Search results for "PIlsēta"
showing 10 items of 149 documents
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2019, Nr. 2 (110)
2019
Žurnāls sagatavots LU Akadēmiskās attīstības projekta “Zinātniskā periodiskā izdevuma “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” sagatavošana un izdošana 2019. gadā” (vad. Dr. hist. Kristīne Ante) ietvaros
Mazo pilsētu attīstības iespējas Vidzemē: Raunas piemērs
2016
Maģistra darba „Mazo pilsētu attīstības iespējas Vidzemē: Raunas piemērs” mērķis ir izvērtēt Vidzemes mazo pilsētu sabiedrības struktūras un aktīvas sabiedrības daļas aktivitātes kā teritorijas attīstības potenciālu un tālākas tā atraisīšanas iespējas un lomu pilsētas/vietas attīstībā, kā arī izstrādāt priekšlikumus Vidzemes mazo pilsētu atjaunotnei un attīstībai. Darba aktualitāti nosaka Latvijas politikā dominējošais ekonomiskais skatījums un “resursu centrēšanas” pieeja. Maģistra darba ietvaros apzināts teorētiskais ietvars par mazo pilsētu veidošanās procesu Latvijā, mērogu, attīstības nosacījumiem un pieeju iespēju novērtēšanai. Veikta Raunas un Smiltenes dzīves telpas analīze, iedzīvo…
Iedzīvotāju mobilitāte un migrācija Cēsu pilsētā
2020
Bakalaura darba “Iedzīvotāju mobilitāte un migrācija Cēsu pilsētā” mērķis ir izvērtēt Cēsu pilsētā notiekošos iedzīvotāju iekšējās migrācijas un mobilitātes procesus. Darbs ir strukturēts divās daļās – Cēsu pilsētas iedzīvotāju skaita, migrācijas un mobilitātes paradumu pētniecība un teorētiskās studijas. Darba ietvaros ir raksturota migrācija un mobilitāte Latvijas mazajās un vidējās pilsētās, īpaši pievēršot uzmanību Cēsu novadā un pilsētā notiekošajiem migrācijas procesiem, kā arī veikta padziļināta Cēsu pilsētas saimnieciskās un sociālās struktūras, iedzīvotāju, to skaita izmaiņu un bezdarba izpēte. Pētījuma ietvaros iegūtie dati balstās uz Cēsu pilsētas iedzīvotāju anketēšanas un inter…
Vēstījums un pilsēta Pītera Akroida romānos “Dens Līno un Laimhausas Golems” un “Doktora Dī māja”
2016
Pilsētas var tikt aplūkotas ne tikai no ģeogrāfiskās lokācijas skatupunkta. Tās var apskatīt arī caur sociālās struktūras perspektīvu. Daudzi literatūras autori izmanto tādu mākslinieciskos izteiksmes līdzekli kā personifikācija savos darbos, kur, piemēram, pilsētām tiek piedēvētas cilvēka īpašības un tās tiek izmantotas kā stāsta varoņi iekš darba vēstījuma. Viens no autoriem, kas izmantojis šo māksliniecisko izteiksmes līdzekli un aplūkojis pilsētu no dažādiem skatupunktiem ir Pīters Akroids, kur viņš savos romānos, kā arī citos darbos apraksta Anglijas galvaspilsētu Londonu. Šis pētījums ir veltīts stāstījuma veidu analīzei iekš Pītera Akroida romāniem „Dens Līno un Laimhausas Golems” un…
Padomju laika industrializācija Jelgavā: telpiskās struktūras pēctecība un ainava
2015
Bakalaura darbā „padomju laika industrializācija Jelgavā: telpiskās struktūras pēctecība un ainava” tiek vērtēta padomju laika industrializācijas ietekme uz Jelgavas pilsētu, kas visnotaļ pēctecīgi ietekmējis mūsdienu Jelgavas pilsētainavu, tamdēļ var uzskatīt, ka Jelgavas ainava ir padomju industrializācijas mantojums. Balstoties uz lauka darbiem un kamerālām metodēm, autore savā darbā raksturo industrializācijas attīstību un ainavas pārmaiņas gan Rietumeiropas, gan Padomju Savienības, gan Latvijas un Jelgavas vietas mērogā. Vērtējot industrializāciju kā vienu no virzītājspēkiem un kā pēctecīguma procesu, izmantojot pēctecīguma teoriju, tika skaidrota ainavas telpiskās struktūras raksturs …
