Search results for "Koris"

Vīru koris kā etniskās identitātes konstruēšanas lauks

2015

Bakalaura darbs “Vīru koris kā etniskās identitātes konstruēšanas lauks” pēta ar etniskās un nacionālās identitātes apzināšanos un izpausmēm saistītos aspektus vīru kora vidē. Izmantojot Andersona vienotas nācijas kā iedomātas kopienas definīciju, tiek skatīts, vai un kā korī dziedāšana, un specifiski vīru korī dziedāšana, ļauj identitāti performēt, izdzīvot un uzturēt. Tiek analizētas vīru koru dziedātāju sniegtās interpretācijas par etnisko un nacionālo identitāti formējošiem un uzturošiem aspektiem, iekļaujot tādas kategorijas kā kordziedāšanas nozīme, tradīcijas un folklora, nacionālisms un latvietība, nācijas raksturs, īpašības un ideāli, simboli. Pētījuma mērķis – noskaidrot, vai un k…

Puukorisista vaunuista teräskorisiin

2017

Kandidaatin tutkielma käsittelee Valtion rautateiden Pasilan konepajalla tuotannossa olevien puukoristen henkilövaunujen tuotannon vuosina 1912-1959. Lisäksi tutkielma keskittyy vaunukaluston säilyneisyyteen, kansalliseen rautatiekulttuuriperintöön sekä museoliikenteen suomiin mahdollisuuksiin.

Ornamentti, koristeellisuus ja yksinkertaisuus 1800-1900-lukujen arkkitehtuuri- ja taideteollisuuskeskustelussa

2011

"...uppoutumaan esi-isien ajan henkeen..." (E. Laube) : Riian kansallisromanttisen arkkitehtuurin ornamentiikka menneisyyden valossa

2002

Helsingin Johanneksen kirkon 1879-1891 betoniornamentiikka ja ornamentiikan dokumentointimenetelmät peruskorjauksen yhteydessä vuonna 1991

2001

Kopīgas izcelsmes personvārdu varianti latviešu valodā (A–Č)

2015

Bakalaura darba temats ir “Kopīgas izcelsmes personvārdu varianti latviešu valodā (A–Č)”. Šis pētījums iekļaujams antroponīmikas zinātnes jomā. Darba mērķis ir noskaidrot kopīgas izcelsmes personvārdu variantus latviešu valodā; sagrupēt pēc to etimona personvārdus (ar sākumburtiem A–Č), kā arī noskaidrot to atvasinājumus, deminutīvus un vārdus, kuri radušies no hipokoristikām, kas veido tās pašas etimoloģiskās ligzdas. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, personvārdi ekscerpēti (no K. Siliņa “Latviešu personvārdu vārdnīcas” (1990)) un sistematizēti etimoloģiskajās ligzdās, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) personvārdu reģistra datus, noskaidrots, cik personas ar attiecīgo…

Rakennusten koristemaalausten restaurointi

2017

Maisterin tutkielmassani tarkastelen koristemaalattujen rakennuspintojen restauroinnin ilmiötä ja sen kehittymistä nykyiseen muotoonsa. Rakennuspintojen restaurointi sisältää erilaisia toimia konservoinnista uusien osien toteuttamiseen sisältäen myös rekonstruoinnin. Tutkimuksen tavoitteena on selvittää, miten rakennussuojelun arvotaustan muodostuminen liittyy näihin restaurointitoimenpiteisiin ja miten rakennuspitojen restaurointi on muuttunut 1960-luvulta alkaen. Arvotaustan muodostumisen selvittämiseksi tutkin kulttuuriperinnön suojelua koskevia kansainvälisiä peruskirjoja, rakennussuojelun normeja ja niihin liittyvää kirjallisuutta. Empiirisen osan aineistona on pääkaupunkiseudulla toim…

Rapukoristeisten soikeiden kupurasolkien ornamentiikka ja vaikutteet

1998

Koris un tā transformācija latviešu dramatiskajā teātrī (2015-2018)

2019

Bakalaura darbā “Koris un tā transformācija latviešu dramatiskajā teātrī (2015 – 2018)” ir teorētiski aplūkots kora jēdziens un tā funkcijas divu tradīciju kontekstā: pirmkārt, antīkā kora (sākot ar Dionīsa kultu, antīko grieķu teātri un antīkā kora lomu cauri gadsimtiem līdz modernisma dramaturģijai), otrkārt, latviešu kordziedāšanas kontekstā. Balstoties abu tradīciju teorētiskajā materiālā, darbā tiek aplūkoti trīs režisoru iestudējumi – Elmāra Seņkova “Pūt vējiņi!” un “Antigone”, Mārtiņa Eihes “Smaržo sēnes” un “Meža meitas”, un Viestura Kairiša “Mērnieku laiki”. Šajās izrādēs koris tiek izmantots kā mainīgā telpa un sabiedrības procesu reflektējošs kopums.