Search results for "Filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Naratīvā identitāte kā personas identitātes apliecinājums
2021
Maģistra darba tēma ir „Naratīvā identitāte kā personas identitātes apliecinājums”. Darba mērķis, izvirzot personas identitātes problēmu, analizēt tās risinājuma iespējas naratīvās identitātes teorijas ietvaros. Darba uzdevumi raksturo personas identitātes problēmu Dereka Pārfita darbos, izvērtē Pola Rikēra naratīvās teorijas iespējas risināt šīs problēmas un pamatot sociālās aspekta nozīmi personas identitātes apliecināšanai. Naratīvs ir būtisks personas identitātes izpausmes resurss. Naratīvā identitāte var piedāvāt salīdzinoši uzticamu personas identitātes apliecinājuma veidu, izmantojot kolektīvās atmiņas un personas dalības kopienas naratīvā nozīmi. Pateicoties naratīvam, personas iden…
Dzīvnieki biomākslā: posthumānisma skatījums
2021
Darbā “Dzīvnieki biomākslā: posthumānisma skatījums” risināts jautājums, vai biomāksla, problematizējot dzīvnieku izmantošanas diskursu mākslas praksē un vienlaicīgi izmantojot dzīvnieku, spēj iziet ārpus antropocentrisma paradigmas robežām. Darba mērķis ir pamatot, ka posthumānisma perspektīva problematizē dzīvnieku izmantošanu biomākslā kā iespējami antropocentrisku, taču abu – biomākslas un posthumānisma – mijiedarbība sekmē jauna cilvēku un dzīvnieku attiecību modeļa meklējumus. Pirmajā nodaļā atlasīti un formulēti galvenie posthumānisma pieņēmumi, pazīmes, idejas. Otrajā nodaļā aplūkots antropocentrisma un postantropocentrisma paradigmu konflikts biomākslā. Trešajā nodaļā veikta biomāk…
Volfganga Velša dzirdes kultūras koncepts
2018
Volfganga Velša dzirdes kultūras jēdzienā ir ietverta metateorētiska Rietumu kultūras filozofijas kritika, apspriežot Rietumu filozofiskajā diskursā izveidojušās okulārcentriskās tendences. Abām maņām ir atšķirīgi fenomenoloģiskie apraksti: dzirde iesaistās pasaulē, uzklausa un ieklausās, nevis, kā to dara redze, objektivizē, distancējas un sniedz prioritāti subjektu-objektu attiecībām. Tā rezultātā, sākot ar senajiem grieķiem un kulminējot apgaismības laikmetā, redzes metaforas filozofijā ir veidojušas ne tikai Rietumu epistemoloģiskās, bet arī sociālās, kulturālās un ētiskās nostādnes. Atsacīšanos no redzes hegemonijas jeb okulārcentrisma mūsu filozofiskajā valodā Velšs uzskata par nepiec…
Antīkās filozofijas recepcija Latvijā
2013
Antīkās filozofijas recepcija Latvijas teritorijā ir jauna, maz pētīta tēma. Recepcija latviešu valodas izteiksmē laikā no 19.gs.b. līdz 20.gs. 30.g.v. ir ritējusi lielumis tā laika valodas prakses gultnē. Mācību iestāžu klausītavās tā ir izpaudusies filozofijas vēstures kursa sastāvdaļa, tiesa, jo bieži citu zemju filozofijas vēsturnieku darbu satura vienkāršotu kompilāciju atveidojumā. Atsevišķi antīkās filozofijas izdibinājumu aizmetņi nepārtapa patstāvīgā un pēctecīgā ziniskā interesē, kura spēja saglabāt vien izglītojoši pedagoģisku specifiku. Filozofijas recepcija ir pieņēmusi arī ārpusakadēmiskas, privātas iniciatīvas formas, kurās tika panākti vienīgie šajā jomā publiski pieejamie r…
Sacelšanās lieguma nosacījumi Imanuela Kanta filozofijā
2020
Viena no mulsinošākajām problēmām, kas saistīta ar Kanta politisko domu, ir tāda, ka viņš atbalsta absolūto liegumu uz sacelšanos, kas šķiet pretrunīgi, ņemot vērā gan Kanta personiskos uzskatus, gan viņa filozofijas garu. Šajā darbā ir paredzēts izpētīt nosacījumus sacelšanās liegumam Kanta filozofijā un atbildēt uz jautājumu, vai pretestība vienmēr ir aizliegta. Pārbaudot, kādā veida politiskas sabiedrības pastāvēšanas nepieciešamība un mērķis ir saistīts ar sacelšanās lieguma nosacījumiem, tiek noskaidrots, ka, ja režīmu nevar uzskatīt par politisku, tad sacelšanās nav aizliegta. Runa ir par režīmiem, kas atšķiras no dabas stāvokļa, kur tomēr sacelšanās liegums nav spēkā.
