Search results for "Garciems"
showing 5 items of 5 documents
Ferdinanda Erdmaņa Štolla kāpu tintenes akvareļi
2020
1925. gada jūnijā Baltijas dabaspētnieks Ferdinads Erdmanis Štolls (1874 – 1966) Garciema smilšu kāpās atklāja jaunu sēņu sugu, kam tika dots nosaukums Coprinus dunarum F. E. Stoll, latviski – kāpu tintene. Zinātnieks sēnes fiksēja un detalizēti aprakstīja. Atraduma fotouzņēmumi un akvareļi ir iekļauti viņa vairāk kā 1000 vienību lielajā F. E. Štolla sēņu attēlu kolekcijā, kuru pamatā veido F. E. Štolla zīmētie akvareļi, kas glabājas Latvijas Universitātes muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās.
Krasta erozijas mazināšana Garciemā, Eimura kanāla grīvā
2019
Bakalaura darbā “Krasta erozijas mazināšana Eimura kanāla grīvā Garciemā” tiek aprakstīts esošais Rīgas līča krasta stāvoklis pie Eimura kanāla. Bakalaura darbā apskatīta un analizēta literatūra saistībā ar mūsdienu krasta procesiem un morfoloģiju krasta zonā pie Garciema. Tiek iekļauta informācija par tur esošajiem īpaši aizsargājamiem piekrastes biotopiem un piemērotākajiem risinājumiem krasta erozijas mazināšanai. Darbā analizētas krasta nogāzes šķērsprofilos uzmērītās reljefa izmaiņas, kā arī analizēta vēsturiskā kartogrāfiskā informācija par Rīgas līča ūdenslīnijas un kanāla grīvas pārvietošanos laika gaitā.
Coprinus dunarum (Dünen-Tintling) in Wanderdüne bei Langesciem (Fotografiert in Jahre 1925, 1926, 1929)
1929
Coprinus dunarum (Dünen-Tintling) in Dünamünde Pastorat Wanderdüne bei Langesciem
1925
Attēlos redzami sēnes zīmējumi un apraksts zīmējuma otrā pusē.
Coprinus dunarum (Dünen-Tintling) in Dünamünde Pastorat Wanderdüne bei Langesciem mit Korrespondenz
1929
Zeichnung von Dünen-Tintling und Korrespondenz zwischen F. E. Stoll und K. R. Kupfer (Rigaer Gesellschaft der Naturforscher): "Ein von mir das Wanderdüne bei Langesciem entdeckten, das Wissenschaft nochunbekanter Pilz, das in das von den Deutchen Geseltschaft für Pilzen herrausgegeben "Zeitschrift für Pilzen" beschreiben in einer Farbentahfel und zwei Schvartafeln abgebildetun damit das Wissenschaftlische Weltbekant gegeben werden soll. Die reprodukktieres Karten stellen sich auf ca 400 Lat,.... F. E. Stoll. Riga, im April 1929 - Der Naturforscher-Verein zu Riga hat für dem vorstehen den Zeck 100 Lat bewilligt sintern der Voraussetzung, das die erwähnten Tafeln asicht im "Korresponenzblatte…