Search results for "Krīze"
showing 10 items of 72 documents
Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā: tēžu krājums
2022
LU 80. starptautiskās konferences prioritārās tēmas "Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija" sekcijā "Krīzes Latvijas sabiedrībā socioloģisko un dzīvesstāstu pētījumu perspektīvā" nolasīto referātu tēzes. Ar savu pētījumu rezultātiem kolēģus un citus interesentus iepazīstināja Inese Šūpule, Vladislavs Volkovs, Sara Filipčić, Ilze Trapenciere, Rita Kaša, Ilze Koroļeva, Daina Grosa. Vieda Šellija, Agita Lūse, Māra Zirnīte, Zoe Kessler, Maija Krūmiņa, Kaspars Zellis, Gita Elksne, Edmunds Šūpulis.
Latvijas un Polijas attieksme ES bēgļu politikā: salīdzinājums
2018
Maģistra darbā “Latvijas un Polijas attieksme ES bēgļu politikā: salīdzinājums” ir aplūkota Latvijas un Polijas atšķirīgā nostāja ES bēgļu politikā. Darba mērķis ir noskaidrot un salīdzināt faktorus, kuri ir veidojuši Latvijas un Polijas attieksmi Eiropas Savienības bēgļu politikā. Darbs ir veikts kā kvalitatīvs pētījums, pielietojot literatūras analīzes metodi. Darba pirmajā nodaļā ir aplūkota ES bēgļu politika neoklasiskā reālisma politikas teorijas ietvarā. Otrajā nodaļā ir aprakstīta Latvijas un Polijas iekšpolitiskā situācija attiecībā uz ES bēgļu politiku. Trešajā darba nodaļā ir izanalizēti galvenie iekšpolitiskie un ārpolitiskie faktori, kuri ir noteikuši Latvijas un Polijas oficiāl…
Banku krīzes un restrukturizācijas pieredze Baltijas valstīs
2020
Diplomdarba tēma ir banku krīzes un restrukturizācijas pieredze Baltijas valstīs. Problēmas būtība ir daudzo krīžu un restrukturizācijas gadījumi Baltijas valstīs un to ietekme uz banku sektora darbību un stabilitāti. Diplomdarba mērķis ir analizēt datus par banku krīžu un restrukturizācijas pieredzi Baltijas valstīs un salīdzinot iegūtos datus izdarīt secinājumus par Latvijas banku krīzēm un restrukturizācijām, un izvirzīt priekšlikumus, lai samazinātu krīžu iespējamību Latvijas bankās, un izstrādāt risinājumus efektīvai banku krīzes pārvarēšanai Latvijā. Diplomdarba pirmajā nodaļā tiek apskatīta teorija par banku krīzēm un restrukturizāciju, tiek izprasta banku sistēma, to nozīme ekonomik…
Makroekonomisko izmaiņu ietekme uz dzimstību 27 Eiropas Savienības valstīs laika periodā no 2000. līdz 2020. gadam
2022
Eiropas novecošanās tiek apspriesta kā viena no galvenajām 21. gadsimta sociālekonomiskajām problēmām, tāpēc pēdējā laikā kļūst populārāka demogrāfijas un ekonomikas savstarpēja, nevis atsevišķa analīze. Darba mērķis ir izpētīt, kuri makroekonomiskie faktori vairāk korelē ar kopējo dzimstības koeficientu un kurās valstīs laika posmā no 2000.-2020., kā arī konkrēti laika posmā no 2008 līdz 2010. gadam. Pētījuma rezultāti liecina, ka starp ES-27 valstīm pastāv atšķirības attiecībā uz makroekonomisko pārmaiņu ietekmi uz dzimstību, tomēr kopējā ES tendence liecina, ka makroekonomiskajiem faktoriem ir lielāka ietekme uz dzimstību neordināru ekonomisko pārmaiņu periodā, kā piemēram 2008.-2010. kr…
Krīžu ietekme uz eiroskepticisma pieaugumu periodā no 2010. līdz 2016. gadam. Grieķijas, Francijas, Ungārijas un Polijas piemēri
2018
Šī darba temats ir “Krīžu ietekme uz eiroskepticisma pieaugumu periodā no 2010. līdz 2016. gadam. Grieķijas, Francijas, Ungārijas un Polijas piemēri”. Darba mērķis ir noskaidrot, kā ar identitāti saistīti, ekonomiskie un politiskie faktori ietekmē eiroskepticismu, kā arī noskaidrot to, kā krīzes ietekmē eiroskepticismu un Eiropas integrācijas procesu. Lai realizētu darba mērķi, tika apkopoti dati no Eiropas Komisijas Eirobarometra aptauju datiem, periodā no 2004. gada līdz 2016. gadam. Tiek secināts, ka gan ekonomiskie, gan politiskie fakotri spēcīgi ietekmē eiroskepticismu, tāpat tiek secināts, ka krīzes ietekmē eiroskepticisma pieagumu, taču tām var būt atšķirīgas ietekemes uz Eiropas int…