Cilvēka izpratne Deivida Hjūma jūtu teorijā
2017
Bakalaura darbā izklāstīta cilvēka izpratne britu empīriķa Deivida Hjūma filozofijā, respektīvi, viņa galvenajos darbos - “Pētījums par cilvēka sapratni” un “Traktātā par cilvēka dabu”. Hjūms, skaidrojot cilvēka prāta uzbūves principus, balstījās tīrā novērojumā un eksperimentā un nonāca pie savulaik radikāli jauniem secinājumiem, pauzdams, ka viendabīgas cilvēka subjektivitātes noteiksme kā “dvēsele” neeksistē, un ka cilvēka maņas un domas ir nesaraujami saistītas ar apkārtējo vidi, kuru pieredzot tas top. Paliekot pie empīrisma pamatnostādnes, ka viss, ko iepsējams zināt, sākas tikai pieredzē, Hjūms norāda, ka prātam nevar atrast citu metafizisku pamatu, kas būtu pirms šīs pieredzes un uz…
Kirkegoriskās patības tapšana eksistences stadiju perspektīvā
2020
Bakalaura darbā izvirzīts mērķis aplūkot Serēna Kirkegora patības tapšanas filozofiju darbā Slimība uz nāvi, to paralēli skatot autora agrīnās koncepcijas par trim eksistences stadijām perspektīvā, kas atklājas darbos Vai nu-vai arī un Bailes un trīsas. Šāds mērķis izvirzīts, atsaucoties uz Kirkegora aicinājumu Slimībā uz nāvi dialektiski aprakstītās patības struktūras noteiksmes paralēli attēlot poētiski. Lai to izdarītu, izvirzīti trīs darba uzdevumi. Pirmā nodaļa veltīta indivīda kā nepastarpinātas pretstatu attiecības un estētiskās eksistences stadijas salīdzinājumam. Otrā nodaļa pievēršas attiecibas, kas attiecas pret sevi pašu un ētiskās eksistences stadijas salīdzinājumam. Noslēdzošā…
Cik grūta ir Grūtā problēma? D. Čalmersa un D. Deneta diskusija par pārrāvumu starp fenomenāliem un fizikāliem faktiem
2017
Šajā maģistra darbā tiek analizēta D. Čalmersa un D. Deneta diskusija par apziņas Grūto problēmu. Darba pirmā daļa novērtē fenomenālā reālisma pirmsteorētiskos pieņēmumus par apziņas kvalitatīvo iedabu un aplūko Čalmersa galvenos argumentus, kuri nodibina epistemoloģisku un metafizisku pārrāvumu starp fenomenāliem un fizikāliem faktiem. Darba otrā daļa pievēršas Deneta kritikas diviem aspektiem – ierobežojumiem, kas raksturo Čalmersa premisu iedomājamību, un pieņēmumiem, kas uzrāda ar qualia instancēm saistīto intuīciju neuzticamo iedabu. Darba trešā un noslēdzošā daļa analizē minētās diskusijas struktūru, uzrādot, ka apelēšana pie noteiktām intuitīvām propozīcijām tiek atkārtoti izmantota,…
Apziņas ontoloģija D.Čalmera un Dž.Serla koncepcijās: salīdzinoša analīze
2018
Darba centrālais priekšmets ir ķermeņa un prāta nošķīruma problēma, kas paredz fizikālo un mentālo procesu kauzālo attiecību skaidrojuma nepieciešamību. Iesākumā būs Dž.Serla bioloģiskā naturālisma teorijas izklāsts, kas, nenoliedzot pirmās personas ontoloģiju, definē apziņu kā nereducējamu fizikālu sistēmas īpašību, vienlaicīgi pasludinot sarežģītās problēmas neesamību, kuras pamatā ir aplams konceptuāla duālisma nošķīrums. Tālāk sekos D.Čalmera argumenta restaurācija, kas ir mēģinājums atspēkot fizikālismu, apstrīdot apziņu kā loģiski superventu īpašību, lai leģitimētu naturālistisku funkcionāla duālisma teoriju. Savukārt pēdējā nodaļā abu autoru savstarpēja diskusija ļauj saprast atšķirī…
Kara ētika – miera sasniegšanas instruments
2018
Darbā “Kara ētika - miera sasniegšanas instruments” ir aplūkota kara ētikas attīstība un taisnīga kara mācības aktualitāte mūsdienu kontekstā, analizējot teoriju par taisnīgumu pēc kara un teorijas piedāvātos kara beigšanas priekšnosacījumus. Darba mērķis ir sniegt ieskatu problemātikā, kā taisnīga kara mācības sniegtie priekšnosacījumi spēj būt pielietojami mūsdienās, salīdzinot ar miera ētiku un modernā kara izpratni. Tāpat darbā tiek analizēta morāles un likumu savienojamība pēckara posmā, valsts un starptautisko attiecību ietvarā.