Search results for "Muiža"
showing 10 items of 34 documents
Brief an Garlieb H. Merkel
1798
Ms. 930a, Nr. 13, Bl. 35r-[36v] August Hennings. Brief an Garlieb H. Merkel, Ploen, den 20. Dece[mber] 1798 Autora rokraksts / Autograph, vācu val. / Deutsch [3] lpp. / S. Attēlu numuri / Bildnummern: 930a-013-1, 930a-013-2, 930a-013-3 Hennings, der dänische Amtmann in Plön und Bekannte des dänischen Ministers Schimmelmann, schreibt in seiner Funktion als Herausgeber der Zeitschrift „Genius der Zeit“ an Merkel. Er kündigt an, einen Aufsatz zu drucken, in dem Merkel Partei für seinen Schriftstellerkollegen Johann(es) Falk ergreift, worum ihn dieser in einem anderen Brief gebeten hat (vgl. Ms. 930a-012). Merkels Aufsatz soll in der Februarausgabe 1799 erscheinen. Der Aufsatz sowie der hier üb…
Svētes muižas pils apbūves attīstība (1774-2004)
2016
Svētes muižas pils celta 1774.gadā Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam kā izpriecu un medību pils, tās galvenā arhitektoniskā vērtība ir oranžērija. Būvdarbu vadītājs dāņu arhitekts S.Jensens kopā ar tā laika izcilākajiem amatniekiem centies pils interjerā un eksterjerā ieviest elementus gan no aizejošā baroka, gan no ienākošā klasicisma. Pils piedzīvojusi abus pasaules karus, taču saglabājusies nenopostīta, pateicoties tās praktiski nepārtrauktajai izmantošanai. Pēc pārbūves 1875.gadā līdz pat 1993.gadam pils tiek izmantota armijas vajadzībām. 2004.gadā pili privatizē, tā pamazām pārvēršas graustā. Pirmā un vienīgā pils arhitektoniskā izpēte tiek veikta 2000.gadā. Tomēr tā ir tikai daļēja, v…
Muižu centru izmantošana agrārās reformas laikā: Talsu apriņķa piemērs,1920.-1937.gads
2019
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt muižu sadalīšanas procesu Latvijas agrārās reformas laikā – kā tika sadalīta un saimnieciski izmantota muižu zeme, kā mainījās to juridiskais stāvoklis un kādas sekas radīja muižu sadalīšana, izmantojot Talsu apriņķa muižu sadalīšanu kā piemēru. Agrārā reforma (1920. – 1937. g.) pilnībā izmainīja Latvijas saimniecību, atsavinot muižniekiem viņu īpašumus un iedalot tos jaunsaimniekiem, ierīkojot valsts saimniecības, piešķirot tos skolām vai pagastvaldēm, atstājot bijušajam īpašniekam. Nav veikti pētījumi par muižu izmantošanu agrārās reformas laikā, tāpēc Talsu apriņķa piemērs sniedz priekšstatu par reformas īstenošanu. Bakalaura darbā secināts, ka reformas …
Turaidas, Siguldas un Krimuldas pilsmuižu centru izmantošana, izpēte un saglabāšana 1944-1991
2017
Maģistra darba “Turaidas, Siguldas un Krimuldas pilsmuižu centru izmantošana, izpēte un saglabāšana 1944-1991.” mērķis ir izpētīt Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsmuižu centru izmantošanu, izpēti un saglabāšanu padomju okupācijas laikā. Darba rezultātā ir raksturotas kultūras mantojuma saglabāšanas tendences padomju varas laikā, to ietekme uz Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsmuižu centru saglabāšanu. Izpētīta to izmantošana un analizēta arheoloģiskā, vēsturiskā un arhitektoniskā izpēte, kā arī raksturoti saglabāšanas darbi. Kopumā darbs ļauj izprast arhitektūras mantojuma aizsardzības, padomju varas attieksmes un sabiedriskās domas attīstību pret vēsturisko vidi. Maģistra darba izstrā…
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 2: Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē
2017
Izdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi II” iekļauti 10 referāti, kas tika nolasīti 2016. gada 3. novembrī Valmierā, Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotās konferences “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” ietvaros. Visi raksti ir anonīmi recenzēti. Recenzenti: nozares speciālisti no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes.
