Search results for "Filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Eksistenciālie ticības meklējumi Ļ. Šestova filozofijā
2006
Bakalaura darbā “ Eksistenciālie ticības meklējumi Ļ.Šestova filosofijā “ parādīta Ļeva Šestova savdabīgā filosofijas un ticības izpratne, tās veidošanās Krievijas un Eiropas literatūras un filosofijas ietekmē, neiederība krievu “ sudraba “ laikmeta dažādajos filosofiskajos strāvojumos, tās eksistenciālais raksturs, ka arī Šestova filosofijā galvenās uzstādītās problēmas – prāta un atklāsmes patiesības pretrunas – iespējamais risinājums Indijas reliģiski – filosofiskajā kultūrā.
Antropocentrisma kritika zemes ētikā un dziļajā ekoloģijā
2015
Galvenie jautājumi, kas tiek risināti darbā „Antropocentrisma kritika zemes ētikā un dziļajā ekoloģijā”, ir antropocentriskā pasaules skatījuma ietekme uz ekoloģisko problēmu veidošanos,antropocentriskā skatījuma vēsturiskā izcelsme, antropocentrisma kritika, salīdzinājums ar ekocentrisko skatījumu un iespējamie ekoloģisko problēmu risinājumi vides ētikas kontekstā. Pētījumā izmantota Linna Vaita piedāvātā antropocentrisma kritika. Tiek apskatīta dabas pašvērtības problēma, pamatojoties uz zemes ētikas teorētiskajām nostādnēm Oldo Leopolda un Bērda Kalikota darbos. Šim nolūkam tiek analizēti arī dziļās ekoloģijas pamatprincipi Ārnes Nesa esejās. Darbā aplūkota pašrealizācijas idejas nozīme …
Cilvēka un dzīvnieka nošķīruma ētiskie un juridiskie aspekti.
2008
Mūsu pašreizējo izturēšanos un morālos spriedumus par dzīvniekiem var dēvēt par neskaidriem un pat pretrunīgiem, taču mēģinājumi atrisināt šo problēmu ar racionālas filosofijas palīdzību nespēj piedāvāt tik drošus rezultātus, kādus mēs gaidām. Dzīvnieku morālais statuss ir divdomīgs – mēs attiecinām uz tiem humānas izturēšanās principu, bet vienlaikus izmantojam neskaitāmos veidos. Šķiet, ka cilvēka un dzīvnieka saistības juridisko aspektu analīze varētu ļaut noprast pretrunīgās attieksmes cēloņus un iespējams arī no tiem izvairīties. Likuma priekšā dzīvnieki tiek uzskatīti par īpašuma veidu – tie ieņem dīvainu stāvokli starp personām un lietām, bet tas izpaužas arī mūsu rīcībā un uzskatos.…
Sieviešu jautājuma aizsākums Latvijas ideju vēsturē
2012
Šajā maģistra darbā 3 nodaļās un 8 apakšnodaļās apkopots pētījums sieviešu jautājuma aizsākuma izpētē Latvijas ideju vēstures laukā, kontekstualizējot gan dzimumdiferences izpausmes kultūrvēsturiskajos tekstos, gan 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma prozā, dramaturģijā, presē un publicistikā paustās sievietes patstāvības centienu idejas vēsturiskajā Latvijas teritorijā. Šī darba galvenais mērķis ir atainot sieviešu jautājuma diskursa pirmssākumus, aplūkot 19. gadsimtā aizsākto emancipācijas centienu praksi, ieskicēt priekšstatu aprises par tradicionālo un moderno sievieti, kā arī skatīt sievietes jauno situāciju un līdz ar to ar to sabiedrībā valdošās tendences un prettendences. Paralēli i…
Margaritas Bodenas kompjutacionālā pieeja jaunrades problēmai
2012
Bakalaura darba Margaretas Bodenas kompjutacionālā pieeja jaunrades problēmai mērķis ir izvērst un analizēt autores izstrādāto koncepciju. Tā tiek skaidrota un implementēta darba gaitā (lielākoties, bet ne tikai - mūzikas teorijā un vēsturē). Pēdējā nodaļā rodama citu autoru kritika un bakalaura darba autora veiktā analīze. Darba teorētiskais pamats, galvenokārt, ir pašas autores darbi. Atslēgvārdi: jaunrade, mākslīgais intelekts, heiristika, radošais process.