Sekcijas “Publiskā sektora pārvaldība un ekonomika” Ekonomikas un vadības fakultātē (1. februāris, 2016): Referātu tēzes
2016
Jūras un sauszemes funkcionālā sasaiste: Rīgas brīvostas plānošanas piemērs
2015
Ekonomisko aktivitāšu un to negatīvās ietekmes pieaugums uz dabas vērtībām jūrā un citiem jūras telpas un piekrastes teritorijas izmantošanas veidiem veicina konfliktsituāciju rašanos Baltijas jūras teritorijā. Lai novērstu jūras un sauszemes teritoriju izmantošanas veidu sadursmi, ir būtiski koordinēt un saskaņot gan jūras, gan ostas, kā arī ostas - pilsētas plānošanas telpu prioritātes un attīstības mērķus. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt plānošanas priekšlikumus sauszemes un jūras funkcionālo konfliktu risinājumiem Rīgas brīvostā un tai piegulošajā teritorijā. Maģistra darbā tika noteikti galvenie saimnieciskie darbības virzieni Rīgas brīvostā un tai piegulošā teritorijā, kā arī veikt…
Eiropas Savienības mazo dalībvalstu galvaspilsētu aglomerāciju ekonomiskās izaugsmes faktori
2022
Eiropas Savienība norāda, ka tās attīstībā kritiska ir pilsētu izaugsme, īpaši dalībvalstu galvaspilsētas, kas tiek raksturotas, kā ekonomiskās izaugsmes centri, tomēr plašāka izpratne par šiem centriem un kā tiem palīdzēt ekonomiski attīstīties vietēji ir ierobežota. Pilsēta ir arī sarežģīti definējama, jo tās administratīvās robežas līdzīgi kā nacionālo valstu robežas globālā tirgū ir neskaidras vai formālas, neatspoguļojot faktisko pilsētas ekonomisko procesu ietekmi ārpus tās tiešās pārvaldības ietvara, turklāt tā ir dziļi integrēta nacionālajā ekonomikā. Pilsētu- teritorijas kā lielākas telpiskās vienības var apzīmēt kā pilsētu aglomerācijas šī termina nozīmes plašākajā tvērumā. Pilsēt…
Pilsētas mārketings: Valmieras, Siguldas un Cēsu piemērs
2015
Bakalaura darba tēma ir „Pilsētas mārketings: Valmieras, Siguldas un Cēsu piemērs”. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot informāciju par Valmieras, Siguldas un Cēsu pilsētu zīmola izveides procesu, pilsētu mārketinga aktivitāšu norises efektīvumu, kā arī mērķauditorijas viedokli par to. Darba teorētiskā daļa ir sadalīta divās nodaļās un četrās apakšnodaļās. Nodaļās tiek aprakstīta zīmola un mārketinga definīcija. Apakšnodaļās tiek aprakstīts pilsētas zīmols, vietas un pilsētas mārketings, kā arī tūrisma mārketings un mārketinga stratēģija. Kā pētniecības metodes tiek izmantotas 4 daļēji strukturētās intervijas ar Valmieras, Siguldas, Cēsu un Vidzemes mārketinga nodaļu un tūrisma pārstāvjiem…
Ikdienas skriešanas prakses pilsētvidē:Pārdaugavas piemērs
2020
Maģistra darbā “Ikdienas skriešanas prakses pilsētvidē: Pārdaugavas piemērs” apskatītas ikdienas skriešanas prakses izpausmes pilsētā. Darba mērķis ir izvērtēt ikdienas skriešanas prakses Rīgā Pārdaugavas piemērā prakšu un ne-reprezencionālās teorijas skatījumā. Darbā izmantotas daudzpusīgas metodes – gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas. Iegūtie dati no tiešsaistes aptaujas, intervijām un empīriskiem novērojumiem apkopoti, izvirzot trīs skriešanas praksei piemītošas kategorijas – emocijas, laiks un telpa. Rezultātā definēti dominējošie faktori, kuri nosaka pilsētas skriešanas maršrutu izvēli Rīgā. Atklāts, ka pilsētas lielākie zaļie centri un zaļie koridori ir visiecienītākās vietas skrējēj…