Search results for "Krimināllikums"
showing 10 items of 41 documents
Nepatiesa uzdošanās par apsūdzēto, liecinieku vai cietušo
2022
Autores ieskatā darba izvēlētais temats ir aktuāls, jo analizējot tiesu praksi ir novērojama atšķirīga Krimināllikuma 297. panta piemērošana. Bakalaura darba mērķis ir atrast iemeslu nepatiesas uzdošanās par apsūdzēto, liecinieku vai cietušo kvalificēšanas problemātikai, kā arī mēģināt atrast risinājumu, pēc kura varētu vadīties, lai netiktu pieļautas kļūdas turpmākajā šīs tiesību normas piemērošanā. Bakalaura darba ietvaros darba autore analizēs Krimināllikuma 297. panta vēsturisko attīstību, analizēs nepatiesas uzdošanās par apsūdzēto, liecinieku vai cietušo noziedzīgā nodarījuma sastāva analīzi, kā arī apskatīs ar noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas norobežošanas un nošķiršanas saistīto…
Dekriminalizācija – izpratne un attīstības tendences
2022
Dekriminalizācija visos laikos ir bijis aktuāls jautājums, kā romiešu tiesībās, tā arī mūsdienās. Mainoties pasaulei, mainās arī noziedzīgo nodarījumu tendences un to kaitīgums. Tādēļ, lai iespējami sekmīgāk strādātu valsts krimināltiesiskā sistēma, līdz ar laiku ir nepieciešamas izmaiņas krimināltiesiskajā regulējumā, t.sk izņemot no Krimināllikuma normas, kuras zaudējušas to aktualitāti vai vairs konkrētajā laikā netiek atzītas par tik būtiskām, lai tās iekļautu Krimināllikumā. Krimināllikumā pēc tā pieņemšanas 1998. gada 17.jūnijā ir veikti 69 grozījumi, tāpat no Krimināllikuma ir dekriminalizētas vairākas normas. Līdzīga pieeja novērota arī citās valstīs. Veicot dekriminalizāciju, valst…
Psiholoģiskās vardarbības krimināltiesiskais regulējums
2022
Bakalaura darba ietvaros autore analizē psiholoģiskās vardarbības kā vardarbības veida būtību, aplūkojot tās raksturojumu un kaitējumu, kas var iestāties tās pielietošanas rezultātā, kā arī salīdzinot to ar citiem vardarbības veidiem un identificējot būtiskākās atšķirības. Ar mērķi izprast psiholoģiskās vardarbības kā krimināli sodāmas rīcības saturu, tiek izpētīts psiholoģiskās vardarbības krimināltiesiskais regulējums Latvijas vēsturiskajos tiesību avotos, kā arī spēkā esošais regulējums Latvijā un ārvalstīs. Darba rezultātā autore secina, ka psiholoģiskā vardarbība ir viena no kaitīgākajām vardarbības formām, jo tā var ilgstoši palikt nepamanīta, taču nodarīt kaitējumu personas veselības…
Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem
2020
Bakalaura darba nosaukums ir Cietsirdīga izturēšanas pret dzīvniekiem. Darbs sastāv no anotācijas, ievada, trīs daļām, kopsavilkuma un izmantotās literatūras saraksta. Pirmajā daļā tiek apskatīts dzīvnieka jēdziens, dzīvnieku tiesību aizsardzības vēsture un attīstība, kā arī Latvijas likumi, kas aizsargā dzīvnieka intereses. Darba otrajā daļā pētīta sodu piemērošanas prakse par Krimināllikuma 230.panta pārkāpumiem, analizēts noziedzīga nodarījuma sastāvs un nošķirta kriminālatbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku no administratīvās atbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Trešajā daļā citu valstu regulējums par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem tiek salīdzi…
Dzīvnieku aizsardzības krimināltiesiskais regulējums
2018
Ņemot vērā, ka cilvēku un dzīvnieku mijiedarbība un līdzās pastāvēšana pakāpeniski ir kļuvusi par problēmu, un dzīvnieku izmantošana cilvēku labā ir pieņēmusi milzīgus apmērus, autoresprāt, ir būtiski sakārtot jau pastāvošo likumdošanu un ieviest stingrāku kontroli, lai nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvnieku interešu aizsardzību. Darba apjomu veido 3 galvenās daļas. Pirmajā tiek sniegts ieskats par galveno dzīvnieku aizsardzības virzienu pamatnostādnēm, kā rezultātā, jāsecina, ka Latvijā, tāpat kā vairākās citās valstīs noteicošā ir dzīvnieku labturības aizsardzība, kuras pamatprincips ir ievērot samērīgumu starp cilvēkam sniegto labumu un dzīvnieku tiesībām. Darba otrajā daļā tiek apskatīta dzī…
