Search results for "LOM"
showing 10 items of 4424 documents
Famenas stāva augšējās daļas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos
2015
Bakalaura darbā ir pētīti Famenas stāva augšējās daļas, Ketleru un Šķerveļa svītas smilšainie nogulumi Ketleru atsegumos Ventas labajā krastā. Lauka darbi veikti 2014. gada augustā ekspedīcijas gaitā, kad Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumos pie Ventas tika ievāktas makrofosīlijas tālākai izpētei, bet Ventas labā pamatkrasta gravās tika sagatavoti Ketleru un Šķērveļa svītas ģeoloģiskie griezumi un ievākti smilšaino nogulumu paraugi no tālākai izpētei. Ir veikta smilšaino paraugu granulometriskā analīze, kā arī mikrofosīliju izpēte. No cementētajiem smilšainajiem nogulumiem tika izveidoti plānslīpējumi un pieslīpņi, kas tālāk tika izpētīti un aprakstīti. Makrofosīlijas izpreparētas un apra…
Devona Pļaviņu svītas uzbūve un sastāvs atsegumos Amatas krastos
2018
Bakalaura darbs ir par augšējā devona Pļaviņu svītas nogulumiežu uzbūvi un sastāvu Amatas krastos. Pētot trīs netālu esošus atsegumus Dolomītu krauju, Vizuļu iezi un Īļaku iezi, tika sagatavoti ģeoloģiskie griezumi, izgatavoti 28 pieslīpņi un 16 plānslīpējumi. Noskaidrots, ka šajos objektos Kokneses ridas nogulumi veidojās ļoti sekla ūdens un vismaz epizodiski palielināta sāļuma apstākļos, bet Sēlijas ridas nogulumi seklā, normāla sāļuma jūrā, ko periodiski ietekmēja subaerālās atsegšanās epizodes. Secināts, ka Sēlijas ridā lielākā daļa nodalīto slāņu ir izsekojami starp visiem trijiem griezumiem, novērojot tajos tikai mazas izmaiņas. Griezuma augšējā daļa visvairāk atšķīrās starp pētītajie…
Viendimensionāls gruntsūdens līmeņa modelis Mazuikas ezera ūdens bilances novērtēšanai
2022
Bakalaura darbā paveikta Mazuikas ezera apkārtnes gruntsūdens līmeņa svārstību izpēte ar modelēšanas un simulācijas rīku HYDRUS-1D. Aizsargājamo ainavu apvidū “ĀDAŽI” tika veikti urbšanas darbi, nogulumu paraugu ievākšana, fotografēšana un pazemes ūdens līmeņa konstatēšana. Laboratorijā nogulumu paraugiem tika noteikta daļiņu izmēra sadalījuma sastāvs, kopējais un daļiņu blīvums, porainība, filtrācijas koeficients un organiskās vielas saturs. Tika veikta ūdens svārstību modelēšana un simulēšana ar HYDRUS-1D rīku, kā izejas datus izmantojot lauka un laboratorijas pētījumu rezultātus un E-OBS meteoroloģisko datu kopu. Iegūtais rezultāts tiks izmantots, lai pētītu Mazuikas ezera ūdens līmeņa s…
Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos
2018
Linde, K. 2018. Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un mugurkaulnieku makro un mikrofosīlijas. 2016. gada augustā ekspedīcijas gaitā tika ievāktas makrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi Ketleru atsegumos, netālu no bijušajām Ķetleru mājām. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, kā arī veikta mikro un makrofosīliju izpēte. No iegūtajiem granulometrijas un fāciju analīzes rezultātiem var secināt, ka nogulumi uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas vidē, kurā ar laiku sedimen…
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…
Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē
2017
Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …
Dolomīta veidošanās apstākļi perma kaļķakmeņos Kūmu atradnē
2019
Darbā analizēta dolomīta struktūra un izplatība perma kaļķakmeņos Kūmu atradnē, kā arī dolomīta iespējamie veidošanās apstākļi. Pētījumi pamatojas uz lauka darbiem Kūmu karjerā, dolomīta izplatības un struktūras analīzi makroparaugos, plānslīpējumu krāsošanu un aprakstu. Vienam paraugam veikta arī elektronu mikrozondes analīze un rentgendifraktometriskā analīze. Pētījumā secināts, ka dolomitizācija ir skārusi jau litificētu kaļķakmeni. Domājams, ka šo procesu izsauca vēlāka perma Prieglius laikposma evaporītu baseina ūdeņi. Noskaidrots, ka Kūmu ridas kaļķakmeņos vismaz atsevišķos gadījumos ir sastopams minerāls kalcija dolomīts, kas ir uzskatāms par metastabilu starpproduktu dolomitizācijas…