Search results for "MAI"
showing 10 items of 6279 documents
Iedzīvotāju izvietojuma un mobilitātes iezīmes Rīgas aglomerācijā
2018
Vairumā attīstīto valstu piepilsētas apdzīvojuma attīstībai un aglomerāciju veidošanās procesiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, savukārt iedzīvotāju mobilitātes pētījumi ir vieni no nozīmīgākajiem mūsdienu ģeogrāfijā. Rīgas aglomerācija, ar tās straujo attīstību, lielo nozīmi Latvijas apdzīvojuma sistēmā un izteiktajām migrācijas plūsmām ir svarīgs pētījumu objekts. Darba mērķis ir izvērtēt iedzīvotāju izvietojuma un mobilitātes iezīmes Rīgas aglomerācijā. Darba teorētiskajās nodaļas tiek aplūkotā aglomerāciju attīstība un urbanizācijas procesi, kā arī ģeogrāfiskās mobilitātes nozīme aglomerāciju izpētē. Daļa no nodaļām ir veltīta šo procesu raksturošanai post-sociālismā valstīs. Dar…
Lauku apdzīvojuma ainavas pārmaiņas Susāju pagastā
2020
Bakalaura darbā “Lauku apdzīvojuma ainavas pārmaiņas Susāju pagastā” pētīti Latgales pierobežas pagastu apdzīvojuma ainavas telpiskās struktūras pārmaiņu procesi un virzītājspēki, kā etalonteritoriju izvēloties Viļakas novada Susāju pagastu. Mērķis ir izvērtēt apdzīvojuma ainavas pārmaiņas un mūsdienu procesus Latgales pierobežā, Susāju pagasta piemērā. Pētījums balstīts uz literatūras teorētisko un kartogrāfisko materiālu analīzi, pētāmās teritorijas apsekojuma datiem un intervijās ar iedzīvotājiem iegūtās informācijas interpretāciju. Latvijā vēsturiski bijušas vairākas politiskās valdīšanas formas un arī robežas laika gaitā ir mainījušās, tāpēc pierobežas teritorijās ir notikušas apdzīvoj…
Upju tūrisma sezonalitātes izmaiņas Gaujā un Amatā
2018
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt Gaujas un Amatas upju laivošanas sezonalitāti un tās izmaiņas klimata pārmaiņu ietekmē. Darbā veikta Gaujas un Amatas hidroloģisko un Gaujas baseina klimatisko parametru analīze. Noteiktas parametru izmaiņas un to raksturs kopš 20.gs vidus. Prognozētas to nākotnes hidroloģisko un klimatisko parametru izmaiņas, pamatojoties uz modelētajām izmaiņām Salacas un Vienziemītes baseinos pēc A2 un B2 scenārijiem, kā arī veikta nākotnes vērtību prognoze pamatojoties uz ilgtermiņa tendencēm. Noskaidroti laivošanas prakses ietekmējošie faktori un un to ietekmes stiprums. Prognozētas nākotnes izmaiņas Gaujas un Amatas laivošanas sezonalitātē.
Latvijas zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas matricas izveidošana, izmantojot meža resursu monitoringa ģeotelpisko informāciju
2020
Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas aprēķina matrica ir viena no svarīgākajām valsts siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas sastāvdaļām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, kas sniedz kopsavilkumu par izmaiņām zemes izmantošanā valstī kopš 1990. gada. Informāciju par zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu izmanto, lai aprēķinātu pārējos parametrus, kuri ir svarīgi SEG emisiju un oglekļa krājumu izmaiņu noteikšanai dzīvajā un nedzīvajā biomasā, augsnē un zemsegā, kā arī tā sniedz informāciju par pielietoto klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi uz SEG emisijām. Zemes izmantošanas maiņas aprēķinus var veikt daļēji au…
Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā
2016
Maģistra darbs „Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā” ir veltīts augsnes sasaluma dziļumu atšķirību raksturošanai Latvijas teritorijā, un to ietekmējošo faktoru noteikšanai. Pētījuma mērķis ir izvērtēt augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas saistībā ar klimata mainību Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka periodā no 1966. līdz 2015.gadam, mēnešu skaits, kuros augsnes sasaluma dziļums nepārsniedz 20 cm atzīmi, ir būtiski palielinājies 3 stacijās. Tāpat 3 stacijās ir būtiski samazinājies maksimālais sasaluma dziļums. Pētījums apstiprina augsnes sastāva un ģeogrāfiskā novietojuma ievērojamo ietekmi uz sasaluma dziļumu Latvijā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijas lauku novados apdzīvotu vietu, ēku grupu un viensētu mērogā 2011.-2018.g.
2020
Bakalaura darbā “Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijas lauku novados, apdzīvotu vietu, ēku un viensētu mērogā 2011-2018.g.” pētītas iedzīvotāju skaita izmaiņas 1x1 km kvadrātiskā režģa teritorijās. Tiek analizētas trīs dažādas etalonteritorijas, kā arī visa Latvijas teritorija kopumā. Katra izvēlētā etalonteritorija reprezentē attiecīgu Latvijas reģionu. Darba mērķis ir noskaidrot faktorus, kas ietekmē un nosaka iedzīvotāju skaita lokālo pieaugumu un samazinājumu Latvijas novados. Darbu veido ievads, sešas nodaļas, secinājumi, izmantotā literatūra un pielikums.
Sentinel-1 sintezētās apertūras radara izmantošana cirsmu konstatēšanai
2020
Bakalaura darbā ir pētīta sintezētās apertūras radara (SAR) Sentinel-1 datu lietderība cirsmu konstatēšanā. Analogi pētījumi, kas pierāda SAR un arī tieši Sentinel-1 sensora lietderību un izmantošanu, mežsaimniecībā ir veikti gan pasaulē, gan Latvijā, taču trūkst pētījumu, kas skaidrotu SAR, mežsaimnieciskās darbības un laikapstākļu likumsakarības. Tāpēc darbā tika pētīta laikapstākļu ietekme uz SAR atpakaļ saņemtās intensitātes vērtībām, jo, mainoties laikapstākļiem, mainās arī veģetācijas un virsmas dielektriskās īpašības, kā rezultātā mainās arī SAR atpakaļ saņemtā signāla vērtības. Pētījums tika izstrādāts balstoties uz faktu, ka ir būtiski veikt mežsaimniecības monitoringu neatkarīgi n…
Meteoroloģiskā pavasara un meteoroloģiskās vasaras izmaiņas Latvijā no 1991. līdz 2020. gadam
2022
Bakalaura darbā “Meteoroloģiskā pavasara un meteoroloģiskās vasaras izmaiņas Latvijā no 1991. līdz 2020. gadam” tika veikts meteoroloģiskā pavasara un meteoroloģiskās vasaras sezonas sākuma, ilguma un vidējo gaisa temperatūru raksturojums Latvijas teritorijā pēdējā klimatiskās normas periodā (1991. – 2020.), kā arī tika izvērtētas to izmaiņu tendences. Teorijas daļā tika izvērtēta un apkopota literatūra par sezonu noteikšanas veidiem un to ilglaicīgām izmaiņām Baltijas jūras reģionā, kā arī par Latvijas klimata reģionālām atšķirībām un meteoroloģiskām sezonām klimatiskās normas periodā no 1981. līdz 2010. gadam. Pētījuma praktiskajā daļā tika veikts meteoroloģiskā pavasara un meteoroloģiskā…
Mitrzemju apsaimniekošanas prakses un ainavas veidošanās Lādzēnu tīreļa apkārtnē
2016
Bakalaura darbā “Mitrzemju apsaimniekošanas prakses un ainavas veidošanās Lādzēnu tīreļa apkārtnē” izvērtētas mitrzemju apsaimniekošanas prakses un ainavas veidošanās 20. gs. pirmajā pusē Lādzēnu tīreļa apkārtnē, ko ietekmējusi dažādu dabas un cilvēka faktoru mijiedarbība. Pētījuma ietvaros aplūkota mitrzemju apgūšanas vēsture un ietekme uz ainavu. Galvenais uzsvars darbā ir uz vietas studijām – pielietotas kamerālās metodes (kartogrāfisko materiālu analīze, kontentanalīze, vietvārdu un pēctecību analīze), kā arī veikti lauka darbi, kuros apzināta šī brīža situācija, lai iegūtu pēc iespējas vispusīgāku informāciju par Lādzēnu tīreļa apkārtnes mitrzemju ainavas vēsturi un attīstību.
Landscape-ecological and social aspects of natural afforestation of abandoned agricultural land
2013
Anda Ruskule LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU AIZAUGŠANAS AINAVU EKOLOĢISKIE UN SOCIĀLIE ASPEKTI Anotācija Promocijas darbā raksturots neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanās process Vidzemē, aplūkoti to ietekmējošie faktori, kā arī integrēti izvērtēti šī procesa ainavu ekoloģiskie un sociālie aspekti. Pirmo reizi Latvijā analizētas ainavas telpiskās struktūras izmaiņas, kas radušās, aizaugot lauksaimniecības zemēm. Pētījumā ir identificēti telpiskā rakstura un sugu sastāva ziņā atšķirīgi aizaugšanas tipi un izvērtēta to saistība ar dažādiem vides apstākļiem. Apzināts iedzīvotāju un ekspertu viedoklis par apmežošanās procesu, tā ietekmi uz ainavas un dabas daudzveidību, kā arī turpmākām izmant…