Talsu un Vilkmuižas ezeru nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturs holocēnā
2019
Mainoties klimatam holocēnā, mainās mainās arī nogulumu uzkrāšanās apstākļi, kas ietekmē nogulumu īpašības. Savukārt nogulumos uzkrājušās augu makroatliekas ļauj spriest par veģetācijas rakstura un ezera līmeņa izmaiņām to attīstības gaitā. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot kā mainījies nogulumu uzkrāšanās raksturs Vilkmuižas un Talsu ezeru attīstības laikā holocēnā, analizējot šo ezeru nogulumus ar karsēšanas zudumu un augu makroatlieku sastāva noteikšanas metodi. Pētījumā konstatēts, ka abu ezeru holocēna laikā uzkrājušos nogulumu sastāvā ir liels karbonātu īpatsvars, kas pakāpeniski samazinās griezuma augšdaļā, kā arī tajos salīzinājumā ar citiem ezeriem ir ļoti maza ūdensaugu sugu a…
Padures muiža publikācijās un atmiņu stāstos
2021
Bakalaura darba objekts ir Padures muiža un tās vēsture līdz mūsdienām. Līdz šim ēka noslēguma darbos nav pētīta. Par darba mērķi tika izvirzīts apzināt, atlasīt un analizēt dažāda veida publikācijas, kas pieejamas tīmekļa vietnēs un datubāzēs, kā arī analogus informācijas avotus, un veikt intervijas, lai no iegūtajiem datiem izstrādātu kvalitatīva rakstura pētījumu par Padures muižu dažādos laika nogriežņos, lai pēc tam to varētu lietot kā novadpētniecības materiālu muižas turpmākas izpētes un popularizēšanas vajadzībām. Lai to sasniegtu, pētījuma teorētisko bāzi veido Pamatotās teorijas pieeja un ir lietotas datu ieguves metodes – dokumentu analīze un intervēšana. Bakalaura darba rezultāt…
Viesu nama interjera izveide Salas muižas bijušajā klētī
2015
Diplomdarbs veltīts Salas muižas vēstures, vizuālā tēla un arhitektūras izpētei, ar mērķi izveidot interjera projektu viesu namam. Diplomdarba pirmajā daļā tiek stāstīts par muižu saimniecībām Latvijas teritorijā, to izveidi, Salas pagastu un Salas muižu, to izcelsmi. Diplomdarbā pirmajā pētnieciskajā daļā tiek pētīts Salas muižas un tajā ietilpstošo ēku vizuālais tēls pagātnē un mūsdienās. Otrajā pētnieciskajā daļā tiek pētītas 5 dažādas Latvijas senās muižas, to vēsturiskais un mūsdienu interjers un arhitektūra, ēku pielietojums mūsdienās. Pētījuma rezultātos autors secina, ka, tiek mainīts muižu saimniecības ēku izmantošanas veids, pielāgojot to mūsdienu izmantošanas prasībām, veidojot ē…
Indricas apbūve 15.-18.gadsimtā: pāreja no nocietinātas muižas uz mūra rezidenci
2020
Maģistra darba mērķis ir raksturot pārejas procesus Indricā no 15.–16.gs. vasaļa nocietinātās muižas uz 16.–18.gs. Plāteru dzimtai piederošu mūra rezidenci. Pētījuma ietvaros tiek analizēti divi hronoloģiski atšķirīgi nocietinātās muižas un rezidences būvperiodi Dorotpoles ezera R krastā. Tēma ir aktuāla, jo izvērsta Indricas būvkompleksa izpēte sniegs salīdzinošo materiālu par pārejas posma analoģijām un savstarpējām līdzībām daudz plašākā reģionā. Pēdējo gadu laikā ir veikti plaši pētījumi Ziemeļeiropas muižu būvvēstures izpētē. Indricas nocietinātā muiža ir būvēta pēc t.s. “franku stila” būvtipa parauga, savukārt Plāteru dzimtas īpašumā esošā rezidence bijusi mūra celtne. Plāteru reziden…
Vilkmuižas ezera nogulumu veidošanās paleoģeogrāfiskie apstākļi un cilvēku klātbūtnes pazīmes
2015
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot paleoģeogrāfiskos apstākļus Vilkmuižas ezera attīstības laikā un iespējamo cilvēku klātbūtni tā apkārtnē, veicot ezera nogulumu pētījumus. Darbā apkopota informācija par Vilkmuižas ezera izcelsmi, bet iegūtie rezultāti no ezera nogulumu analīzes ļauj noteikt iespējamo Vilkmuižas ezera veidošanās laiku, tā ūdens līmeņa svārstības, kā arī paleoveģetācijas izmaiņas ezerā un tā tuvākajā apkārtnē. Tāpat mēģināts rast pazīmes par cilvēku iespējamo klātbūtni pie Vilkmuižas ezera, īpašu uzmanību pievēršot pazīmēm, kas attiektos uz 11. 14. gs seno kuršu ugunskapiem Vilkmuižas ezerā. Bakalaura darbs satur 63 lapaspuses, 22 attēlus, 2 tabulas un 2 pielikumus.