Search results for "Mutvārdu vēsture"

Akadēmiskā Dzīve, 55. rakstu krājums

2019

Zandbergu dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laiku

2016

Mutvārdu vēsture sniedz ieskatu vēstures notikumos, kā arī ļauj veikt dzimtas izpēti, apzinot un saglabājot nozīmīgu informāciju. Pētījuma mērķis bija apzināt Zandbergu dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laiku. Līdz ar to pētījuma gaitā veiktas četras daļēji strukturētas intervijas ar Zandbergu dzimtas pārstāvjiem. Pētījuma rezultāti atspoguļo mutvārdu vēstures nozīmību dzimtas pētījumu veikšanā, kā arī Zandbergu dzimtas vecāko pārstāvju piedzīvoto bērnībā un skolas laikā, atklājot pat vairāk nekā 70 gadus senas atmiņas. Pētījums ir nozīmīgs ieguldījums Zandbergu dzimtas izpētē un mantojumā nākamajām paaudzēm.

Skrundas radiolokācijas staciju (RLS) diskursi iedzīvotāju atmiņās

2018

Bakalaura darba nosaukums ir “Skrundas radiolokācijas staciju (RLS) diskursi iedzīvotāju atmiņās”. Darbā analizēti Skrundas radiolokācijas stacijas diskursi apkārtnes iedzīvotāju atmiņās laika posmā no celšanas brīža līdz RLS nodošanai Aizsardzības ministrijas rīcībā. Darba mērķis ir noskaidrot, kādu atmiņu un dzīvesstāstu iespaidā rodas diskursu konstruēšana, pētījumā raksturojot Skrundas novada iedzīvotāju zināšanas un atmiņu veidošanos saistībā ar objektu. Teorētiskajā daļā skaidrots diskurss, tā jēdziena izpratne, lietderība un nozīme, kā arī atmiņu veidošanās process sasaistē ar pieredzi un stāstu pārmantojamību. Darba empīrisko datu analīzē izmantota diskursa analīze un padziļināto in…

Pūriņu dzimta mutvārdu vēstures liecībās un dokumentos

2017

Līdz šim nebija izveidots materiāls, kurā vienuviet būtu pieejama informācija par visiem Pūriņu dzimtas vecākās paaudzes cilvēkiem un viņu pēcnācējiem. Tāpēc pētījuma galvenais mērķis bija iegūt un vienuviet apkopot informāciju par visiem vecākās paaudzes dzimtas cilvēkiem un skaidrot vēstures ietekmi uz dzimtas attīstību, balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām un pieejamajiem dokumentiem. Pētījuma pamatā izmantota sociālā konstrukcionisma teorija un biogrāfiskā pieeja. Rezultātā izveidots pētījums, balstoties uz piecām mutvārdu vēstures intervijām, kas iegūtas no četriem Pūriņu dzimtas vecākās zināmās paaudzes pēcnācējiem un dzimtai piederīgām personām. Izveidota rakstiska dzimtas vēstur…

Vihmaņu un Šefanovsku dzimtu pārstāvju atmiņas par lasīšanu bērnībā

2016

Bakalaura darbā „Vihmaņu un Šefanovsku dzimtu pārstāvju atmiņas par lasīšanu bērnībā” pētīta lasīšanas paradumu veidošanās, izmantojot divu dzimtu pārstāvju atmiņu stāstījumus. Izvēlētās dzimtas ir bakalaura darba autores Aigas Vihmanes radinieki no tēva un mātes puses. Mūsdienās lasīšanai netiek piešķirta tāda vērtība kā agrāk, izzūd lasīšanas tradīcijas ģimenēs, tādēļ svarīgi ir noskaidrot, kādas atmiņas par lasīšanu bērnībā glabā Vihmaņu un Šefanovsku dzimtu pārstāvji. Viens no pētījuma mērķiem ir noskaidrot, vai lasīšanas pieredze bērnībā ir iespaidojusi lasīšanas paradumus abu dzimtu pārstāvjiem turpmākajā dzīvē. Izstrādātajā darbā secināts, kā veidojušies lasīšanas paradumi Vihmaņu un…

