Search results for "Frana"
showing 10 items of 20 documents
Landslides susceptibility stochastic modelling under earthquakes and rainfalls triggering: applications to 2001 earthquakes (13th January and 13th Fe…
2022
Caratterizzazione geotecnica del comporportamentodi una grande frana in argille varicolori in Sicilia
2014
Si illustrano le misure degli spostamenti e delle pressioni neutre raccolte in un paio d’anni di osservazione del comportamento di un esteso corpo di frana in una formazione di argille varicolori in Sicilia. L’analisi delle misure raccolte indica che la riattivazione riguarda zone distinte del corpo di frana, nelle quali gli spostamenti si sviluppano con velocità e direzioni differenti. L’evoluzione degli spostamenti è manifestamente dipendente dalle condizioni climatiche, dal momento che essi aumentano al crescere delle pressioni interstiziali, a loro volta regolate dalle piogge, e rallentano nella stagione secca, spesso senza annullarsi del tutto. Analisi a ritroso effettuate in una delle…
UTILIZZO DEL SISTEMA GOOGLE EARTH PER LA DEFINIZIONE DI UN MODELLO DI SUSCETTIBILITÀ DA FRANA: UN TEST IN SICILIA CENTRALE
2011
Exploiting Google EarthTM to assess a landslide susceptibility model: a test in central Sicily. A landslide susceptibility multivariate model, based on the conditional analysis approach, has been derived in the Tumarrano river basin (about 78 km2), by intersecting a GIS grid layer, expressing some selected geo-environmental conditions (outcropping lithology, steepness, plan curvature and topographic wetness index), and a landslide vector archive, produced by a Google EarthTM aided remote survey. The analysis of the Google EarthTM images dated at 2006, allowed to recognize 733 landslides (30 rotational slides and 703 flows), almost exclusively affecting clay and sandy clay rocks. Validation …
Devona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņi Kalnrēžu atsegumā un to veidošanās apstākļu rekonstrukcija
2016
Bakalaura darba mērķis ir raksturot Kalnrēžu atsegumu joslā sastopamo Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu sastāvu, struktūras un tekstūras, kā arī, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, rekonstruēt to veidošanās apstākļus. Lielākajos no pieejamiem atsegumiem tika dokumentēti 3 ģeoloģiskie griezumi, veikta pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, to analīze. Noteikts šo iežu sastāvs un uzbūve, veikti slīpslāņoto tekstūru mērījumi un raksturoti šo iežu veidošanās apstākļi. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka dolomītsmilšakmeņi veidojušies mainīgos apstākļos – visticamāk plūdmaiņu kanālos un plūdmaiņu līdzenumos. To veidošanos ietekmēja bioturbācijas procesi apakšējā plūdmaiņu zonā, žūšana un brekčij…
Devona Daugavas svītas dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē
2020
Bakalaura darbā “Devona Daugavas svītas litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē” ir raksturota Daugavas svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, dolomītu veidu izplatības likumsakarības 5 dolomīta atradnēs Rīgas apkārtnē un Doles salas dolomīta atsegumā, kā arī nodalīti dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi. Pētījuma ietvaros veikti lauka darbi, kuros veikta atseguma sienu dokumentācija. Pētījuma rezultātā secināts, ka 1. tipa ļoti izturīgie un 2. tipa izturīgie dolomīti ir visplašāk pārstāvēti Tūrkalnes, Kranciema un Kalnciema atradnēs.
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Maģistra darbā “Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā” ir raksturota Stipinu svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, to struktūra, mikrotekstūra pieslīpņos un plānslīpējumos, kā arī dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības, un pētītas minēto īpašību kopsakarības. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka dolomīta nodilumizturībai ir cieša saikne ar tā kristālu saaugumu, formu un izmēru, kas savukārt atkarīgi no ieža veidošanās apstākļiem un pēcsedimentācijas izmaiņām – dolomitizācijas, pārkristalizēšanās un šķīšanas procesiem. Pētītajiem Stipinu svītas dolomītiem ir ļoti cieša pozitīva sakarība starp Losandželosas un Mikro-Devala koeficienta vēr…
Devona Katlešu svītas mālaino nogulumu slāņkopas uzbūve un sastāvs Kupravas atradnē
2016
Bakalaura darbā raksturots Kupravas atradnē sastopamie Katlešu svītas mālaino nogulumu granulometriskais un minerālais sastāvs, kā arī to ģeoloģiskā griezuma uzbūve. Pētāmajā teritorijā veikti lauka darbi, ievākti kopumā 43 paraugi no 1 atseguma un 1 urbuma. Tiem veikta granulometriskā analīze, izmantojot sedigrāfu un hidrometru, kā arī minerāla sastāva analīze, izmantojot XRD metodi. Noskaidrots, ka visos pētītajos nogulumos ir relatīvi augsta <0,001 mm daļiņu proporcija (vidēji 49%), un ir ļoti augsts frakcijas <0,005 mm saturs (vidēji 73%). Frakcijas <0,001 mm īpatsvars frakcijā <0,005 mm vidēji ir 68%, bet tīros mālos 58-70%, kas neatbilst iepriekšējo pētījumu rezultātiem. Pētītajos nog…
Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos
2019
Reķe T. 2019. Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 78 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšējā devona Ogres svītas nogulumi un tajos esošās mugurkaulnieku fosīlijas. Makšinavas un Gurovas gravā atsegtajai Ogres svītai sastādīti detalizēti griezumi, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta detalizēta granulometriskā analīze smilšainajiem nogulumiem un noteikta ievākto fosīliju taksonomiskā piederība. Sasaistot sedimentoloģisko un paleontoloģisko pētījumu rezultātus, tika precizēti nogulumu sedimentācijas apstākļi, ta…
Saderīgi dolomīti Cēsu Viduslaiku pils restaurācijai, Cēsu atradnes piemērs
2022
Bakalaura darba mērķis ir noteikt savā starpā saderīgus dolomītus no Cēsu (Lauciņu) atradnes un Cēsu Viduslaiku pils, izmantojot laboratorijā pieejamās analīzes un vizuālo diagnostiku. Darba ietvaros apsekota Cēsu (Lauciņu) atradne, izveidots karjera sienas atseguma griezums un paņemti paraugi, kā arī apsekota Cēsu Viduslaiku pils un izpētītas paraugu ņemšanas vietas. Laboratorijā noteikts paraugu ķīmiskais sastāvs, porainība un ūdens uzsūce, veikta izpēte mikroskopā. Darba mērķis tika īstenots, dolomīta paraugi savā starpā ir vizuāli saderīgi, gan pēc struktūras, gan pēc tekstūras. Dolomīta saturs paraugos ir no 80 līdz 90 %, kas ir ļoti labs rādītājs. Porainība un ūdens uzsūce pils paraug…