Search results for "Fosfors"
showing 8 items of 8 documents
Baltā fosfora alfa un beta fāzu Ramana spektroskopiskie pētījumi
2021
Baltais fosfors ir molekulārs kristāls, kas sastāv no tetraedra formas P4 molekulām, kuru savstarpējais izkārtojums kristāliskajā režģī mainās, pārejot starp trim pazīstamajām fāzēm: α; β; γ. Materiāls ir pazīstams jau sen, taču kā molekulārs kristāls tas ir pētīts salīdzinoši maz, it īpaši ar svārstību spektroskopijas metodēm, kas, piemēram, spētu apstiprināt vai noliegt no rentgenstaru difrakcijas iegūto kristālisko struktūru pareizību. Šajā darbā eksperimentāli iegūti baltā fosfora α un β fāzu Ramana izkliedes spektri pie dažādām temperatūrām apgabalā no -125°C līdz -20°C. Darbā apskatīts hipotētisks baltā fosfora α fāzes kristāliskās struktūras modelis ar augstu simetriju, kam izveidots…
Dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora satura izvērtējums mazdārziņa augsnē
2022
Dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora satura izvērtējums mazdārziņa augsnē. Čehoviča M., darba vadītāja Mg.chem. pētniece Gunita Celma. Bakalaura darbs, 38 lappuses, 12 attēli, 13 tabulas, 37 literatūras atsauces, 7 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika izmantotas dažādas kvantitatīvās analīzes metodes, lai noteiktu dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora saturu piemājas dārza augsnē. Paraugi tika ievākti divos gadalaikos - rudenī un pavasarī. Tika ievākti arī ārstnieciskie augi un noteikts to dzelzs un cinka saturs. Augiem noteikts mitruma saturs un augsnes kopējais un aktīvais skābums. Dzelzi un cinku noteica,izmantojot liesmas atomabsorbcijas spektroskopiju, bet fosforu un amoniju –spketrofotom…
Fosfora, sēra un slāpekļa variācijas ķērpjos atkarībā no to augšanas vietas
2018
Fosfora, sēra un slāpekļa variācijas ķērpjos atkarībā no to augšanas vietas. Lazarenko V., zinātniskā darba vadītāja Ķīm. mag., lektore Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 53 lpp., 18 attēli, 19 tabulas, 43 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir analizēts fosfora, sēra un slāpekļa saturs ķērpjos, kas tika ievākti bijušās Kupravas drenu cauruļu rūpnīcas teritorijā (Kupravas pagasts), bijušās izgāztuves teritorijā Kubulu pagastā un Sitas mežā Kubulu pagastā. Veicot ķērpju sauso mineralizāciju, jonometriski nitrātu veidā tika noteikts slāpekļa saturs, turbidimetriski sērs un fotometriski fosfors. Pielāgota Kjeldāla metode slāpekļa noteikšanai ķērpjos. Sēra un fosfora noteikšanai …
Biogēno elementu akumulācija Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentos
2022
Katru gadu Baltijas jūrā un Rīgas līcī ieplūst liels apjoms fosfora, slāpekļa un oglekļa. Šīs vielas ne tikai veicina eitrofikāciju un mirušo zonu izveidi, bet arī negatīvi ietekmē Baltijas jūras un Rīgas līča ekosistēmu. Ņemot vērā biogēno elementu slodžu apjomu ir būtiski sekot līdzi to akumulācijas tendencēm sedimentos, jo tas ir ļoti būtisks process elementu izņemšanai no ekosistēmas. Bakalaura darba izstrādes laikā iepriekš ievāktajiem Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentu paraugiem tiek veiktas ķīmiskās analīzes un noteikts tajos esošais fosfora un slāpekļa daudzums. Sedimentu paraugi kopā tika ievākti no 19 stacijām, taču šajā darbā tiks analizēti un pētīti četru staciju paraugi. Di…
