Search results for "Meži"
showing 10 items of 32 documents
Aizsargājamās saproksilofāgās vaboļu sugas (Insecta, Coleoptera) ietekmējošie ekoloģiskie faktori un šneidera mizmīļa (Boros schneideri) populācijas …
2016
Medņu riesti ir nozīmīgas meža teritorijas, jo tajās ir saglabājušies dabisku meža biotopu struktūrelementi – veci, liela diametra koki, skrajš koku vainagu segums un daudz mirušās koksnes, kas ir nozīmīgi faktori aizsargājamajām saproksilofāgajām sugām (Stokland et al. 2013). Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot B. schneideri ietekmējošos ekoloģiskos faktorus, noskaidrot, vai mednis ir laba lietussargsuga aizsargājamajām saproksilofāgajām vabolēm, to skaitā B. schneideri, noskaidrot aizsargājamās saproksilofāgās sugas ietekmējošos ekoloģiskos faktorus. Pirmā pētījuma daļa veikta Centrāllatvijā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 20. Aprīlim, kur nejauši izvēlējās deviņas mikrolieguma …
Klimatisko faktoru ietekme uz parastās priedes Pinus sylvestris L. radiālo augšanu Latvijas rietumu daļas sausieņu mežos
2008
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Mežsaimniecības loma Latvijas tautsaimniecībā un tās ilgtspējīgas attīstības iespējas.
2018
Bakalaura darba nosaukums „Mežsaimniecības loma Latvijas tautsaimniecībā un tās ilgtspējīgas attīstības iespējas”. Darba autors: Jānis Leikarts. Mežsaimniecība kā nozare turpina savu attīstību un mainās līdzi izmaiņām ārējā vidē. Lai saprastu kādas ir šīs nozares ilgtspējīgas attīstības iespējas, bakalaura darbā tika analizēta līdzšinējā nozares attīstība (dinamika, struktūra), būtiskākie šo nozari ietekmējošie faktori, nozares stiprās un vājās puses, draudi un iespējas. Bakalaura darba mērķis ir noteikt būtiskākos ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstības faktorus Latvijā. Darba pirmajā daļā autors analizē informāciju par mežsaimniecības nozares raksturojošos jēdzieniem, uzņēmējdarbību un il…
Meža apsaimniekošanas režīmu ietekme uz meža sukcesijas gaitu Gaujas nacionālā parka teritorijā laika posmā no 2020. līdz 2520. gadam
2020
Maģistra darbs veltīts Gaujas nacionālā parka meža sukcesijas procesa izpētei nākamo 500 gadu periodā, ņemot vērā atšķirīgus apsaimniekošanas režīmu scenārijus. Meža sukcesijas modelēšana veikta ar LANDIS II meža simulācijas modeli, kas pirmo reizi Latvijā aprobēts un šī darba ietvaros validēts. Iegūtie simulācijas rezultāti analizēti Fragstats modeļos, secinot, ka apses, blīgznas un baltalkšņa sastopamība ainavā ir atkarīga no traucējuma klātesamības, savukārt egle mazina citu sugu izplatību. Pašreiz esošā koku sugu sabiedrība ir seriāla sabiedrība un tā vērtējama kā ekoloģiski nestabila, tā nepārtraukti mainās noteiktās attīstības trajektorijās, tiecoties sasniegt egles monodominantu audz…
Biogēno elementu saturs priežu un egļu jaunaudžu skujās pēc atšķirīgas intensitātes atjaunošanas cirtēm
2019
Mežizstrādes intensifikācija notiek ar mērķi tiekties uz ilgtspējīgu attīstību. Koksnes kā atjaunojamā energoresursa nozīme turpina pieaugt, tādēļ resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Vienlaikus nepieciešams optimizēt mežizstrādi atbilstoši vides vajadzībām. Visas virszemes biomasas aizvākšana un celmu izstrāde var būtiski samazināt augsnē pieejamo barības vielu daudzumu nākamajām koku paaudzēm. Darbā aplūkots kā atšķirīgas intensitātes kailcirtes ietekmē biogēno elementu saturu priežu un egļu jaunaudžu skujās. Darbā tika noskaidrots, ka virszemes biomasas aizvākšana apvienojumā ar celmu izstrādi veicina zemāku elementu saturu skujās, taču nenorāda uz kāda elementa trūkumu. Starp stumbru i…
Mežu izciršanas ietekme uz koku sugu sastāvu Kurzemes plānošanas reģionā no 2001. līdz 2017. gadam
2019
Bakalaura darba ietvaros aprakstīti mežu ciršanas veidi, to pielietojums. Aprakstīts koku sugu sastāvs, Latvijas mežu vēsture. Darbā apkopoti dati par koku sugu sastāvu Kurzemes plānošanas reģionā, apkopoti dati par mežu izciršanu un to atjaunošanu. Izdarīti secinājumi par mežu ciršanas ietekmi uz koku sugu sastāvu. Darbs sastav no trim nodaļām un apakšnodaļām, tā kopejais apjoms ir 39 lappusses. Darbā ietvērti 18 attēli, 11 pielikumi, 1 tabula un 20 litertūras avotiem un vienas galvenās datu bāzes.
