Search results for "NAS"
showing 10 items of 12064 documents
Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem
2022
Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materi…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Maģistra darbā “Devona Stipinu svītas dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā” ir raksturota Stipinu svītas dolomītu uzbūve ģeoloģiskajā griezumā, to struktūra, mikrotekstūra pieslīpņos un plānslīpējumos, kā arī dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības, un pētītas minēto īpašību kopsakarības. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka dolomīta nodilumizturībai ir cieša saikne ar tā kristālu saaugumu, formu un izmēru, kas savukārt atkarīgi no ieža veidošanās apstākļiem un pēcsedimentācijas izmaiņām – dolomitizācijas, pārkristalizēšanās un šķīšanas procesiem. Pētītajiem Stipinu svītas dolomītiem ir ļoti cieša pozitīva sakarība starp Losandželosas un Mikro-Devala koeficienta vēr…
Devona Katlešu svītas mālaino nogulumu slāņkopas uzbūve un sastāvs Kupravas atradnē
2016
Bakalaura darbā raksturots Kupravas atradnē sastopamie Katlešu svītas mālaino nogulumu granulometriskais un minerālais sastāvs, kā arī to ģeoloģiskā griezuma uzbūve. Pētāmajā teritorijā veikti lauka darbi, ievākti kopumā 43 paraugi no 1 atseguma un 1 urbuma. Tiem veikta granulometriskā analīze, izmantojot sedigrāfu un hidrometru, kā arī minerāla sastāva analīze, izmantojot XRD metodi. Noskaidrots, ka visos pētītajos nogulumos ir relatīvi augsta <0,001 mm daļiņu proporcija (vidēji 49%), un ir ļoti augsts frakcijas <0,005 mm saturs (vidēji 73%). Frakcijas <0,001 mm īpatsvars frakcijā <0,005 mm vidēji ir 68%, bet tīros mālos 58-70%, kas neatbilst iepriekšējo pētījumu rezultātiem. Pētītajos nog…
Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos
2019
Reķe T. 2019. Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 78 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšējā devona Ogres svītas nogulumi un tajos esošās mugurkaulnieku fosīlijas. Makšinavas un Gurovas gravā atsegtajai Ogres svītai sastādīti detalizēti griezumi, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta detalizēta granulometriskā analīze smilšainajiem nogulumiem un noteikta ievākto fosīliju taksonomiskā piederība. Sasaistot sedimentoloģisko un paleontoloģisko pētījumu rezultātus, tika precizēti nogulumu sedimentācijas apstākļi, ta…
Glaciofluviālais reljefs Amatas augštecē - Vidzemes augstienē
2015
Maģistra darbs ir pētījums par glaciofluviālo reljefa formu izplatību, morfoloģiju, uzbūvi un to veidošanos Augšamatas pazeminājumā Vidzemes augstienē. Tas ietver detalizētus pētījumus par kēmu terasēm, ledāja kušanas ūdeņu baseiniem Amatas augšteces posmā no tās iztekas līdz pazeminājuma sašaurinājumam, kur to aptuveni iezīmē Ērgļu – Kosas autoceļš. Darbā izvērtēta pieejamā literatūra par glaciofluviālajām reljefa formām un kušanas ūdeņu baseiniem. Veikti lauka pētījumi, no kuriem svarīgākā informācija ir gūta veicot teritorijas izpēti ar rokas zondi. Iegūtie dati izmantoti trīs dimensiju modeļa izstrādē (3D) kēmu terašu līmeņu noteikšanai un izsekošanai. Pēc iegūtajiem datiem izveidotā 3D…
Saderīgi dolomīti Cēsu Viduslaiku pils restaurācijai, Cēsu atradnes piemērs
2022
Bakalaura darba mērķis ir noteikt savā starpā saderīgus dolomītus no Cēsu (Lauciņu) atradnes un Cēsu Viduslaiku pils, izmantojot laboratorijā pieejamās analīzes un vizuālo diagnostiku. Darba ietvaros apsekota Cēsu (Lauciņu) atradne, izveidots karjera sienas atseguma griezums un paņemti paraugi, kā arī apsekota Cēsu Viduslaiku pils un izpētītas paraugu ņemšanas vietas. Laboratorijā noteikts paraugu ķīmiskais sastāvs, porainība un ūdens uzsūce, veikta izpēte mikroskopā. Darba mērķis tika īstenots, dolomīta paraugi savā starpā ir vizuāli saderīgi, gan pēc struktūras, gan pēc tekstūras. Dolomīta saturs paraugos ir no 80 līdz 90 %, kas ir ļoti labs rādītājs. Porainība un ūdens uzsūce pils paraug…
Laulības šķiršanas bezstrīdus kārtība zvērināta notāra
2016
Darba tēmas aktualitāti nosaka tas, ka laulības šķiršana pie zvērināta notāra bezstrīdus kārtībā Latvijas Republikā ir ieviesta tikai no 2011.gada 1.februāra un, pēc šo grozījumu pieņemšanas, nav veikti būtiski pētījumi par to ietekmi. Darba mērķis ir izpētīt – laulības šķiršanas procesa norisi pie zvērināta notāra bezstrīdus kārtībā, atklāt un aktualizēt problēmjautājumus saistībā ar laulības šķiršanas procesa norisi pie zvērināta notāra. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikti uzdevumi, laulību šķiršanas procesa vēsturiskās attīstības apskats, secinot, vai laulību šķiršana beztrīdus kārtībā ir jauna procesuāla kārtība Latvijas tiesību sistēmā, izpētīt, vai pārrobežu laulības šķiršanas …
Nelabvēlīgi vides faktori kā stostīšanās cēlonis
2022
Diplomdarba tēma: “Nelabvēlīgi vides faktori kā stostīšanās cēlonis”. Pētījuma mērķis: Izpētīt nelabvēlīgus vides faktorus kā stostīšanās cēloņus, pamatojoties uz aptaujātajiem datiem. Darbs izstrādāts ar mērķi izpētīt nelabvēlīgus vides faktorus, kas ietekmē stostīšanās rašanos. Uzzināt, kā nelabvēlīga vide veicina bērna stostīšanos. Darba autore izstrādāja savu darbu, pamatojoties uz teorētiskajām zināšanām, speciālās izglītības pedagogu un pedagogu logopēdu, ka arī vecāku un bērnu ar stostīšanos pieredzi. Lai apkopot šos datus, tika veikta anketēšana. Aptaujā piedalījās 23 respondenti, kuri deva nozīmīgas atziņas. Praktiskajā daļā aptauja pedagogiem un intervijas ar cilvēkiem, kuri auguš…
Der 29ste Junius N. St. 1775 im Gymnasium illustre zu Mitau nach funfzigjähriger Dauer dieser Lehranstalt gefeyert den 17ten Junius A. St. 1825
1826
Vācu valodā, daļa teksta latīņu valodā.