Search results for "GV"

Mūsdienu izslēgšanas kultūras valodas korpusa analīze

2022

Pētījuma mērķis bija uzlabot un precizēt tiešsaistes ‘izslēgšanas kultūras’ definīciju. Akadēmiski pētījumi par izslēgšanas kultūru sastopami dažādās zinātnes jomās, taču ne lingvistikā. Empīriskās pētījuma metodes ir korpuslingvistika un kritiskā diskursa analīze. Pētījuma ietvaros tiek izveidots specializēts tekstu korpuss Cancel Corpus, kurā, primāri balstoties uz korpusa datiem, analizēti atslēgvārdi, kolokācijas un vārdkopas. Atslēgvārdu un kolokāciju analīze atklāja galvenās semantiskās kategorijas Cancel Corpus. Vārdkopu analīzē redzama diskusija par izslēgšanas kultūras eksistenci un tās ietekmi. Pētījuma rezultāti ļauj izslēgšanas kultūras definīciju papildināt, taču pilnīgai defin…

The Use of Collocates of the Nouns in Articles About Coronavirus on the News Website BBC News Online

2022

Masu mediju loma Covid-19 atspoguļošanā ir nenoliedzama. Pētījuma mērķis, pielietojot kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, ir izpētīt lietvārdu kolokāciju lietojumu ziņu portāla BBC News Online rakstos par koronavīrusu. Viens no galvenajiem pētījuma atklājumiem ir tāds, ka lietvārds koronavīruss medijos tiek atainots kā ienaidnieks – karadarbības kontekstā. Tāpat viens no pētījuma novērojumiem un tendencēm ir, ka īpašības vārds pozitīvs caur kolokācijām ieguvis negatīvu pieskaņu. Ar koronavīrusu saistītais vārdu krājums ir ļoti specifisks, jo mediju diskursā parādās vārdi un vārdu savienojumi, kas sen jau nav lietoti, arī tādi kuri agrāk lietoti specifiskos diskursos vai pavisam citā kont…

Jyväskylän koululaisslangi : havaintoja peruskoulun yläasteikäisten slangisanastosta

1998

Alhosta oikeuteen : Hymy-lehden Arja Alho -artikkeli kriittisen diskurssianalyysin näkökulmasta

2000

Mainos mielihyvän maksimoijana : Helsingin Sanomien Kuukausiliitteen mainosten tarkastelua kriittisen kielentutkimuksen näkökulmasta

2001

Teksti on aina enemmän kuin siinä on näkyvissä : kriittisestä diskurssianalyysistä apua lukion äidinkielen asiatekstien tulkintaan.

1999

Didaktiskās iespējas darbam ar vārdu kā kultūras fenomenu krievu valodas stundās 1. un 4. klasēs

2017

Diplomdarba tēma „Didaktiskās iespējas darbam ar vārdu kā kultūras fenomenu krievu valodas stundās 1. un 4. klasēs”. Diplomdarba pētījuma mērķis ir izskatīt didaktiskās iespējas darbam ar vārdu kā kultūras fenomenu krievu (dzimtās) valodas stundās 1. un 4.klasē, balstoties uz lingvokulturologu pieredzi, uz darba pieredzi 1.klasē un skolēnu reālo zināšanu līmeni. Pētījuma gaitā tiek rastas atbildes uz jautājumiem: -Kāda ir sakarība starp valodu un kultūru, vārdu un kultūru, un kā šī saikne atspoguļojas dzimtās valodas mācīšanas metodikā mūsdienās? -Kāds ir skolēnu kulturoloģiskais redzesloks un kāda ir skolotāju pozīcija dotajā jautājumā, kā arī kādas darba metodes un paņēmieni ir efektīvi d…

Lingvistiskais priekšstats un kultūras identitāte romānos «Krievu romāns» E. Karēra un «Franču testaments» A. Makīna

2021

Pētījumā tiek aplūkots kultūras identitātes koncepts gan sociolingvistikas, gan literatūras kontekstā. Tā pamatā ir A. M. Houdebinas teorija par lingvistiskā priekšstata modeli. Pētījumā tika salīdzināti un analizēti divu autoru darbi: E. Karēra Krievu romāns un A. Makīna Franču testaments. Franču un krievu kultūras sastatīšana ir parādīta piecās kategorijās: valoda, sociālā dzīve, saknes, mīlestība un nāve. Pētījuma pirmās sešas nodaļas ir veltītas galveno jēdzienu - lingvistiskais priekšstats, kultūras identitāte, atšķirība, lingvistiskā biogrāfija, kultūras dažādība un valodas nozīme tās kontekstā – teorētiskai izpētei. Prakstiskajā pētījuma daļā, pamatojoties uz teorētiskajām nostādnēm,…

Menestyksen oireyhtymä : Eeva Nikoskelaisen esikoisromaanin tarkastelua kustannuspäätösten ja myyntimenestyksen näkökulmasta

2000

Kuurojen turvapaikanhakijoiden kielikäsityksien muokkautuminen turvapaikkaprosessin aikana

2021

Tässä artikkelissa tarkastellaan kahden kuuron turvapaikanhakijan, Monan ja Omarin, kielikäsityksiä haastatteluaineiston pohjalta. Artikkelin tavoitteena on lisätä ymmärrystä siitä, miten turvapaikkaprosessin aikaiset kokemukset kielistä ovat muokanneet haastateltavien käsityksiä kielistä ja kielikäytänteistä. Tutkimus perustuu lingvistiseen etnografiaan teoreettisena ja metodologisena lähestymistapana. Aineisto koostuu kolmesta etnografisesta haastattelusta, jotka tehtiin vuosina 2015–2017 vastaanottokeskuksissa ja haastateltavien uudessa kodissa. Aineisto on analysoitu sisällönanalyysin avulla. Tutkimuksesta selviää, että haastateltavien kielikäsitykset ovat muokkautuneet tilassa, ajassa …