Cauņu dzimta mutvārdu vēstures liecībās un/vai dokumentos

2016

Bakalaura darba temats ir „Cauņu dzimta mutvārdu vēstures liecībās un/vai dokumentos”. Cauņu dzimta līdz šim nav tikusi pētīta, tāpēc pētījuma mērķis ir apzināt un apkopot informāciju par dzimtu, veicot un analizējot intervijas, jeb cilvēku dzīvesstāstus. Pētījums balstās uz Sociālā kapitāla teorijas un mutvārdu vēstures pētniecības metodi. Pētījuma metodoloģijas daļā tika noskaidrots, ka dzīvesstāstu iegūšanai visatbilstošākā ir daļēji strukturētās intervijas izmantošana. Rezultātā ir iegūta unikāla informācija gan par Cauņu dzimtas pārstāvjiem, gan Cauņu dzimtas salidojumu norisi, kā arī izveidota dzimtas genogramma. Darbs ir noderīgs gan Cauņu dzimtas esošajām un nākošajām paaudzēm, gan …

Līgas Civilko dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laikiem

2015

Bakalaura darbā „Līgas Civilko dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laikiem” izpētīta Liepiņu dzimtas vēsture un atmiņas, balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām. Pētījuma galvenais problēmjautājums ir - vai ar mutvārdu vēstures palīdzību iespējams gūt ne tikai ieskatu kādā vēstures notikumā, bet arī veikt savas dzimtas dziļāku izpēti. Bakalaura darbā pirmo reizi plašāk tiek aplūkota Līgas Civilko dzimtas vēsture vairākās paaudzēs. Pētījums sniedz ieskatu dzimtas cilvēku atmiņu stāstos par notikumiem, kuri saistās ar personiskajām atmiņām, kā arī to nozīmību dzimtas ikdienā un sadzīvē. Kā viena no būtiskākajām problēmām bakalaura darba tapšanas gaitā ir kvalitatīva inform…

Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem.

2010

Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Grāmatu veido divi skatpunkti. Pētnieciskie raksti ir kā skats no novērošanas torņa, mēģinot aptvert Zviedrijas trimdas aprises laikā un telpā, galveno uzmanību pievēršot identitātei un kopienai. Savukārt desmit dzīvesstāstu teksti parāda desmit dzīves līnijas un ļauj lasītājam ieraudzīt notikumus no to dalībnieku skatpunkta. Grāmatā stāstiem atvēlēta tik būtiska loma arī tādēļ, ka stāsti un stāstīšana ir ļoti nozīmīga sociāla un kultūras parādība pašā trimdas sabiedrībā, kur tie veido skatījumu uz neseno vēsturi un grupas identitāti.

Vītolu dzimta un māja mutvārdu vēstures liecībās un dokumentos

2015

Maģistra darba temats ir “Vītolu dzimta un māja mutvārdu vēstures liecībās un dokumentos”. Vītolu dzimta un tai piederošā māja līdz šim nav tikusi pētīta, tāpēc pētījuma mērķis ir iegūt un apkopot informāciju, veicot mutvārdu intervijas un analizējot pieejamās dokumentālās liecības (fotogrāfijas, dokumentus, pierakstus un publikācijas). Pētījums balstās uz Sociālā konstrukcionisma teoriju un biogrāfisko pieeju. Rezultātā ir tapis pētījums, kurā atklāta unikāla informācija par Vītolu dzimtu un māju, kā arī iegūtas piecas vērtīgas mutvārdu vēstures intervijas no zinošiem piedzīvotā laika lieciniekiem. Darbs būs noderīgs informācijas avots ikvienam interesentam, kā arī nākamajām Vītolu dzimtas…

Iļģuciema kultūrvide

2016

Maģistra darba temats – “Iļģuciema kultūrvide”. Mērķis – sniegt nelielu ieskatu par Iļģuciema kultūrvidi no deviņdesmitajiem gadiem līdz 2016.gadam, izmantojot rakstus un publikācijas par Iļģuciemu no Rīgas Centrālās bibliotēkas datubāzes “Rīgas pilsētas novadpētniecība” un iļģuciemiešu mutvārdu vēstures intervijas. Darba teorētiskā bāze ir hermeneitika (hermeneutic) un sociālais konstrukcionisms. Datu vākšanas metodes - dokumentu analīzei izmantota kontentanalīze, mutvārdu vēstures intervijās ir daļēji strukturētā intervija, bet datu apstrādes un analīzes metode arī ir kontentanalīze. Rezultātā atlasīta un analizēta informācija no rakstiem un publikācijām, kā arī no divpadsmit intervijām p…