Search results for "Moricsala"
showing 6 items of 6 documents
Moricsalā fiksētas Amanita eliae zīmējums
1930
Watercolor by Ferdinand Erdman Stolla (1874 – 1966) of the rarely found in Latvia Amanita eliae. The mushroom was found in a small meadow under an oak tree. A drawing from F. E. Štoll's collection of mushroom pictures, which is kept in the Botany and Mycology collections of Museum of the University of Latvia.
Moricsalas vēsturiskā izkārtne
2022
Atzīmējot Moricsalas dabas rezervāta dibināšanas 110 gadadienu, Latvijas Universitātes Muzejs par mēneša priekšmetu izvēlējās rezervāta vēsturisko izkārtni. Rakstā sniegta informācija par rezervāta tapšanu un muzeja krājuma priekšmetiem, kas ir rezervāta pastāvēšanas pirmajām desmitgadēm.
Viola canina × uliginosa herbārijs no Moricsalas
1909
Paula Lakševica (Lackschewitz; 1865 – 1936) Moricsalā ievāktais vijolītes Viola canina × uliginosa herbārijs glabājas Herbarium Latvicum (RIG II) kolekcijā Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās. Herbārijs ir ievākts, veicot sākotnējo salas floras izpēti, kurā piedalījās vairāki Baltijas dabaspētnieki. Izpētes rezultāti kalpoja par pamatu, Moricsalas dabas rezervāta izveidei.
Visitor Regulations vs Rules for visiting Morizsala
1913
Regulations issued by the Riga Society of Naturalists (Naturforscher-Verein zu Rīga; 1845 – 1939) for visitors to Moricsala. The rules were created by approving the first nature protected area in Latvia. The material is stored in the Botany and Mycology collections of the Museum of the University of Latvia.
Veģetācijas maiņa 80 gadu periodā mežaudzēs Moricsalas dabas rezervātā
2015
Maģistra darbs izstrādāts Moricsalas dabas rezervātā, kas dibināts 1912. gadā, atkārtojot J.V.Grošinska 1932. gada darbu „Moricsalas meža tipi”. Pirms tam 30% salas platības tika izmantotas siena ieguvei vai kā meža ganības. Dati ievākti 2012.-2014. gadā 20 ilglaicīgos parauglaukumos 50*50m platībā. Darba mērķis ir raksturot izmaiņas Moricsalas mežu biotopu veģetācijā un noskaidrot ilglaicīgu mežu augu sugu ekoloģiskās īpašības. Rezultāti parāda, ka kokaudzē nenotiek ozola atjaunošanās, to nomaina liepa, bet bērzu un priedi – egļu audzes, tādējādi saglabājot heterogenitāti. Lakstaugu stāvā parādās tipiskas mežu sugas, ģeofīti, strestolerantas, mirmekohoras, ienāk retas un aizsargājamas un s…
Vides faktoru ietekme uz augsnes veidošanās procesiem Moricsalā un Viskūžu salā
2018
Bakalaura darbā analizēti augsnes veidošanās procesi Moricsalā un Viskūžu salā. Rezultāti parāda, Moricsalas centrālās daļas augsnēs dominējošais augšņu veidošanās process ir podzolēšanās. Uz to norāda zemās alumīnija un dzelzs savienojumu koncentrācijas eluviālajos horizontos un šo savienojumu uzkrāšanos iluviālajos horizontos. Pētījums parāda, ka podzolēšanās procesu ietekmējuši vairāki ugunsgrēki un pēc tā sekojoša augsnes erozija. Podzolēšanās process visilgāk un intensīvāk norisinājies Moricsalas perifērijā, bet vēl intensīvāks tas norisinājies netālu esošajā Viskūžu salā.