Baltalkšņu Alnus incana ietekme uz dažāda granulometriskā sastāva augšņu īpašībām pamestās lauksaimniecības zemēs
2019
Latvijā aktuāla problēma ir lauksaimniecības zemju aizaugšana ar baltalksni Alnus incana (L.) Moench. Maģistra darba ietvaros ir pētīta baltalkšņu ietekme uz smilts un mālsmilts augsnēm. Darbs sastāv no 37 tabulām, 32 attēliem un 53 pielikumiem, kuros attainoti pētījumā iegūtie rezultāti. Pētījumu rezultātā tika pierādīts, ka 15 – 20 gadu laikā lauksaimniecības zemei apmežojoties ar baltalksni, Cambisols smilts augsnē būtiski palielinās slāpekļa, oglekļa un kālija saturs. 11-20 cm augsnes slānī būtiski ir palielinājies arī fosfora saturs Cambisols smilts augsnē. Phaeozems smagas mālsmilts augsnē slāpekļa, oglekļa un kālija saturs augsnē ir palielinājies, taču ne būtiski. Pētījumu rezultātā …
Normalizēto slāpekļa un fosfora savienojumu upju slodžu izvērtējums no 2000.-2011.gadam Latvijā
2015
Pētījumā analizētas slāpekļa un fosfora un to savienojumu slodzes, izmantojot četras dažādas aprēķinu metodes – divas faktiskās un divas normalizēto upju slodžu aprēķinu metodes. Rezultātā noteikts, ka aprēķinu rezultāti var atšķirties, turklāt atsevišķos gadījumos starp rezultātiem sasniedzot vairāk nekā 50% starpību, tomēr metodes ir savstarpēji salīdzināmas. Modelējot normalizētās upju slodzes kā, galvenais, mainīgais laikā ir upes caurplūdums un, veicot slodžu modelēšanu, iegūtie rezultāti liecina, ka normalizēto slodžu aprēķini lielākoties pie maziem upes caurplūdumiem dod ievērojami lielākas upju slodzes, bet pie augstākiem upes caurplūdumiem – ievērojami zemākas. Pēc Manna-Kendala te…
Biogēno elementu slodžu aprēķinu salīdzinājums Latvijas lielākajām upēm
2019
Augu attīstībai ūdens vidē kritiski ir biogēnie elementi slāpeklis un fosfors. Pārāk lielas biogēno elementu koncentrācijas veicina pārmērīgu augu augšanu, radot eitrofikāciju. Eitrofikācija ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām Baltijas jūrā. Primārais biogēno elementu avots Baltijas jūrā ir virszemes ūdeņu notece. Lai apzinātu un novērtētu Latvijas upju ietekmi uz Baltijas jūras vides veselību, nepieciešams veikt upju biogēno elementu slodžu aprēķinus. Bakalaura darbā veikts Nkop un Pkop slodžu aprēķinu salīdzinājums, izmantojot ilggadīgos hidroloģisko un hidroķīmisko mērījumu datus astoņām lielākajām Latvijas upēm, kuras ietek Baltijas jūrā un Rīgas līcī – Daugavai, Lielupei, Gaujai,…
Ķīmisko parametru noteikšana Šlokenbekas Dzirnavu ezera un pazemes avotu ūdeņos
2016
Ķīmisko parametru noteikšana Šlokenbekas Dzirnavu ezera un pazemes avota ūdeņos. Smirnova M., zinātniskais vadītājs Doc., Dr. ķīm. Agnese Osīte. Bakalaura darbs, 38 lappuses, 15 attēli, 4 tabulas, 38 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir apkopota literatūra par ūdens piesārņojumiem, ūdens kvalitātes parametriem un to analīzes metodēm. Veiktas piecu ūdens kvalitātes parametru kvantitatīvas analīzes Šlokenbekas Dzirnavu ezera un pazemes avota ūdeņos, rezultāti ir salīdzināti ar pagājušajā gada rezultātiem (Valsts Vides Dienests), pēc piesārņojuma epizodes. Darbā izmantota nogulsnēšanas gravimetrija, titrimetrija (jodometriskā un permanganatometriskā titrēšana) un fotometri…