Search results for "PIESĀRŅOJUMS"
showing 10 items of 99 documents
Trokšņa izplatība mainīgas apbūves un apzaļumošanas teritorijās Cēsīs
2019
Mūsdienās trokšņa piesārņojums ir viens no lielākajiem vides piesārņojums veidiem pasaulē. Īpaši aktuāla trokšņa piesārņojuma problēma ir pilsētvidē, kur dzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, un skaits turpina pieaugt urbanizācijas dēļ. Bakalaura darbā “Trokšņa izplatība mainīgas apbūves un apzaļumošanas teritorijās Cēsīs”, izmantojot tiešos mērījumus, tika novērtētas trokšņa piesārņojuma izplatības īpatnības orogrāfiski mainīgā pilsētvidē. Darba izstrādē tika izvēlēti 7 trokšņa monitoringa punkti Cēsu pilsētā, veikti mērījumi vasaras, rudens un ziemas sezonās, un analizēta mainīgas apbūves un apzaļumošanas potenciālā efektivitāte kā skaņas aizsargbarjerai, ņemot vērā skaņas, tempera…
Faktorizācijas (PMF) metodes izmantošana atmosfēras aerosolu avotu kvalitatīvā un kvantitatīvā novērtēšanā Rīgā
2021
Darbā sniegts atmosfēras aerosolu raksturojums, aprakstīti to galveno emisiju avoti un veikts likumdošanas prasību apkopojums. Avotu noteikšanai veikta modelēšana ar faktorizācijas (PMF) metodes modeļiem EPA PMF 5.0 un SoFi Standard 8.0. Modelēšana veikta izmantojot 2019. gada nokrišņu kvalitātes analīžu rezultātus no LVĢMC gaisa kvalitātes novērojumu stacijas Rīgā, Kronvalda bulvārī 4. Veicot modelēšanu identificēti pieci aerosolu gaisa piesārņojuma avoti – jūras aerosoli, degšanas procesi, sekundārie sulfāti un erozijas un abrāzijas putekļi, kas iekļauj minerālos putekļus un ceļu putekļus. Rezultāti liecina par PMF modeļu limitētu pielietojuma potenciālu Rīgā esošas gaisa kvalitātes monit…
SEM-EDX metodes izmantošanas iespējas atmosfēras aerosolu sastāva analīzē
2021
Bakalaura darbā tiek veikta cieto daļiņu ķīmiskā satura un morfoloģisko parametru analīze, kuru papildina meteoroloģisko apstākļu un gaisa kvalitātes datu analīze, ar mērķi atšķirt atmosfēras aerosolu izcelsmes avotus. 12 ķīmisko elementu koncentrācija (C, O, Fe, Ca, Si, S, Al, Mg, Na, K, Mo, Cl) noteikta ar skenējošā elektronu mikroskopa (SEM) un rentgenstaru enerģijas dispersijas spektroskopa (EDX) palīdzību Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, bet laika apstākļu novērojumu dati, gāzveida piesārņotāju un aromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas dati iegūti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu stacijām Rīgā. Iegūtie rezultatīvie rādītāji apk…
Vairākslāņu grafēna un nitrocelulozes kompozīta elektroda iegūšana un izpēte slāpekļa savienojumu noteikšanā
2018
Slāpekļa savienojumi, jo īpaši NOx, tiek uzskatīti par vieniem no cilvēka veselībai bīstamākajiem savienojumiem gaisa piesārņojumā. Palielinoties fosilā kurināmā dedzināšanas apjomam gan iekšdedzes dzinējos, gan kurtuvēs, paaugstinās arī tā degšanas blakusproduktu daudzums it īpaši pilsētās ar lieliem transporta sastrēgumiem, kas negatīvi ietekmē pilsētnieku veselību, nerunājot par dzīvniekiem un augiem. Lai spētu precīzāk ierobežot kaitīgo savienojumu daudzuma izvadīšanu atmosfērā, rodas nepieciešamība pēc jutīgiem šo savienojumu gāzu sensoriem. Potenciāls materiāls gāzu noteikšanā ir grafēns kā divdimensionāls materiāls, piemērotākais gāzu sensoru pielietojumos lielā virsmas laukuma dēļ. …
Nakts āra apgaismojuma līmeņa novērtējums Vērmanes dārzā
2021
Neveiksmīga gaismekļa dizaina apgaismojums rada gaismas piesārņojumu, kas apdraud cilvēku un ekosistēmas stāvokli. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt antropogēnā apgaismojuma līmeni un noteikt gaismas piesārņojuma avotus Vērmanes dārzā diennakts tumšajā periodā. Veicot apsekojumus pētītajā teritorijā, kā arī iegūtos rezultātus interpretējot telpiskā griezumā, tika secināts, ka Vērmanes dārza esošo gaismekļu dizains veicina gaismas piesārņojumu, lai gan parka teritorijā atsevišķās vietās apgaismojuma līmenis nav pietiekošs. Salīdzinot iegūtos mērījumu datus ar normatīvo aktiem, tika secināts, ka apgaismojuma līmenis pie gaismekļiem neatbilda Rīgas apbūves noteikumiem, bet, atrodoties pāris m…
