Search results for "Kūdra"
showing 10 items of 45 documents
Laugas purva ūdens un kūdras ķīmiskais sastāvs
2020
Dreimanis, J. „Laugas purva ūdens un nogulumu ķīmiskais sastāvs”. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2019. Maģistra darba ietvaros veikts kūdras un purva ūdens ķīmiskā sastāva pētījumi gan Laugas purva ietekmētajās teritorijās, gan purva dabiskajā daļā, kā arī arī Laugas purva ezeros. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot, raksturot un salīdzināt purva ūdeņu un nogulumu ķīmisko sastāvu un piesārņojumu dažādi ietekmētās Laugas purva daļās. Lai noskaidrotu purva ūdeņu un nogulumu ķīmisko sastāvu un veiktu piesārņojuma raksturojumu, tika veikti lauka pētījumi, tai skaitā, ģeoloģiskā urbšana un paraugu ņemšana analīzēm laboratorijā. Veikta purva ū…
Kūdra un sapropelis
2017
LU Bibliotēkas sagatavotajos informācijas stendos interesenti var iepazīties ar kūdras un sapropeļa vērtīgajām īpašībām, to izmantojamību lauksaimniecībā, ekoloģijā, pētniecībā un citur.
Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas
2014
Latvijā un pasaulē kūdra tiek izmantota un iegūta daudz mazākā apjomā nekā tas būtu ekonomiski pamatoti, neapdraudot dabas vērtības un to aizsardzībai paredzētās teritorijas. Rakstā novērtēti Latvijas purvi un kūdras resursi, kā arī to izmantosanas jomas. Tiek sniegts ieskats purvu un kūdras klasifikācijā, kūdras veidosanās procesā un to ietekmējosajos faktoros.
Kūdras un citu biomateriālu pirolīzes produkti (bioogles) un to izmantošana piesārņojošo vielu sorbcijai
2015
Kūdra ir labs piesārņojošo vielu sorbents, savukārt pasaulē par ievērojami efektīvāku līdzekli vielu sorbcijai tiek atzītas bioogles. Izmantojot kūdru bioogles iegūšanai, ir iespējams iegūt augstas kvalitātes materiālu, lai nevēlamās vielas saistītu. Maģistra darba mērķis ir pētīt biomateriālu, vispirms kūdras termiskās apstrādes jeb pirolīzes produktu īpašības un to izmantošanas iespējas par sorbentiem. Darba ietvaros tika sintezēta bioogles paraugu sērija no kūdras, niedrēm, koksnes skaidām un sapropeļa. Iegūtie paraugi tika analizēti, nosakot to īpašības un sorbcijas kapacitāti divām krāsvielām, diviem metāliskajiem elementiem un medicīniskai vielai. Rezultātā noteikts, ka augstākā vielu…
Purvu degumu izplatība Latvijā mūsdienās
2019
Bakalaura darba „Purvu degumu izplatība Latvijā mūsdienās” izstrādei tika izmantoti AS „Latvijas Valsts meži” apkopotā informācija par reģistrētajiem ugunsgrēkiem LVM valdījuma zemēs laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam. Turpmākai analīzei atlasīti dati par 46 degšanas gadījumiem purvaiņu un kūdreņu meža augšanas apstākļu tipos un mežaudzēs, kas tieši piekļaujas purvu platībām. No iegūtajiem datiem izveidots kartogrāfiskais materiāls, kas parāda purvu, kūdras izstrādes lauku un tiem tieši pieguļošo mežu nogabalu ugunsgrēku izplatības tendenci. Rezultāti parāda, ka visaugstākā ugunsbīstamība ir jūlija un augusta mēnešos, bet ugunsgrēks var izcelties arī februārī vai novembrī. Visvairāk ugun…
Ģeoloģisko procesu raksturs Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļā holocēnā
2017
Gorodko L., 2017. „Ģeoloģisko procesu raksturs Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļā holocēnā”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Praulienas pauguraine ir viena no Aronas paugurlīdzenumā ģeoloģiski sarežģītākajām teritorijām ar visnotaļ ar artikulētu reljefu. Maģistra darbā pētīta Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļas reljefa ietekme uz holocēna nogulumu raksturu, ezeru aizaugšanu un purvu veidošanos. Pētījuma ietvaros tika veikti lauka darbi, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana un zondēšana, kā arī nogulumu karsēšanas zudumu, sporu–putekšņu, kūdras botāniskā sastāva un augu makroskopisko atlieku analīzes un to interpr…
