Search results for "Kūdra"
showing 10 items of 45 documents
Piezīmes par kūdru kā kurināmo materiālu un dažām viņas ražošanas metodēm
1925
Komposta zemes ķīmiskā sastāva izvērtējums
2015
Komposta zemes ķīmiskā sastāva izvērtējums. Briedīte B., zinātniskais vadītājs lektore Ķīm. Maģ. Zenta Balcerbule, Kursa darbs, 63 lappuses, 15 attēli, 23 tabulas, 31 literatūras avoti, 1 pielikums, Latviešu valodā. Darbā tika analizēti augsnes un komposta zemes paraugi no ekoloģiskās saimniecības, kā arī dārzniecībā ņemts kūdras paraugs, kurā ir iestrādāti minerālmēsli. Analizējamos paraugos noteica mitrumu, tika izmērīts pH. Jonometriski noteikti NO3- joni, fotometriski ar Neslera reaģentu noteikti NH4+ joni, fotometriski noteikts šķīstošā fosfora daudzums, kā arī ar liesmas fotometru tika noteikts kālija saturs analizējamos paraugos. AUGSNE, KŪDRA, KOMPOSTS, NITRĀTJONI, KĀLIJS, AMONIJA J…
Die landwirthschaftlich-chemische Versuchsstation am Polytechnikum zu Riga, Lief. 2
1877
Bericht über die Thätigkeit in den Jahren 1874/75 und 1875/76.
Alma Mater: 2012/ Ziema
2012
Zemes un vides zinātnes
2011
Humīnskābju izdalīšana no kūdras un to pētīšana
2017
Bakalaura darba ietvaros tika izpētīta attiecīgā zinātniskā, metodiskā un mācību literatūra par humusvielām, to izdalīšanas metodēm un humīnskābju pētīšanas metodēm. No astoņiem kūdras paraugiem divos eksperimentos tika izdalītas humīnskābes un noteiktas to masas daļas. Izmantojot FTIR-ATR metodi tika uzņemti un analizēti humīnskābju IS spektri un lietojot Kjeldāla metodi noteica slāpekļa daudzums paraugos. Izdalītajām kūdras humīnskābem, lietojot izotopu attiecību masspektrometriju, noteica 13C un 15N.
Kultivēšanas barotņu un Tween surfaktanta ietekme uz Trichoderma asperellum biomasas kvalitāti un tās uzglabāšanas ilgumu
2022
Pētījuma mērķis bija novērtēt dažādu pēc sastāva kultivēšanas barotņu un Tween surfaktanta ietekmi uz Trichoderma asperellum biomasas kvalitāti un tās uzglabāšanas ilgumu. Pētījumā tika novērtēta dažādu koncentrāciju Tween 20, 40 un 80 ietekme uz T. asperellum morfoloģiskās struktūras un sausās biomasas izmaiņām, kā arī kultivēšanas šķidruma antifungālā iedarbība pret fitopatogēnu Cladosporium herbarum. Optimālākais Tween surfaktanta veids un koncentrācija, kas eksperimentāli tika noteikts kā Tween 80 ar 0,2% koncentrāciju, tika pievienots T. asperellum dziļumkultivācijas procesam 15 litru bioreaktorā, fermentācijas procesos izmantojot 4 dažādas barotnes – iesala ekstrakta, saharozes – raug…
Meliorācijas ietekme uz Vesetnieku ekoloģiskā stacionāra kūdras augsnes ķīmisko sastāvu
2015
Darbā pētīti nosusinātā un nenosusinātā pārejas tipa purva augsnes paraugi, sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” pētniekiem. Darba ietvaros ķīmiskajām analīzēm kūdras paraugi ņemti no 6 parauglaukumiem, no noteiktiem augsnes dziļumiem (O horizonts, 0-10 cm, 10-20 cm, 20-40 cm, 40-80 cm, kopā 26 paraugi). Augsnes paraugiem noteikta oglekļa un slāpekļa stabilo izotopu attiecība, 1 M HNO3 ekstrahējamo Fe, Zn, Cu, Mn, K, Pb, Cr, Cd un Ni saturs, augsnes pH un homogenitāte. Noteikta elementu analizatora izotopu attiecības masspektrometra mērījumu linearitāte un stabilitāte ar laboratorijas references materiāla.
Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes
2008
Celmeņu Armillaria spp. sastopamība parastās egles Picea abies audzēs kūdreņos
2022
Darbs izstrādāts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” Fitopatoloģijas un mikoloģijas laboratorijā un Ģenētisko resursu centrā. Pētījums veikts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” un Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” zinātņietilpīgā līgumdarba „Sakņu trupes bojājumu risku mazināšana un tās ietekmes izpēte” ietvaros. Pētījumā analizēta celmeņu Armillaria spp. sastopamība ar Heterobasidion spp. inficētās parastās egles Picea abies audzēs ar nosusinātām kūdras augsnēm. Rizomorfu paraugi ievākti piecos parauglaukumos Meža pētīšanas stacijas „Kalsnava” teritorijā. Izmantojot programmu Win RHIZO 2005 C, analizēti rizomorfu morfoloģiskie rādītāji. Armillaria spp. sugu n…