Search results for "METĀLI"

85Rb D1 pāreju Fg=2 – Fe=3 un Fg=2 – Fe=2 lāzerinducētās fluorescences cirkulāro komponenšu atkarības no ārējā magnētiskā lauka eksperimentāli pētīju…

2019

Šī darba mērķis bija izpētīt lāzerinducētas fluorescences (LIF) signāla struktūras pie mainīga ārējā magnētiskā lauka rubīdija atomāro tvaiku šūnā. Tas tika paveikts novērojot divas pretēji cirkulāri polarizētas LIF gaismas komponentes. Šim darbam tika izvēlētas 85Rb D1 līnijas Fg=2→Fe =3 un Fg=2→Fe =2 pārejas un tika sasniegtas magnētiskā lauka vērtības līdz 3000 Gausiem. Tika pētīta lāzera stara jaudas un izvēlētās pārejas ietekme uz LIF signālu, un iegūtie eksperimentālie signāli tika salīdzināti ar Lāzeru Centrā izveidota teorētiskā modeļa datiem [1].

Augsnes piesārņojuma ar smagajiem metāliskajiem elementiem izvērtējums dzelzceļa apkārtnē

2018

Augsnes piesārņojuma ar smagajiem metāliskajiem elementiem izvērtējums dzelzceļa apkārtnē. Jansons Ā., zinātniskais vadītājs Dr. chem., doc. Osīte A. Bakalaura darbs, 52 lappuses, 21 attēls, 7 tabulas, 25 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darba ietvaros ir veikta smago metālisko elementu – dzelzs, mangāna, vara, cinka, niķeļa un svina jonu kvantitatīvā analīze augsnes paraugos, kas ievākti Torņakalna, Jāņavārtu, Dārziņu un Kūdras dzelzceļa staciju apkārtnē – blakus stacijai (vilcienu bremzēšanas ceļa sākumā) un atstatus no tās. Vispirms tika veikta ievākto augsnes paraugu sagatavošana mineralizācijai (žāvēšana, homogenizēšana, sijāšana). Augsnes paraugu matricas sagraušana ti…

Metālisko elementu saturs augsnē Liepājas Ziemeļu Fortu teritorijā

2019

Metālisko elementu saturs augsnē Liepājas Ziemeļu fortu teritorijā. Butkus D., darba vadītāja Mg. chem., lektore Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 45 lappuses, 21 attēls, 18 tabulas, 32 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir veikta metālisko elementu analīze Ziemeļu fortu teritorijā ņemtajos augsnes paraugos. Augsnes izvilkumi gatavoti HNO3 šķīdumos, veikta arī mineralizācija ar mikroviļņu enerģiju. Elementu koncentrācijas tika noteiktas ar liesmas atomabsorbciometrijas un ICP – MS metodēm. Iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar LR MK augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un literatūrā pieejamiem datiem.

Smago metālu ietekme uz Armeria maritima augšanu in vitro apstākļos

2022

Antropogēnais smago metālu augsnes piesārņojums ir palielinājis interesi par smago metālu tolerantām sugām. Ir veikti pētījumi par A. maritima smago metālu toleranci un akumulāciju augsnē un hidroponiskajās sistēmās, savukārt trūkst informācijas par smago metālu ietekmi uz A. maritima augšanu in vitro apstākļos. Darba mērķis ir noskaidrot smago metālu ietekmi uz A. maritima augšanu in vitro apstākļos. Pētījumā izmantoja iepriekš in vitro audzētas A. maritima kultūras ievāktas no divām dažādām atradnēm – Vecdaugavas un Vakarbuļļiem. A. maritima audzēja in vitro Murashige&Skoog barotnēs ar pievienotiem kadmija, vara, mangāna, svina un cinka sāļiem divās dažādās koncentrācijās. Vizuāli novēroj…

