Search results for "Muižas"
showing 10 items of 17 documents
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 2017, Nr.4
2017
Penkules evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture
2016
Bakalaura darbā „Penkules evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture” tika pētīta baznīcas un tās draudzes vēsture laika posmā no baznīcas celšanas 1865.gada līdz mūsdienām. Darbā galvenokārt apskatīta baznīcas celšanas vēsture, tās mācītāju un draudzes darbība dažādos laika posmos. Darba gaitā secināts, ka Penkules ev. lut. baznīcas un draudzes dzīve bijusi notikumiem bagātīga, kā arī jāpiemin tas, ka par šo tēmu bija pieejams salīdzinoši maz informācijas daudzums, no kura bija jāizveido detalizēts apraksts par Penkules baznīcu un draudzi. Izveidotais darbs palīdzētu apzināt un saglabāt aizmirstos kultūras pieminekļus Latvijas teritorijā.
Wir Frans von Gottes Gnaden Erwehlter Romischer Kaÿser zu allen Zeiten Mehrer des Reichs, in Germanien und zu Jerusalem König, Hertzog zu Lothringen …
1753
Svētās Romas impērijas ķeizara Franča I 1753. gadā izdots Palsmanes (Paltzman-Mehrhoff) muižas pārmantošanas dokuments baronam Heinriham Johanam Cekelam.
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas un cilvēku klātbūtnes liecības Vilkmuižas un Talsu ezeru nogulumos
2017
Maģistra darbā sasniegts mērķis izzināt paleoģeogrāfiskos apstākļus Vilkmuižas un Talsu ezera attīstības laikā un, veicot ezera nogulumu pētījumus, noskaidrot liecības par seno cilvēku klātbūtni. Darbā sniegts neliels Vilkmuižas un Talsu ezeru raksturojums, kā arī pētījumā izmantoto metožu apraksts. Savukārt iegūtie rezultāti ļauj veikt paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu interpretāciju abu ezeru attīstības gaitu. Pētījumā tiek meklētas cilvēku liecības ezeru nogulumos, īpaši interesējoties par iespējamo seno kuršu 12.-14.gs darbību liecībām, tomēr konkrētu pierādījumu seno kuršu darbībai netika iegūti, attiecīgā datējuma trūkuma dēļ. Iegūtie rezultāti ataino Vilkmuižas ezera ūdens līmeņa atš…
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 3
2017
https://doi.org/10.22364/luzv.3.2017
Talsu un Vilkmuižas ezeru nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturs holocēnā
2019
Mainoties klimatam holocēnā, mainās mainās arī nogulumu uzkrāšanās apstākļi, kas ietekmē nogulumu īpašības. Savukārt nogulumos uzkrājušās augu makroatliekas ļauj spriest par veģetācijas rakstura un ezera līmeņa izmaiņām to attīstības gaitā. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot kā mainījies nogulumu uzkrāšanās raksturs Vilkmuižas un Talsu ezeru attīstības laikā holocēnā, analizējot šo ezeru nogulumus ar karsēšanas zudumu un augu makroatlieku sastāva noteikšanas metodi. Pētījumā konstatēts, ka abu ezeru holocēna laikā uzkrājušos nogulumu sastāvā ir liels karbonātu īpatsvars, kas pakāpeniski samazinās griezuma augšdaļā, kā arī tajos salīzinājumā ar citiem ezeriem ir ļoti maza ūdensaugu sugu a…
Rīgas apkārtnes muižu attēlojums J.K. Broces “Zīmējumos un aprakstos”
2019
Maģistra darba ietvaros tiek veikts pētījums un veidots koptēls par Rīgas apkārtnes muižām, pamatojoties pedagoga, vēsturnieka, novadpētnieka J.K.Broces zīmētajiem, aprakstītajiem un apkopotajiem materiāliem no 1771. gada līdz 1818. gadam, kas tika publicēti krājumā 4 sējumos (1992-2007). Darbā tiek izmantoti pirmie 2 sējumi, kuros atspoguļota Rīga un tās tuvākā apkārtne. 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā spilgta tendence bija muižu straujais pieaugums. Tās kalpoja īpašnieku prestižam, atpūtai, saimnieciskai darbībai un ekonomiskai izaugsmei. Rīgas apkārtnes muižiņu apbūve ir izzūdoša, tāpēc svarīgi, pēc iespējas vairāk un dažādos veidos pievērst uzmanību šim kultūras mantojumam. Muižiņu tēm…
Vilkmuižas ezera nogulumu veidošanās paleoģeogrāfiskie apstākļi un cilvēku klātbūtnes pazīmes
2015
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot paleoģeogrāfiskos apstākļus Vilkmuižas ezera attīstības laikā un iespējamo cilvēku klātbūtni tā apkārtnē, veicot ezera nogulumu pētījumus. Darbā apkopota informācija par Vilkmuižas ezera izcelsmi, bet iegūtie rezultāti no ezera nogulumu analīzes ļauj noteikt iespējamo Vilkmuižas ezera veidošanās laiku, tā ūdens līmeņa svārstības, kā arī paleoveģetācijas izmaiņas ezerā un tā tuvākajā apkārtnē. Tāpat mēģināts rast pazīmes par cilvēku iespējamo klātbūtni pie Vilkmuižas ezera, īpašu uzmanību pievēršot pazīmēm, kas attiektos uz 11. 14. gs seno kuršu ugunskapiem Vilkmuižas ezerā. Bakalaura darbs satur 63 lapaspuses, 22 attēlus, 2 tabulas un 2 pielikumus.
Vidzemes Lielais Zviedru Kadastrs kā saimniecības vēstures avots
1942
Kadastrs - sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati; ar nodokļiem apliekamo zemju saraksts un novērtējums pilsētās un laukos. Zemes kadastru sāka ar zemes uzmērīšanu un vērtēšanu, vienlaikus veicot muižu redukciju, atsavinot lielāko daļu muižas zemju, kuras nodeva Zviedrijas valsts pārziņā. Tas bija labi izstrādāts kadastrs, un to izmantoja no 1691. līdz 1911. gadam, t. i., 220 gadus. Tas pasaulē ir samērā mazpazīstams, un tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā tam bija tikai lokāla nozīme. Muižu redukcija .17. gs. 2. pusē, pieaugot absolūtisma tendencēm Eiropā, Zviedrijas karalis Kārlis XI (Karl XI) centās nostiprināt varu visā valstī. Viens no pasākumiem bija …