Mežizstrādes ietekme uz melnā stārķa ligzdošanas sekmēm
2017
Autore pētīja melnā stārķa ligzdošanas sekmes kontekstā ar mežizstrādes sekām ligzdu apkārtnē 1 km rādiusā, kā arī konstatēja plēsonības pastiprinošos faktorus. Analīzei izmantotas 34 ligzdas, kuras ir postītas un ir zināmas to ligzdošanas sekmes laikā no 1993. līdz 2015. gadam. Ņemot vērā šīs sugas Latvijas populācijas īpatņu skaita samazinājumu, būtiski ir apzināties, kā mežizstrāde ietekmē melnā stārķa ligzdošanas sekmes, lai varētu aizsargāt ligzdošanas teritorijas un saglabāt potenciālo ligzdošanas vietu kvalitāti. Melnā stārķa ligzdu postījumi tiek konstatēti katru gadu ar izteiktu pieaugumu vidēji ik pēc 7 - 10 gadiem, kad tiek izpostītas 10 – 14 % ligzdas, kurām ir zināmas sekmes. P…
Paaugas un pameža attīstība priežu mežu ekosistēmās Rīgas mežaparkos
2017
Maģistra darba mērķis ir prognozēt iespējamo priežu mežu ekosistēmu attīstību Rīgas pilsētas meža parkos un izstrādāt risinājumus priežu ekosistēmu saglabāšanai. Maģistra darba ietvaros tika veikta Biķernieku, Juglas un Šmerļa meža parku pameža, paaugas un nedzīvās zemsegas inventarizācija. Tika vērtēta pameža un paaugas biezība, iegūtie rezultāti attēloti kartēs, kurās parādītas valdošās sugas un attiecīgais biezums katrā nogabala vietā. Pētījumā mērīts nedzīvās zemsegas biezums, lai meklētu sakarību starp pamežu, paaugu, nobiru slāni un parastās priedes (Pinus sylvestris L.) atjaunošanās spēju. Tika apskatītas un analizētas pilsētu mežu apsaimniekošanas metodes un veiktās saimniecības dar…
Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes sīkposmkājiem bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Taurenes apkārtnē
2015
Maģistra darbā ir salīdzinātas sīkposmkāju populācijas neskartā mežā, kā arī apmežotajās lauksaimniecības zemēs. Pētījums tika veikts Vecpiebalgas novada, Taurenes pagastā. Kopumā parauglaukumā tika ievākti 55 augsnes paraugi, kuri pēc tam tika ekstrahēti ar fototermoeklektoru palīdzību. Darba gaitā autore ir apguvusi mezofaunas ievākšanas un pētīšanas metodikas, iepazinusies ar dažādām mezofaunas taksonomiskajām grupām un to identifikāciju. Maģistra darbā tika iegūti un analizēti dati par apmežošanās procesa ietekmi uz augsnes sīkposmkājiem bijušajās, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī tika izdalīti iespējamie faktori, kas nosaka sīkposmkāju blīvuma un taksonomisko grupu atšķirības…
Skrejvaboļu (Coleoptera: Carabidae) un īsspārņu (Coleoptera: Staphylinidae) sabiedrības un to ietekmējošie faktori boreālo egļu mežu atvērumos
2017
Atvērumu dinamika ir viens no svarīgākajiem dabiskajiem traucējumiem egļu mežos, kas veicina kokaudzes atjaunošanos un meža strukturālo heterogenitāti un bioloģisko daudzveidību. Darba mērķis ir noskaidrot, kā atvērumi egļu mežos ietekmē skrejvaboļu un īsspārņu sabiedrības, un kā tās mainās atkarībā no atvēruma platības un vecuma. Pētījumā ievākti skrejvaboļu un īsspārņu paraugi no 24 atvērumiem un 24 kontroles parauglaukumiem četrās vietās Latvijas centrālajā daļā, nosakot arī atvērumu platību un vecumu. Atvērumi būtiski neietekmē īsspārņu sabiedrības, taču skrejvaboļu sabiedrībās ir būtiskas atšķirības starp atvērumiem un slēgtu mežu. Lielo izmēru un mežu speciālistu skrejvaboļu populācij…