MAX-DOAS stacija atmosfēras sastāva pētījumiem un satelītu mērījumu validācijai virs Rīgas
2018
Šobrīd Rīgā un Latvijā atmosfēras sastāva pētījumi pārsvarā notiek vides politikas normatīvu ievērošanas nepieciešamības dēļ, taču atmosfēras fizikas joma pēdējo gadu desmitu laikā ir piedzīvojusi uzplaukumu un turpina strauji attīstīties, tāpēc svarīga ir atmosfēras mērījumu iekārtu un metožu attīstība zinātniskās institūcijās arī Latvijā. Šajā darbā aplūkota atmosfēras gāzu koncentrāciju iegūšana ar diferenciālās optiskās absorbcijas spektroskopijas (DOAS) metodi un daudzasu DOAS (MAX-DOAS) instrumentu. Tiek aprakstīts datu pēcapstrādes process ar QDOAS lietojumprogrammu, iegūstot NO2 slīpo un vertikālo kolonnu koncentrāciju Cabauw, Nīderlandē 2009. gada 30. jūnijā starptautiskajā CINDI m…
Aviosatiksmes radītā trokšņa piesārņojuma novērtējums izmantojot modelēšanas metodi
2021
Maģistra darbā tiek analizēts VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” divu komerciālo gaisa kuģu DH8D un A320, kas Rīgas lidostā 2018. gadā veica visvairāk lidojumu un viena iznīcinātāja F16, kas izvēlēts augsta ekspluatācijas trokšņa dēļ, radītais trokšņa piesārņojums, kas ietekmē lidostas apkārtnē apdzīvotās teritorijas un tās iedzīvotājus. Trokšņa novērtēšanai tika izmantota modelēšanas metode, kas balstīta uz ISO standartu. Darba ietvaros iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar mērījumiem, kas iegūti no lidostas monitoringa stacijām laika posmā no 2018. gada 01. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.
Vetīvera Chrysopogon zizanioides izmantošanas iespējas Latvijas ūdenstilpju rekultivācijai
2018
Pēdējo gadu laikā liela uzmanība ir pievērsta graudzāļu dzimtas tropu augam vetīveram Chrysopogon zizanioides. Pateicoties tā lielajai biomasai, masīvajai sakņu sistēmai, tolerancei pret ekstremāliem vides apstākļiem, kā arī spējai efektīvi uzņemt dažāda veida piesārņojošos savienojumus, tas tiek dēvēts par „brīnumaugu”. Vetīvers plaši tiek kultivēts tropu, subtropu un Vidusjūras klimata zonā, kur to izmanto galvenokārt augsnes erozijas mazināšanai un augsnes un ūdens attīrīšanai. Ņemot vērā vetīvera unikālās īpašības un apstākli, ka tas nevar kļūt invazīvs, ir noderīgi apzināt iespējas tā izmantošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos. Darbā salīdzināta vetīvera efektivitāte piesārņojošo vi…
Piesārņojuma ar dzīvsudrabu novērtējums melnajos stārķos (Ciconia nigra) Latvijā
2022
Melnais stārķis (Ciconia nigra) ir Latvijā kritiski apdraudēta suga ar augstu izmiršanas risku, kuras populācijas lielums pēdējos gados ir strauji samazinājies. Pēc publicētiem datiem melno stārķu skaits samazinājies no 750–900 pāriem 1996. gadā līdz 85–140 pāriem 2017 gadā. Latvijā iepriekš veiktos pētījumos ir konstatēts, ka melno stārķu jauno putnu organismā ir paaugstināts dzīvsudraba piesārņojums, kura izcelsme nav zināma. Putnu mātītes piesārņojumu organismā deponē izdētajās olās. Tāpat melnie stārķi to izvada arī ar mēsliem, kurus ievācot attiecīgajos sezonas periodos, ir iespējams iegūt informāciju par piesārņojumu arī jauno putnu organismos. Šī darba ietvaros ir veikts dzīvsudraba …
Dzīvsudraba piesārņojums pelēkā roņa Halichoerus grypus audos Rīgas jūras līcī
2021
Dzīvsudrabs ir viens no toksiskākajiem piesārņojuma veidiem ūdens ekosistēmās un tam ir tendence biomagnificēties. Visvairāk piesārņojuma biomagnifikācijai pakļautas sugas, kas atrodas barības ķēdes augšgalā. Baltijas jūrā šāda suga ir pelēkais ronis, taču pētījumu par dzīvsudraba piesārņojumu Baltijas jūras pelēko roņu populācijā ir ļoti maz. Pētījumā tika analizēts dzīvsudraba daudzums juvenilu pelēkā roņa īpatņu audos, izmantojot “Hydra IIC Mercury Analyzer”. No septiņpadsmit Rīgas jūras līča piekrastē atrastiem roņu mazuļiem tika ievākts akots, muskuļaudi, aknas, nieres, sirds, smadzenes un kauls (astes skriemelis). Akots konstatēts kā reprezentatīvs audu paraugs dzīvsudraba daudzumam j…