Lielā Kangaru purva veidošanās un kūdras uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturojums
2017
Siliņa I., 2017. „Lielā Kangaru purva veidošanās un kūdras uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturojums”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Lielais Kangaru purvs, ir viens no lielākajiem Ropažu līdzenuma purviem, kas izveidojies pazeminājumā starp osiem. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti nesatur detālu informāciju un nedod iespēju rekonstruēt purva attīstības gaitu, tādēļ maģistra darba mērķis bija noskaidrot Lielā Kangaru purva veidošanās apstākļus un paleovides izmaiņas. Pētījuma ietvaros veiktas sporu-putekšņu analīzes, kūdras nogulumu botāniskā sastāva un kūdras sadalīšanās pakāpes noteikšana. Veicot iegūto rezultātu ana…
Vēsturisko augšņu karšu izmantošana kūdraugšņu izplatības kartēšanā: problēmas un risinājumi
2022
Oglekļa dioksīda emisijas aprēķināšanai līdzšinēji tiek izmantoti padomju laikā veiktās augšņu kartēšanas dati, tomēr tie nesniedz aktuālu informāciju par pašreizējo kūdraugšņu izplatību, kā arī nav salīdzināmi starptautiski Latvijas un starptautiskās FAO WRB augšņu klasifikācijas kūdraugšņu izdalīšanas kritēriju nesakritības dēļ. Maģistra darba mērķis ir novērtēt vēsturiskajās augšņu kartēs attēloto kūdraugšņu izmantošanas iespējas SEG emisiju aprēķināšanā un zemes izmantošanas pārvaldībā. Maģistra darbā ir veikta kūdras augšņu kartēšana Drustu un Baldones pagastos, novērtētas kūdraugšņu telpiskās izplatības izmaiņas salīdzinājumā ar vēsturiskajās augšņu kartēs attēloto, kā arī izplatības …
Kūdras augsnes Vidzemes augstinē un to izmantošana
2022
Bakalaura darba mērķis ir novērtēt kūdras augšņu izmantošanas maiņu Veselavas pagastā. Kūdraugšņu izmantošanu ir vērtīgi apskatīt, lai novērtētu cilvēka ietekmi uz augsnēm, un kūdraugšņu ietekmi uz klimatu. Darbā apskatītas vēsturisko kūdraugšņu kontūru izmaiņas laika gaitā, izvērtēta kūdraugšņu tagadējā teritoriju izmantošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un salīdzinātas vēsturiskās un jaunās kūdraugšņu kontūras ar mērķi noteikt notikušās izmaiņas. Darba ietvaros tika apkopota zinātniskā literatūra par zemes izmantošanu un augšņu klasifikāciju. Pētījuma rezultāti parāda, ka LIZ vēsturiskajās kūdraugšņu platībās ir samazinājušās, bet palielinājušās ir mežu, krūmāju un cilvēku izmainīta…
Pieejamo augšņu datu vērtējums oglekļa dioksīda emisiju aprēķināšanā no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm
2020
Oglekļa dioksīda emisijas aprēķināšanai no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm Latvijā izmanto padomju laikā (1959 – 1991) veikto augšņu kartēšanas datus. Tie pašreiz ir vienīgie visā valsts teritorijā pieejamie telpiskie dati par lauksaimniecības zemju augsnēm. Papildus informāciju par lauksaimniecības zemju, piemēram, bioloģiski vērtīgu zālāju, augsnēm sniedz arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” projektu ietvaros ievāktie un analizētie augsnes paraugi (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” 2013), kā arī LUCAS Soil datubāzē pieejamie augšņu dati (Orgiazzi et al. 2017). Lai varētu iegūt objektīvu ainu par augšņu datu izmantošanas iespējām CO2 emisijas no LIZ aprēķināša…