Lapu koku stādījumos izmantotā mēslojuma ietekme uz smago metālu saturu bekās

2019

Lapu koku stādījumos izmantotā mēslojuma ietekme uz smago metālu saturu bekās. Zadvinska K., zinātniskais vadītājs Dr. chem., prof. Vīksna A. Maģistra darbs, 55 lappuses, 16 attēli, 45 tabulas, 63 literatūras avoti, 1 pielikums. Latviešu valodā. Darbā tika apkopota informācija par digestātu, notekūdeņu dūņām, pelniem un to izmantošanu kā mēslojumu, kā arī informācija par metālu saturu bekās un darbā izmantotajām analīzes metodēm. Tika veikta metālu satura noteikšana bērzubeku (Leccinum scabrum), apšubeku (Leccinum aurantiacum) un zemsedzes paraugos, izmantojot ICP-MS un FAAS metodes. Metālu saturs augsnes ekstraktos tika noteikts ar TXRF metodi. Beku un zemsedzes paraugos tika veikta vieglo…

Neorganiskā ķīmija:Teorētiskā daļa un nemetāli

1921

Docenta A. Janeka lekciju Latvijas Universitātē otrais pārstrādātais un papildinātais izdevums neorganiskajā ķīmijā.

Struktūra un fotofizikālie procesi 0D un 1D InGaN kompozītu materiālos

2014

Šajā disertācijā tiek aprakstīti strukturālās un fotofizikālās MOCVD izaudzēto GaN nanovadu (NV) un InGaN kvantu punktu (KP) īpašības. Abos gadījumos ir parādīts, ka ex-situ RHEED mērījumi ir iespējami un sniedz kvalitatīvu informāciju par struktūru. Kombinācijā ar citām metodēm, pirmkārt, ir parādīts, ka nemetāliskā katalizatora veicinātā GaN NV īpašības, kad sintezēts uz GaN (0001) virsmas, atšķiras no tradicionāli iegūtajiem. Šinī gadījumā katalizators lokalizējas pie nanovadu pamatnes nevis tā galā un augšanas virziens ir atšķirīgs no kristalogrāfiskās c-ass, rezultātā iegūstot semipolārās NV struktūras. Otrkārt, InGaN kvantu punktos ir konstatēt saspiesta kristāliskā režģa struktūra au…

Синтез и оптические свойства монокристаллических слоев окислов щелочноземельных металлов

1980

Mikroelementu sadalījums Liepājas ezera sedimentos

2015

Darbā novērtēts vairāku mikroelementu (Ti, Cr, Mn, Fe, Ni, Cu, Zn, As, Cd, Hg un Pb) sadalījums Liepājas ezera sedimentos. Telpiskais elementu sadalījums ir samērā heterogēns, kas norāda uz vairākiem iespējamiem mikroelementu izcelsmes avotiem. Sedimenti tika sadalīti frakcijās ar sekojošiem daļiņu izmēriem: 100 μm, 80 μm, 63 μm, 50 μm un <50 μm. Visaugstākās koncentrācijas visiem elementiem tika konstatētas sedimentu frakcijās ar daļiņu izmēriem 63 un 50 μm. Sedimentu kvalitāte un piesārņotības pakāpe tika novērtēta izmantojot ģeoakumulācijas indeksu, bagātinātības faktoru, piesārņojuma slodzes indeksu un koncentrēšanas faktoru, kas parādīja, ka sedimenti visās frakcijās nav piesārņoti ar …

Ar fluoru aktivēta un sārmu metāliem leģēta silīcija dioksīda optisko īpašību noteikšana

2019

Silīcija dioksīds (SiO2) ir sastopams dabiskos apstākļos, visbiežāk smilts un citu minerālu veidā, taču tas tiek aktīvi sintezēts arī laboratorijās. Mākslīgi ražotam un dabiskam SiO2 ir novērojamas atšķirības, jo, sintezējot SiO2, ir iespējams novērst tā dabiskās nepilnības. SiO2 sintizējot laboratorijā ar ķīmiskām metodēm iespējams iegūt augstas tīrības stiklu un viegli variēt ar piemaisījumiem. Piemēram, SiO2 sintēze ar fluoru vai sārmu metālu piemaisījumiem dažādās koncentrācijās maina vielas fizikālās, ķīmiskās un optiskās īpašības. SiO2 izmantošana tādās nozarēs kā optika, elektronika, nanotehnoloģijas, medicīna, bioķīmija, pārtikas ķīmija pierāda tā plašās pielietojuma iespējas. Pētām…