Search results for "IZOTOPI"
showing 4 items of 4 documents
Metodika un aparatūra 14C aktivitātes noteikšanai mazaktīvos paraugos
1999
Darbu kopsavilkums fizikas doktora grāda iegūšanai
Mēslojuma ietekme uz metālu saturu un slāpekļa izotopu attiecību izmaiņām apšubekās
2017
Mēslojuma ietekme uz metālu saturu un slāpekļa izotopu attiecību izmaiņām apšubekās. Zadvinska K., zinātniskie vadītāji Mg. chem., pētniece Buša L., Dr. chem., prof. Vīksna A. Bakalaura darbs, 37 lappuses, 5 attēli, 24 tabulas, 39 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā tika apkopota informācija par digestātu, notekūdeņu dūņām, pelniem un to izmantošanu kā mēslojumu. Pētīja literatūru par apšubekām, bioremediatoriem, vieglo stabilo izotopu attiecību un metālu noteikšanu ar instrumentālās analīzes metodēm, kā arī tika pētītas zinātniskās publikācijas, kurās tiek aprakstīta vieglo stabilo izotopu attiecību un metālu satura noteikšana apšubekās. Tika veikta vieglo stabilo izotopu attiecību u…
Ausainās pūces Asio otus rudenī caurceļojošo putnu izcelsme Papē, Latvijā
2017
Kopš 1966.gada Papes Ornitoloģiskajā stacijā tiek veikti putnu migrācijas pētījumi. Salīdzinoši maz datu ir iegūts par caurceļojošo ausaino pūču izcelsmi. Pētījuma mērķis bija noskaidrot jauno (1. kalendārais gads) ausaino pūču iespējamo izcelsmi, izmantojot stabilo ūdeņraža izotopu analīžu metodi, un salīdzināt agrāk un vēlāk rudenī caurceļojošo ausaino pūču iespējamo izcelsmi. 2011. un 2015. gadā tika ievākti spalvu paraugi no 83 jaunajām ausainajām pūcēm, un tika veiktas stabilo izotopu analīzes. Rezultātu analīze parāda būtiskas dH rezultātu atšķirības, kas norāda uz plašu putnu izcelsmes ģeogrāfisko variāciju. Ausainās pūces, kas caurceļo Papi vēlāk oktobrī, ir ar biežāku Z–ZA izcelsmi…
Subaerālās atsegšanās notikumu pazīmes un veidojumi devona slāņkopā Latvijā
2015
Promocijas darba mērķis ir identificēt subaerālās atsegšanās notikumus devona periodā Latvijas teritorijā un noskaidrot ģeoloģiskos apstākļus un procesus, kas bija raksturīgi šiem notikumiem. Detalizēti pētīti Živetas stāva Burtnieku svītas, Franas stāva Amatas svītas un Famenas stāva Šķerveļa svītas Nīkrāces ridas nogulumi. Pētījuma pamatā ir dolokrētu paveidu nodalīšana un veidošanās apstākļu interpretācija, pamatojoties uz to struktūru un tekstūru, minerālā sastāva, it īpaši māla minerālu pētījumiem, ģeoķīmisko, t. sk. O un C stabilo izotopu analīzi, kā arī pētījumiem SEM. Ir diskutēts par abiogēnu morfoloģisko pazīmju izmantošanu subaerālās atsegšanās apstākļu identifikācijā, par pētīto…