Search results for "MIL"
showing 10 items of 29279 documents
Malus Mill. drawings
1980
Profesora Voldemāra Langenfelda (1923–2007) sagatavots mācību materiāls par ābeļu ģinti (Mallus Mill.). Zīmējusi viņa sieva Astrīda Langenfelde. Komplektā trūkst 1. kartītes. Materiāls glabājās Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijā.
Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas savstarpējās attiecības līdz 1980.gadam
2017
Bakalaura darba tēma ir “Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas savstarpējās attiecības līdz 1980.gadam.” Korejas pussala jau vairāk kā sešdesmit gadus ir sadalīta Dienvidkorejā un Ziemeļkorejā. Šis darbs ir veltīts Korejas pussalas politiskajām un militārajām attiecībām, kā arī to attīstībām. Nedaudz vairāk kā četradesmit gadus Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas ekonomiskā, politiskā un dzīves situācija ir kā diena un nakts. Un kaut arī abu Korejas pušu sapnis ir noslēgt pamieru un apvienoties, tās vēl joprojām atrodas kara stāvoklī. Abu Koreju attiecības sastāv no sarunām, kuras deaudz neko nemaina, un militārajām provokācijām no Ziemeļkorejas puses. Darba mērķis ir izpētīt Lielā Četrinieka ietekmi…
Vidzemes jauniešu ģeogrāfiskā mobilitāte: virzieni un atgriešanās iespējas
2015
Maģistra darbā „ Vidzemes jauniešu mobilitāte: virzieni un atgriešanās iespējas” tiek veikta mobilitātes izpēte Smiltenes, Limbažu un Alūksnes novados, noskaidrojot jauniešu migrācijas virzienus, motīvus, atgriešanās iespējas, vēlmi uzsākt uzņēmējdarbību un iespējamo nākotnes plānu sasaistīšanu ar dzimto novadu. Autore maģistra darba ietvaros galvenokārt aplūko ģeogrāfiskās mobilitātes procesus izvēlētajos novados. Maģistra darba izstrādes gaitā ir aplūkoti jau iepriekš veikti pētījumi par jauniešiem, migrāciju, dzīves cikliem un izdarīti secinājumi salīdzinot ar šajā pētījumā iegūtajiem datiem. Smiltenes, Limbažu un Alūksnes novadu dati tika iegūti veicot jauniešu aptauju vecuma grupā no 1…
Devona Sietiņu svītas nogulumu fācijas Latvijas ziemeļaustrumu daļā
2015
Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veidošanās apstākļu interpretāciju Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma ietvaros sastādīti 4 ģeoloģiskie griezumi un nodalītas 11 fācijas ar apakšfācijām, kas grupētas 2 fāciju asociācijās. Korelējot griezumus ar urbumu datiem, noskaidrots, ka pētītie nogulumi atbilst Sietiņu svītas apakšējai līdz vidējai daļai. Secināts, ka pētītie Sietiņu svītas nogulumi veidojušies fluviālos kanālos zemūdens grēdās un progradējošās sērēs. Sedimentācijas procesus ir nedaudz ietekmējuši plūdmaiņu procesi, par ko liecina sporādiski sastopamas vizlas kārtiņas un drupu materiāla graudu izmēru gradācija uz slīpajie…
Siguldas lodīšu smilšakmens uzbūve
1944
Maģistra darbs
Famenas stāva augšējās daļas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos
2015
Bakalaura darbā ir pētīti Famenas stāva augšējās daļas, Ketleru un Šķerveļa svītas smilšainie nogulumi Ketleru atsegumos Ventas labajā krastā. Lauka darbi veikti 2014. gada augustā ekspedīcijas gaitā, kad Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumos pie Ventas tika ievāktas makrofosīlijas tālākai izpētei, bet Ventas labā pamatkrasta gravās tika sagatavoti Ketleru un Šķērveļa svītas ģeoloģiskie griezumi un ievākti smilšaino nogulumu paraugi no tālākai izpētei. Ir veikta smilšaino paraugu granulometriskā analīze, kā arī mikrofosīliju izpēte. No cementētajiem smilšainajiem nogulumiem tika izveidoti plānslīpējumi un pieslīpņi, kas tālāk tika izpētīti un aprakstīti. Makrofosīlijas izpreparētas un apra…
Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos
2018
Linde, K. 2018. Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un mugurkaulnieku makro un mikrofosīlijas. 2016. gada augustā ekspedīcijas gaitā tika ievāktas makrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi Ketleru atsegumos, netālu no bijušajām Ķetleru mājām. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, kā arī veikta mikro un makrofosīliju izpēte. No iegūtajiem granulometrijas un fāciju analīzes rezultātiem var secināt, ka nogulumi uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas vidē, kurā ar laiku sedimen…
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …