Search results for "Filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Virtuālās realitātes tehnoloģijas kā apziņas metafora
2020
Maģistra darbā “Virtuālās realitātes tehnoloģijas kā apziņas metafora” tiek aplūkots šīs metaforas pielietojums mūsdienu apziņas filozofijas kontekstā. Darba mērķis ir pierādīt, ka, neskatoties uz virtuālās realitātes metaforas noderīgumu konkrētos kontekstos, tai ir ievērojami ierobežojumi un problēmas, kas traucē raksturot fenomenālo apziņu. Darba pirmajā daļā tiek aplūkotas senākas tehnoloģiju metaforas (prāts kā automāts, tvaika dzinējs un dators). Otrajā daļā tiek apskatīts virtuālās realitātes metaforas pielietojums mūsdienu apziņas filozofijas tekstos, lai noskaidrotu metaforas pielietošanas pamatojumu. Trešajā daļā tiek veikta šīs metaforas analīze, lai noskaidrotu tās ierobežojumus…
Datospēļu, kā tehnoloģiska artefakta, analīze mūsdienu fenomenoloģiskās pieejas tehnoloģijai ietvaros.
2015
Šis maģistra darbs ir fenomenoloģiskas ievirzes pētījums, kurā, pirmo reizi akadēmiskajā vidē, tiek veikta padziļināta un plaša datorspēles kā individuāla tehnoloģiska artefakta analīze tehnoloģiju fenomenoloģijas diskursa ietvaros. Darbā, izmantojot mūsdienu datorspēļu pētnieku, īpaši Filipa D. Dīna un Espena Ārseta izstrādes un salīdzinot tās ar savietojamiem mūsdienu tehnoloģiju fenomenologu uzskatiem, īpaši izceļot Albertu Borgmanu, kā arī ar empīriskiem faktiem, tiek pievērsta uzmanība datorspēļu neatkarīgajām īpašībām, datorspēļu lomai informācijas tehnoloģiju jomā, to unikālajām pieredzējuma formām un mijiedarbībai ar sabiedrību, aplūkojot datorspēļu tehnoētisko problemātiku. Tiek sk…
Informācijas pārvietošanās koncepcijas inkorporācija Artura Normena Praiora A-sērijas temporālajā loģikā
2016
Šajā darbā tiek aplūkota problēma – kā temporālajā loģikā formalizēt informācijas pārvietošanās koncepciju? Šīs problēmas kontekstā izvirzīts darba mērķis – inkorporēt informācijas pārvietošanās koncepciju loģiķa Artura Normena Praiora A–sērijas temporālajā loģikā. Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti trīs uzdevumi. Pirmkārt, sniegt vispārīgu ieskatu temporālās loģikas pētniecības priekšmetā un pamatelementos, kas konstituēs darbā izstrādātās loģikas kodolu. Otrkārt, izveidot informācijas pārvietošanās temporālās loģikas sintaksi, semantiku un piedāvāt šīs loģikas iespējamās variācijas. Treškārt, aplūkot darbā izveidotās loģikas ekspresivitātes ierobežojumus un konsekvences dažu laika filozofi…
Izskaidrot un saprast: ko tas nozīmē modeļ-bāzētā izziņas modelī?
2018
Ko tad nozīmē izprast pasauli? Mans priekšlikums: izmantojam stratēģiju B. Izprast pasauli nozīmē izgudrot efektīvus modeļbūves līdzekļus un iemācīties ar to palīdzību būvēt visus mums vajadzīgos modeļus. Neko vairāk izpratnes jēdzienā meklēt nevajag. Jūtamies vīlušies? Pietrūkst ierastās mistifikācijas?
Vara padomju telpā M. Fuko skatījumu prizma
2022
Maģistra darba “Vara padomju telpā M. Fuko skatījuma prizmā” mērķis ir pētīt varas un kontroles sociālajā realitātē problematizāciju padomju un postpadomju telpā Fuko politiskās filozofijas diskursa ietvaros. Par pētījuma konceptuālo ietvaru izmantoti Mičela Dīna un Oļega Harhordina pieejas, traktējot padomju telpas vēsturisko realitāti Mišela Fuko filozofijas prizmā. Darbā tiek analizēti nevis vēsturiski notikumi, bet varas koncepcija, lielu uzmanību pievēršot jaunas identitātes konstruēšanai sociālās realitātes ietvaros.
Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma
2020
Darbā “Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma” risināts jautājums par vardarbības kā iekļautas normas pastāvēšanu sabiebrībā. Darba mērķis ir noskaidrot, kas ir vardarbība, analizējot jēdzienu “vardarbība”, pievēršoties definīcijām dažādās sfērās un raksturojot dažādus vardarbības izpausmju veidus. Darba pirmajā daļā ir aplūkots jēdziens “vardarbība”, tā skaidrojumi, definīciju variācijas un attiecības ar citiem jēdzieniem. Otrajā daļā tiek analizētas vardarbības izpausmes, detalizētāk apskatot ideju par strukturālo vardarbību, pievēršoties jautājumam, kuras ikdienas norises varētu vai nevarētu piedēvēt vardarbībai. Darba trešā sadaļa ir veltīta jautājumam, kā dažādas vardarbības izpausmes…
Ilgtspējīgas attīstības koncepta problemātika vides krīzes kontekstā
2022
Šajā darbā tiek problematizēts jautājums par to, vai ilgtspējīgas attīstības koncepts ir savietojams ar vides filozofijas pamatoto dabas pašvērtību. Darba mērķis ir uzrādīt ilgtspējīgas attīstības koncepta un sociālekonomiskā diskursa problēmas un to pozīciju attiecībā pret vides filozofiju. Pirmajā nodaļā aprakstītas vides filozofijas vadošās pozīcijas par dabas vērtību un cilvēka lomu vides daudzveidības saglabāšanā. Otrajā nodaļā aplūkota ilgtspējīgas attīstības jēdziena izcelsme, nozīme un kritika. Trešajā nodaļā tiek pieteikts teorētiskais ietvars, kā arī veikta politiska diskursa piemēra analīze. Šajā maģistra darbā autore secina, ka vadošās ekonomiskās paradigmas ietvaros ilgtspējīga…
Ārnes Nesa un Rodžera Skrūtona ekofilosofijas nostādņu salīdzinājums
2019
Bakalaura darbs “Ārnes Nesa un Rodžera Skrūtona ekofilosofijas nostādņu salīdzinājums” veltīts aktuālai mūsdienu problemātikai divu filosofu refleksiju prizmā. Ness un Skrūtons katrs savā veidā un kontekstā risina ekoloģiski svarīgus jautājumus par vidi, lokālo atbildību un globālajiem izaicinājumiem. Mūsdienu pasaulei nepieciešama ekoloģiska gudrība, kas ir gan pietiekami vizionāra, gan pietiekami pragmatiski konservatīva, lai civilizācijas nenonāktu totālas ekoloģiskas katastrofas priekšā. Šīs gudrības meklējumi darba ietvaros aprakstīti tajā analizēto un salīdzināto Ā. Nesa un R. Skrūtona ideju kontekstā. Abiem domātājiem ir atšķirīgi motīvi, kas viņiem liek pievērsties ekofilosofijas va…
„Zināšanas” jēdziena konceptuāla analīze vēlīnā Vitgenšteina filosofijā
2015
Šajā bakalaura darbā tiek pētīta ‘zināšanas’ jēdziena noteiksme L. Vitgenšteina vēlīnajā filosofijā, galveno uzmanību pievēršot darbam „Par drošticamību”. Darbā mēģināts parādīt, kādās attiecībās, pēc Vitgenšteina domām, atrodas zināšana un drošticamība. Vitgenšteins savā darbā atsaucās uz Dž. E. Mūra idejām par drošticamām zināšanām, tāpēc apskatītas arī Mūra nostādnes. Darbā tiek analizēts ‘zināšanas’ jēdziena lietojums valodā, kam seko sīkāks šī jēdziena konceptuāls apraksts. ‘Zināšanas’ jēdziena noteiksme ļauj apskatīt zināšanas un drošticamības attiecības. Galvenais secinājums ir tāds, ka noteikta veida drošticamība – objektīva drošticamība – ir kategoriāli atšķirīga no zināšanas.
Zināšanas kā „Pamatots Patiess Uzskats”: Trīsdaļīgās zināšanu teorijas konceptuāla analīze
2015
Tradicionālais zināšanu skaidrojums, kas definē zināšanas kā pamatotu patiesu uzskatu, ir izrādījies nepietiekams. Edmunds Getjērs un citi epistemologi, kas sekojuši Getjēram pa pēdām, ir parādījuši, ka ir iespējami daudzi dažādi gadījumi, kur, neskatoties uz to, ka zināšanu subjektam ir pamatots patiess uzskats, nevar teikt, ka šim subjektam ir kādas zināšanas. Meklējot stingrāku, stabilāku zināšanu definīciju, parādījās daudz un dažādi atrisinājumi, tomēr neviens no tiem nav izrādījies pietiekams iepretim Getjēra piemēriem. Šis darbs apraksta un analīzē trīsdaļīgās zināšanu teorijas aizsākumus, problēmas, kā arī to veidojošās daļas.