Valsts amatpersonas tiesības uz godu un cieņu
2022
Bakalaura darba tēma ir “Valsts amatpersonas tiesības uz godu un cieņu”. Darba ietvaros autore pētīs šobrīd spēkā neesošā Krimināllikuma 271. panta būtību, kā arī nepieciešamību šo regulējumu atjaunot Latvijā. Darba mērķis ir izprast valsts amatpersonas tiesības uz godu un cieņu, kā arī salīdzināt Latvijas tiesisko regulējumu un ārvalstu tiesisko regulējumu. Lai sasniegtu bakalaura darba mērķi, autore izvirzīs sekojošus uzdevumus: analizēt jē-dziena gods un cieņa nozīmi, izvērtēt goda un cieņas aizsardzību starptautiskajos tiesību aktos, veikt Latvijas Republikas Satversmes tiesas sprieduma analīzi par Krimināllikuma 271.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 100.pantam, izp…
Datornoziegumi un to kvalifikācijas problēmas
2016
Maģistra darbā ir analizēta viena no mūsdienu digitālā informācijas laikmeta problēmām – datornoziegumi. Darbā ir apskatīti un definēti datornoziegumi, to atšķirība no citiem informācijas tehnoloģiju noziegumiem, automatizētu datu apstrādes sistēmu saturs, tā papildināšana. Kā arī ir analizētas problemātiskākās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Tiek dots ieskats tiesu praksē un juridiskajā literatūrā pausto viedokļu analīzē. Darbā ir piedāvāts risinājums ieskatam un priekšlikumiem esošā regulējuma pilnveidošanai, datornoziegumu kvalifikācijas nepilnību novēršanai. Tiek pētīta šo noziegumu izmeklēšanas specifika un izteikti priekšlikumi tās uzlabošanai. Darbā tiek izmantotas šādas zināt…
Labticīgais ieguvējs noziedzīgi iegūtā nekustamā īpašumā.
2020
Maģistra darba tēma ir “Labticīgā ieguvēja aizsardzība īpašuma noziedzīgas iegūšanas kontekstā”. Raugoties no civiltiesību prizmas, noregulējot kustamu un nekustamu lietu piederības jautājumus, visbiežāk labticīgā ieguvēja intereses prevalē par citu subjektu interesēm. Turpretī, raugoties no krimināltiesību prizmas, noregulējot kustamu un nekustamu lietu piederības jautājumus, cietušā intereses prevalēs pār labticīgā ieguvēja interesēm. Labticīgā ieguvēja aizsardzības princips nav absolūts princips, no tā ir izdarāms izņēmums. Līdz ar to, autors darbā pētīs īpašuma iegūšanu ar nodošanu attiecībā uz kustamām un nekustamām lietām, zemesgrāmatu publiskās ticamības principu, lietas labticīgas i…
Cilvēku audu un orgānu nelikumīgas izņemšanas regulējums
2020
Maģistra darba “Cilvēku audu un orgānu nelikumīgas izņemšanas regulējums” aktualitāte un problemātika ir saistīta ar straujo zinātnes un medicīnas attīstību pasaulē, kas ir radījusi jaunus sociālus, tiesiskus un bioētiskus jautājumus, kuri ir jāatrisina gan medicīnas, gan tiesību zinātnes nozarei. Ievērojot to, ka normatīvais regulējums cilvēku audu un orgānu izņemšanai un transplantācijai vēsturiski nav pastāvējis, darbā nosprausts mērķis izpētīt šī normatīvā regulējuma attīstību gan Latvijā, gan citās valstīs, īpašu uzmanību pievēršot, cik detalizēti likumdevējs ir uzskaitījis atļautās darbības ar cilvēku audiem un orgāniem un kādus sodus paredzējis par atļauto darbību parkāpumiem. Veiktā…
Piespiedu darbs kā kriminālsoda veids
2018
Bakalaura darba autore pēta kriminālsodu – piespiedu darbs. Sodi par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir pastāvējuši jau gadsimtiem ilgi, taču piespiedu darbs ir samērā jauns soda veids gan Latvijā, gan arī citur pasaulē. Piespiedu darbs ir regulēts Krimināllikumā. Autore darbā sniedz ieskatu piespiedu darba ieviešanas procesam Latvijā, raksturo piespiedu darba jēdzienu un analizē soda veida izmantošanu praksē. Uzmanība tiek pievērsta arī piespiedu darbam kā kriminālsoda veidam ārvalstīs. Gadiem ejot, piespiedu darbs ir guvis popularitāti un atzinību tiesnešu vidū, un šobrīd tas ir viens no visbiežāk izmantojamajiem kriminālsoda veidiem Latvijā. Piespiedu darbs dod ieguvumu gan sociālajā, g…