Psiholoģija
2006
Covid-19 Crisis: Official Government Messages and Communication of Ministers on Social Networking Site Facebook During the Periods of State of Emerge…
2021
Bakalaura darba “Covid-19 krīze: valdības oficiālie vēstījumi un ministru komunikācija sociālās tīklošanās vietnē “Facebook” ārkārtējo situāciju laikā” mērķis ir noskaidrot valdības locekļu vēstījumus un to atšķirības ārkārtējo situāciju laikā, kas Covid-19 izplatības dēļ Latvijā pirmo reizi tika izsludināta no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam un otro reizi no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim. Mērķa sasniegšanai izvirzīti četri pētnieciskie jautājumi, atbildes uz kuriem meklētas, pamatojoties uz teorētisko bāzi, kurā iekļauts pārskats par politiskās un krīzes komunikācijas jēdzienu, ārkārtējās situācijas tiesisko regulējumu, sociālās tīklošanās vietni “Facebook” un citi…
Starptautisko humanitāro tiesību piemērošanas problemātika Ukrainas krīzes kontekstā
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot humanitāro tiesību lomu un raksturu Ukrainas krīzes kontekstā. Tiek sniegts īss humanitāro tiesību izstrādes procesa vēstures apskats. Pētījuma metode ir līdzšinējo kompetento iestāžu atziņu par humanitārajām tiesību aktiem analīze saistībā ar starptautisku un nestarptautisku konfliktu intensitāti un sekām. Pētījuma galvenais mērķis ir pierādīt starptautiska militāra konflikta esamību un humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainas krīzes kontekstā, pamatojoties uz pieejamo iestāžu atzinumiem un publiskajā telpā pieejamo informāciju. Papildus tiek analizēta sankciju efektivitāte un apdraudējums citām valstīm.
Starptautisko tiesību normu piemērošana attiecībā uz Irākas pilsoņiem Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas kontekstā
2022
Pētījuma mērķis ir noteikt, vai Latvija, izraidot vai neļaujot iekļūt Latvijas teritorijā Irākas pilsoņiem, kuri mēģinājuši vairākkārt nelikumīgi šķērsot Latvijas – Baltkrievijas robežu, ir pārkāpusi starptautiskās tiesību normas. Darbā ir skatīta patvēruma un bēgļu tiesību vēsture, kā arī šo jēdzienu raksturojums. Galvenokārt pētījuma uzdevums ir saistībā ar sniegtajām bēgļu un patvēruma meklētāju definīcijām, kā arī starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tiesu praksi un publiski pieejamo informāciju par situāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, noteikt, vai Irākas pilsoņi var tikt definēti kā viena no grupām, uz kuru attiecas bēgļu vai patvēruma meklētāju statuss un…
Latvijas-Krievijas 1998.gada attiecību krīze: cēloņi un norise
2018
Pētījuma subjekts ir Latvijas – Krievijas 1998.gada attiecību krīze, tās cēloņi un norise. Maģistra darbā Latvijas un Krievijas konfrontācija 1998.gada pavasarī ir skatīta ideoloģiskā, kā arī divpusējo un starptautisko attiecību kontekstā. Darba mērķis ir izpētīt Latvijas – Krievijas 1998.gada krīzes galvenos cēloņos un norisi. Tēmas izpētes rezultātā tika konstatēts, ka 1998.gada Latvijas – Krievijas attiecību krīzes aizmetņi meklējami abu pušu atšķirīgajos ārpolitiskajos uzskatos. Papildus tam Latvijas – Krievijas attiecību pasliktināšanos tieši ietekmēja Latvijas eiroatlantiskās integrācijas process, kā arī pieaugošā spriedze abu pušu divpusējās attiecībās. Maģistra darba izstrādes laikā…