Search results for "KARBONĀTI"
showing 8 items of 8 documents
Devona Pļaviņu svītas dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības
2020
Maģistra darba mērķis ir raksturot augšējā devona Pļaviņu svītas dolomītus, ka arī raksturot to fizikāli-mehāniskas īpašības pētāmajās atradnēs, kuras atrodas Latvijas centrālajā un ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma izstrādes laikā lauka darbu ietvaros tika veikti atseguma sienu dokumentācijas un paraugošanas darbi. Izmantojot plānslīpējumu pētījumus un Losandželosas un Mikro-Devāla nodilumizturības testus, tika iegūta nepieciešamā informācija par ieža fizikāli-mehāniskajam īpašībām un tekstūras un struktūras ietekmi uz tām. Pētījuma rezultātā secināts, ka Pļaviņu svītas dolomītu fizikāli-mehāniskas īpašības pasliktinās no Latvijas ziemeļaustrumiem uz rietumiem. Papildus tika secināts, ka dolom…
Karbonātus saturošo amorfo kalcija fosfātu sintēze un raksturošana ar dažādām kalcija un fosfora molārajām attiecībām
2020
Karbonātus saturošo amorfo kalcija fosfātu sintēze un raksturošana ar dažādām kalcija un fosfora molārajām attiecībām. Grebņevs V., zinātniskie vadītāji prof., Dr. Ķīm. Vīksna A., asoc. prof., Dr. Inž. Gross K.A. Maģistra darbs, 88 lappuses, 49 attēli, 18 tabulas, 123 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir apkopota zinātniskā literatūra par kalcija fosfātiem, īpašu uzmanību pievēršot amorfajam karbonātus saturošajam kalcija fosfātam. Ir plaši aprakstīti tādi ar kalcija fosfātiem saisītie aspekti kā to klasifikācija, pētījumu vēsture, fizikālās īpašības, sintēzes metodes, pielietošanas iespējas biomedicīnā un loma biomineralizācijas procesos. Ir sniegts ieskats vairāku fiz…
Zemes dzīļu bagātības Latvijā: DOLOMĪTS
2021
Buklets "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: DOLOMĪTS" iepazīstina ar vienu no Latvijas vērtīgākajiem dabas resursiem, tā daudzveidību un tajā atklātajiem interesantajiem minerāliem. Iekļauta informācija par dolomītu pētniecību, nozīmīgākajām mūsdienās izmantojamām dolomīta atradnēm un atšķirīgajiem pielietojuma veidiem. Bukletu ilustrē Latvijas Universitātes Muzeja Ģeoloģijas kolekciju dolomīta paraugu fotogrāfijas.
Zemes dzīļu bagātības Latvijā: KAĻĶAKMENS
2022
Buklets "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: KAĻĶAKMENS" iepazīstina ar vienu no Latvijas vērtīgākajiem dabas resursiem, tā daudzveidību un tajā atklātajiem interesantajiem minerāliem. Iekļauta informācija par perma periodā veidojušos kaļķakmeņu pētniecību un atšķirīgajiem pielietojuma veidiem. Bukletu ilustrē Latvijas Universitātes Muzeja Ģeoloģijas kolekciju kaļķakmens paraugu fotogrāfijas.
Dolomīta veidošanās apstākļi perma kaļķakmeņos Kūmu atradnē
2019
Darbā analizēta dolomīta struktūra un izplatība perma kaļķakmeņos Kūmu atradnē, kā arī dolomīta iespējamie veidošanās apstākļi. Pētījumi pamatojas uz lauka darbiem Kūmu karjerā, dolomīta izplatības un struktūras analīzi makroparaugos, plānslīpējumu krāsošanu un aprakstu. Vienam paraugam veikta arī elektronu mikrozondes analīze un rentgendifraktometriskā analīze. Pētījumā secināts, ka dolomitizācija ir skārusi jau litificētu kaļķakmeni. Domājams, ka šo procesu izsauca vēlāka perma Prieglius laikposma evaporītu baseina ūdeņi. Noskaidrots, ka Kūmu ridas kaļķakmeņos vismaz atsevišķos gadījumos ir sastopams minerāls kalcija dolomīts, kas ir uzskatāms par metastabilu starpproduktu dolomitizācijas…
Devona Daugavas svītas dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē
2020
Bakalaura darbā “Devona Daugavas svītas litoloģiski rūpnieciskie tipi atradnēs Rīgas apkārtnē” ir raksturota Daugavas svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, dolomītu veidu izplatības likumsakarības 5 dolomīta atradnēs Rīgas apkārtnē un Doles salas dolomīta atsegumā, kā arī nodalīti dolomītu litoloģiski rūpnieciskie tipi. Pētījuma ietvaros veikti lauka darbi, kuros veikta atseguma sienu dokumentācija. Pētījuma rezultātā secināts, ka 1. tipa ļoti izturīgie un 2. tipa izturīgie dolomīti ir visplašāk pārstāvēti Tūrkalnes, Kranciema un Kalnciema atradnēs.
Devona Daugavas svītas augstas stiprības dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Darbā ir raksturota Daugavas svītas dolomītu slāņkopa. Pētījums pamatojas uz ģeoloģiskā griezuma aprakstu, dolomītu plānslīpējumu pētījumiem un dolomītu nodilumizturības testiem ar Losandželosas un Mikro-Devala metodi 5 Latvijas dolomīta atradnēs: Birži-Pūteļi, Kalnciems, Ropaži, Piekalni un Jaunarāji. Šāda veida pētījumi Latvijā līdz šim nav veikti, un ir svarīgi rast priekšstatu par izturīgo dolomītu izplatību griezumā un konkrētās atradnēs, kā arī salīdzināt ar abām metodēm iegūtos datus. Noskaidrots, ka pastāv cieša saistība starp abu testu rezultātiem un ir identificētas izturīgāko dolomītu izplatības tendences.
Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Maģistra darbā “Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā” ir raksturota Stipinu svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, to struktūra, mikrotekstūra pieslīpņos un plānslīpējumos, kā arī dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības, un pētītas minēto īpašību kopsakarības. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka dolomīta nodilumizturībai ir cieša saikne ar tā kristālu saaugumu, formu un izmēru, kas savukārt atkarīgi no ieža veidošanās apstākļiem un pēcsedimentācijas izmaiņām – dolomitizācijas, pārkristalizēšanās un šķīšanas procesiem. Pētītajiem Stipinu svītas dolomītiem ir ļoti cieša pozitīva sakarība starp Losandželosas un Mikro-Devala koeficienta vēr…