Prāts un emocijas: Dekarts, Hobss, Damāzio
2010
Bakalaura darbs “Prāts un emocijas: Dekarts, Hobss, Damāzio” ir pētījums par emociju lomu racionalitātē, kurā par pamatu ir izmantoti trīs darbi: Tomasa Hobsa Leviatāns, Renē Dekarta Dvēseles kaislības un Antonio Damāzio Dekarta kļūda: emocijas, prāts un cilvēka smadzenes. Darbā galvenokārt ir aplūkoti šo trīs autoru mēģinājumi izskaidrot prāta un emociju dabu. Ievadā tiek iepazīstināts ar autoru pozīcijām un izskaidroti daži ar tematu saistīti jēdzieni. Pirmajā pētījuma daļā ir aprakstīta Dekarta izpratne par emociju un saprāta dabu, kam tālāk otrajā daļā seko Hobsa domu apraksts tā paša jautājuma sakarā. Nākamajā nodaļā ir aprakstītas Damāzio idejas par emociju dabu un tiek parādīts, ka r…
Taisnīgā kara uzsākšanas priekšnosacījumi: mūsdienu teorijas un to filozofiski vēsturiskie avoti
2013
Darbs ir veltīts mūsdienu taisnīgā kara teorijās pieņemtajiem kara sākšanas priekšnosacījumiem. Tiek aplūkoti teoriju filozofiski vēsturiskie avoti, kas palīdzēs arī aprakstīt kara morālā novērtējuma problēmas vēsturiskā perspektīvā. Ņemot vērā to, ka taisnīgā kara sākšanas priekšnosacījumu izstrāde un attīstība ir cieši saistīta ar starptautiskajām tiesībām un konstitucionālajām tiesībām, minētie priekšnosacījumi tiek izskatīti no tiesību teorijas pozīcijas. Galvenās darba problēmas ir kara definēšanas iespējas, kara morālā novērtējuma iespēju analīze, kā arī dažādu ideju apkopošanas iespējas viena teorētiska lauka ietvaros. Tāpat darba gaitā tiek analizētas problēmas, kuras ir svarīgas mū…
Imperatīva problemātika I.Kanta darbos.
2011
Šī darba mērķis ir apskatīt imperatīva problemātiku Kanta ”Tikumu metafizikas pamatojumā”. Neskatoties uz to, ka tieši kategoriskais imperatīvs ir viens no pazīstamākajiem un nozīmīgākajiem elementiem Kanta filosofiskajā domā, darbā tiek parādīts, ka tas nav vienīgais imperatīvs, kuram ir būtiska nozīme Kanta ētikā. Darba pirmajā nodaļā tiek noteikts imperatīva raksturs, proti, „jābūtības” raksturs. Tādējādi tiek parādīts, ka jautājums – kas man darāms? - , var tikt saprast trīs veidos: tehniski, pragmatiski un kategoriski. Darba otrajā nodaļā tiek skaidrota kategoriskā imperatīva ideja „Tikumu metafizikas pamatojumā”. Kanta pētniecībā ir strīdīgas diskusijas attiecībā uz kategorisko impera…
Iedomājamība un iespējamība divdimensionālās semantikas satvarā
2010
Mēs labi pazīstam argumentus, kas vēršas pie iedomājamības, lai izdarītu secinājumus par iespējamību, un savukārt no tās – par reālās pasaules raksturu. Tādi ir, piemēram, Dekarta duālisma arguments un Deivida Čalmersa zombiju arguments. Tomēr, lai šie argumenti būtu pamatoti, mums ir vajadzīgs kāds vispārīgs princips, kas attaisnotu soli no iedomājamības pie iespējamības, tas ir, iedomājamībai būtu jāietver iespējamība. Šajā pētījumā, sekojot Čalmersam, es parādu, kā mēs varam nodibināt ticamu un aizstāvamu iedomājamības-iespējamības tēzi (minēto principu), izmantojot noteiktu divdimensionālās modālās semantikas interpretāciju.
Mākslas situācija pēc “mākslas beigām”.
2008
Darbā tiek pētīts jautājums, ko Hēgelis domājis, piedēvējot mākslai ,,pagājības” raksturu un kā viņa skatījums atbalsojas turpmākajās mākslas filozofu un estētiķu diskusijās, kuras veltītas „mākslas beigu” tēmai. Tuvāk tiek skatīta Artura Danto mākslas filosofija un viņa piedāvātā ,,pēcvēsturiskās” mākslas koncepcija. Vai tās ir ,,mākslas beigas” vai ,,mākslas komentāra” krīze, un ar ko būtu raksturojama mākslas situācija pēc ,,mākslas beigām”? Mākslas situācijas pēc „mākslas beigām” apskats tiek balstīts uz Benjamina, Heidegera, Gadamera, Vatimo, Velša, Liotāra, Bodrijāra aprakstiem un skaidrojumiem, aplūkojot tos mākslas vēstures un mākslas aktuālo notikumu kontekstā. Atslēgvārdi: „māksla…