieteiktās estētiskās neieinteresētības koncepcijas rekonstrukciju, balstoties darbā “Spriestspējas kritika” (1790); otrkārt, sniegt un izvērtēt neieinteresētības koncepcijas feministisko, Pjēra Burdjē socioloģisko un Džordža Dikija estētiskās attieksmes kritiku; treškārt, pieteikt transformētu neieinteresētības koncepciju, kas būtu derīga politi…

Jaunā esamība kā eksistenciālās atsvešinātības pārvarēšanas iespēja Paula Tilliha darbos

2019

Pauls Tillihs cilvēka esamību raksturo kā eksistenciālās atsvešinātības stāvokli. Šis stāvoklis cilvēkā izraisa eksistenciālu nemieru un pašdestruktīvas tieksmes līdz pat tādām galējām to izpausmēm kā, piemēram, pašnāvībai vai vēlmei pašapliecināties kā nemirstīgai būtnei. Lai eksistenciālo atsvešinātību un tai raksturīgo nemieru pārvarētu, Tillihs kā risinājumu cilvēkam piedāvā jaunas esamības iespējamību.

Herca Franka mākslas un dzīves prakses analīze Heidegera fenomenoloģiskās ontoloģijas kontekstā

2020

Darbā tiek risināts dokumentālista esamības pasaulē jautājums. Pētījums veikts Martina Heidegera ontoloģijas filozofijas laukā, pievēršoties Herca Franka dokumentālo filmu veidošanas praksei un filmu analīzei. Darba mērķis ir izstrādāt poētiska dokumentālā kino veidotāja ontoloģiski fenomenoloģisku portretu caur Franka dokumentālo filmu veidošanas prakses un dokumentālo filmu kā mākslasdarbu analīzi Heidegera filozofijas kontekstā. Darba pirmajā daļā tiek iezīmēts Heidegera filozofisko ideju korpusu, kas darba otrajā daļā tiek izmantots Franka dokumentālo filmu un to veidošanas prakses analīzei Heidegera fenomenoloģiskās ontoloģijas kontekstā.

Mūzikas laiktelpa – filosofisks skatījums

2020

Reliģiski-filozofiski raksti, 19

2015

Kā dzīvot civilizāciju sadursmes ēnā? Kā dzīvot, ja tavas civilizācijas vairs nav? No šāda skatupunkta, iespējams, var lasīt arī šos "Reliģiski-filozofiskus rakstus". Par divu civilizāciju sadursmi raksta, piemēram, krievu pētniece Nadežda Beļakova, kuras interešu lokā ir Pareizticīgā baznīca padomju valstī. Vai pakļauties padomju varas noteikumiem un atteikties no savas ticības, vai nostāties tiem pretī, pat tad, ja šai pretestībai ir dzīvības cena? Cits šo "Reliģiski-filozofisku rakstu" autors – Arnis Mazlovskis to nosaucis par izšķiršanos starp determinismu un brīvo gribu. Savukārt, Svetlanas Kovaļčukas apjomīgo rakstu “Parīze – Rīga – Parīze: krievu emigrantu ietekme uz Krievu Studentu …