Search results for "Kalns"
showing 7 items of 17 documents
Zvaigžņotā Debess: 2012/13, Ziema (218)
2012
Saturs: Dienas kārtībā – «melnie caurumi» ; «Pioneer-10» dodas uz Jupiteru ; A.Alksnis. Dīvains miglājs, kam daudz nosaukumu ; M.Ņečajeva, I.Šmelds. Jonosfēras pētījumi Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā ; L.Gulbe. Satelīts ne tikai televīzijai, bet arī mežu uzraudzībai ; I.Ķešāns. Nīls Ārmstrongs ; Pirmo reizi “ZvD”: Ints Ķešāns ; E.Bervalds. Par Jāņa Ikaunieka iecerēm un VSRC (nobeigums) ; J.Dambītis, A.Cibulis. Ievērojamais Latvijas matemātiķis Arvīds Lūsis (1900–1969) ; A.Alksnis. LVU astronomijas specialitātes studenti – 1952. gada diplomandi (3.turpin.) ; I.D., I.P. Šoziem atceramies: Arturs Balklavs-Grīnhofs (2.I 1933.) – 80, Ernests Grasbergs (8.III 1938.) – 75 ; K.Š…
Tērvetes pilskalna akmens lejamveidnes
2017
No analizētajām Tērvetes pilskalna 25 lejamveidnēm 2 ir pusfabrikāti. 10 veidnēs liets metāls, 11 bijusas nelietotas, 2 veidnēm lietosana nav nosakāma. 10 veidnes bija t.s. vāciņi - veidnes apģērba apsuvju un piekariņu aizmugures iegūsanai. Septiņas veidnes bijusas apvērsamās - ar ielietnēm akmens plāksnīsu augsā un apaksā. Akmens plāksnītes - lejamveidnes izgatavosanas procesā ir slīpētas un atsevisķos gadījumos pulētas. Veiddobumi pārsvarā izgriezti ar nazi.---The article analyses 25 finished and semi-manufactured stone casting moulds found at the hill-fort of Tērvete, dated to the 11th–13th century. In terms of construction they all are two-part moulds. Ten moulds have been used for cast…
Priekšlikumi Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Torņkalnā sociāli – ekoloģiskai attīstība
2022
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt un izstrādāt priekšlikumus LU kampusa attīstībai sociāli ekoloģisku sistēmu pētniecības pieejas ietvarā. Apzinoties, ka šāda mēroga projekta attīstība atstāj ietekmi gan uz studentiem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem un plašāk, kampuss tiek vērtēts kā sistēma, kuras kvalitāti ietekmē vērtības, spēja sadarboties, spēja būt noturīgam pretī nezināmajam. Tiek apzināta ietekme uz vietas lietotāju kognitīvajiem procesiem, un uzsvērta nepieciešamība caur attīstības procesu iesaistīt, izglītot un veicināt rūpes par vietu. Caur intervijām tiek apzināta vietas sociālā un ekoloģiskā vērtība, kā arī dažādais skatījums par kampusa attīstību. Balstoties uz iegūto informāci…
Metālliešanas keramika Aizkraukles dzīvesvietās viduslaikos
2018
Rakstā analizēti Aizkraukles viduslaiku dzīves vietā atrastie māla tīģeļi, lejamais kausiņš, lejamveidnes, kā arī vairākas to tīģeļu lauskas ar piekusušām metāla paliekām. Viens no interesantākajiem izpētes objektiem ir unikāla māla lejamveidne, kurā atlietas pakavsaktas ar daudzskaldņu galiem. Līdz šim šī tipa pakavsaktas tika uzskatītas par Gotlandei raksturīgām un tika datētas ar 9.- 10. gs. Aizkraukles lejamveidne pierāda šo saktu izgatavošanu arī Aizkraukles pilskalnā, un to augšējo hronoloģisko robežu nosaka ar 11.- 12. gs. Analizēts līdz šim Latvijas arheoloģiskajā materiālā nezināms slēgtais jeb aizvākotais tīģelis.
Stratēģiskie un plānošanas risinājumi pilsētvides reģenerācijai Mūkusalai
2018
Maģistra darba “Stratēģiskie un plānošanas risinājumi pilsētvides reģenerācijai Mūkusalai” autors ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas “Telpiskās attīstības plānošana” 2. kursa students Aksels Ruperts. Darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus Mūkusalas teritorijas (daļa no Torņakalna apkaimes Rīgā) attīstības vadībai, kas sekmētu vietas transformāciju atbilstoši mūsdienu pilsētvides kvalitātēm. Darbā pētīts pilsētvides reģenerācijas jēdziens, pieejas un piemēri Latvijā un ārvalstīs. Balstoties uz Latvijas Universitātes studentu veiktajiem pētījumiem par Mūkusalu, sagatavots situācijas novērtējums un pamatojums reģenerācijas priekšlikum…
Arheoloģija Baltijā 21. gs. sākumā: jaunākie pētījumi, aktuālās diskusijas un mūsdienu izaicinājumi: referātu kopsavilkumi, 2022. gada 18. februārī L…
2022
Jau divas desmitgades Latvijas Universitātes (LU) starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros katru otro gadu norisinās Arheoloģijas sekcija, ko rīko LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Pirmoreiz šāda sekcija tika rīkota LU 61. zinātniskajā konferencē 2003. gada 10. februārī. Turpinot iesākto tradīciju, arī 2022. gada 18. februārī LU 80. starptautiskās konferences ietvaros Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa organizēja arheoloģijas problemātikai veltītu sekciju, kurā tika aplūkotas daudzveidīgās un aktuālās mūsdienu arheoloģijas attīstības tendences Latvijā un Eiropā. Daļa konferences referātu pievērsās dabaszinātņu un tās pētniecisko metožu lomai arheol…
Svētā kalna kults Šugendo
2015
Bakalaura darbs „Svētā kalna kults šugendō” ir paredzēts, lai iepazīstinātu lasītāju par šo reliģijas atzaru un tā pamata dievināšanas objektu- kalnu. Darba analīzes objekti ir sadalīti trīs kategorijās; reliģisks pamats, ceremoniju nozīme un sieviete kalnā.