Search results for "IMTA"

Bibliography of linguistic studies on the early Latvian texts (16th–18th cc.) (until 2019)

2021

Šī elektroniskā bibliogrāfija aptver no pētniecības pirmsākumiem 19. gadsimtā līdz 2019. gadam tapušos valodnieciskos pētījumus par latviešu valodas 16.–18. gadsimta tekstiem. Tajā apkopoti dažāda apjoma pētījumi, sākot no zinātnisko konferenču tēzēm un beidzot ar vairāku sējumu izdevumiem. This electronic bibliography covers linguistic studies dealing with early Latvian texts (16th–18th cc.) from the research on these started in the 19th c. until 2019. It comprises studies of various kinds, from conference abstracts to issues comprising several volumes.

Plānošanas pieeja apkaimes revitalizācijai: Avotu apkaimes piemērs Rīgā

2015

Maģistra darbs „Plānošanas pieeja apkaimes revitalizācijai: Avotu apkaimes piemērs Rīgā” ir pētniecisks plānošanas projekts, kurā meklētas plānošanas pieejas un analizēta citu pilsētu pieredze, lai rastu priekšlikumus Avotu apkaimes revitalizācijai. Darbā pētīta Avotu apkaimes vēsture plānošanas dokumentu kontekstā, vēstures notikumu ietekme uz pilsētvides kvalitāti, analizēta apkaimes sociālekonomiskā situācija un telpiskā struktūra, tāpat izzināts iedzīvotāju un nozares profesionāļu vērtējums par dzīves kvalitāti Avotos. Darbā apkopotas attīstības perspektīvas plānošanas dokumentu kontekstā, kā arī analizētas plānošanas pieejas un izstrādāti priekšlikumi Avotu apkaimes revitalizācijai.

Pagasttiesas un zemnieku Virstiesas Vidzemes guberņas latviešu daļā no 1889. gada līdz 1917. gadam

2018

Maģistra darbā pētīta Vidzemes guberņas latviešu daļas pagasttiesu un zemnieku virstiesu darbība, funkcijas, biežākie pārkāpumi un nepilnības no 1889. gada Krievijas impērijā īstenotās tieslietu reformas līdz pat zemnieku tiesu iestāžu likvidēšanai 1917. g. nogalē. Darba gaitā tika secināts, ka zemnieku tiesu iestādes pēc 1889. gada Krievijas impērijas tieslietu reformas bija kļuva par pilntiesīgām tiesu iestādēm, kurās darbojās vietējo pagastu zemnieki. Pagasttiesas un zemnieku virstiesas bija iedzīvotājiem pieejamas un spēja nodrošināt iedzīvotājiem viņu interešu aizstāvību un veica arī pagasta sociālās funkcijas visā to darbības laikā. Tās ļāva latviešu zemniekiem iegūt pieredzi saskarsm…

Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika

2017

Pētījums “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” ir mēģinājums raksturot psiholoģiskā romāna žanra specifiku un izpausmes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pētījumā skatīti 10 romāni: Pāvila Rozīša “Divas sejas” (1921) un “Uguns ceļi” (1924), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921) un “Dārza māja” (1930), Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāves deja” (1924) un “Ziema” (1925), Kārļa Ieviņa “Sievietes meklēšana” (1926), Ādolfa Ersa “Mīlestības varavīksne” (1930), Jāņa Veseļa “Dienas krusts” (1932) un Aīdas Niedras “Sieva” (1938). Pētījumā tiek definēts psiholoģiskā romāna žanrs, skaidroti latviešu prozas procesi 20. gadsimta 20.–30. gados, klasificētas 20. gadsimta 20.–30…

Latviskās identitātes meklējumi 20.gadsimta 90.gadu prozā

2018

Maģistra darbs analizē latviskās identitātes meklējumus 20. gadsimta 90. gadu prozā. Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā iezīmēja politiski un ekonomiski nedrošu periodu. Šis periods rada identitātes krīzi. Tā laika rakstnieki reflektē par latvisko identitāti, vēsturi un nākotnes perspektīvām. Maģistra darbā analizēti rakstnieku Egīla Ermansona, Alberta Bela, Gundegas Repšes un Noras Ikstenas darbi. Maģistra darbs analizē kā jautājumi par latvisko identitāti, vēstures interpretācijām un nākotnes perspektīvām atspoguļojas 20. gadsimta 90 gadu prozā.

Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94”

2022

Maģistra darba “Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94” mērķis ir raksturot un analizēt fiktīvo romānu 20. gadsimta 90. gadu laiktelpu Latvijā un citus ar to saistītus literāros hronotopus. Darba teorētiskajā daļā sniegts hronotopa teorētiskais ieskats, ieskats semiotiskajā un naratoloģijas pētniecības metodē; aplūkota hronotopa un romāna saistība; ieskats romānu recepcijā kritikā; sniegts ieskats kultūrvēsturiskajā situācijā un pilsētas laiktelpā. Pētījuma praktiskajā daļā tiek analizēts 20. gadsimta 90. gadu hronotops romānos caur naratīvu un kā tas atklājas caur dažādām semiotiskajām zīmēm pilsētvidē.

Latviešu tradicionālo zīmju funkcijas 21. gadsimtā

2015

Pētījuma „Latviešu tradicionālo zīmju funkcijas 21. gadsimtā” mērķis ir noskaidrot mūsdienās populārāko latviešu rakstu zīmju funkcijas, salīdzināt tās ar tradicionālo izpratni un nozīmes traktējumu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi: identificēt mūsdienās populārākās latviešu tradicionālās zīmes, izpētīt to tradicionālo traktējumu, izpētīt latviešu tradicionālo zīmju funkcijas, nozīmi un apzināt to pielietojuma nozares un sfēras 21. gadsimtā, salīdzināt latviešu raksta zīmju funkciju izmaiņas – tradicionālajā kultūrā un mūsdienu situācijā, noteikt izmaiņu iemeslus. Pētījumā izmantotas kvalitatīvās intervijas, kontekstuālā pieeja, komparatīvā izpētes metode. Bakalaura darba rezultā…

Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā: tēžu krājums

2022

LU 80. starptautiskās konferences prioritārās tēmas "Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija" sekcijā "Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā" nolasīto referātu tēzes. Ar savu pētījumu rezultātiem kolēģus un citus interesentus iepazīstināja Inese Šūpule, Vladislavs Volkovs, Sara Filipčić, Ilze Trapenciere, Rita Kaša, Ilze Koroļeva, Daina Grosa. Vieda Šellija, Agita Lūse, Māra Zirnīte, Zoe Kessler, Maija Krūmiņa, Kaspars Zellis, Gita Elksne, Edmunds Šūpulis.

Production of high value added nutraceuticals in a multi-trophic aquaculture system within a closed circuit marine hatchery (NUTRAQUA)

2022

Mazā ērgļa Aquila pomarina C.L. Brehm taksonomija, izplatība, skaits un ekoloģija Latvijā

1999

Advisor: Vīksne, Jānis