Search results for "PLANKTONS"
showing 10 items of 22 documents
Plekstes (Platichthys flesus L) agrīno attīstības stadiju bioloģiskais raksturojums Baltijas jūras centrālajā daļā
2014
ANOTĀCIJA Ustups, 2013. Plekstes (Platichthys flesus L.) agrīno attīstības stadiju bioloģiskais raksturojums Baltijas jūras centrālajā daļā. Plekstu ihtioplanktona daudzumu Baltijas jūras centrālajā daļā nosaka nārsta bara lielums un hidroloģiskie apstākļi. Plekstu mazuļu skaitu piekrastes zonā būtiski ietekmē ūdens temperatūra, mēnesis un vēja virziens. Strauja šāgadeņu augšana novērojama līdz septembrim, bet viengadniekiem no pavasara līdz novembrim. Irbes šauruma piekraste ir labvēlīga dzīvotne plekstu mazuļiem, ko nosaka smilšainās seklūdens zonas, daudzveidīgie barošanās objekti un ģeogrāfiskais novietojums attiecībā pret nārsta vietu. Plekstes mazuļu plašais barības spektrs samazina b…
Ilzas Geraņimovas ezera izpētes vēsture, kā arī planktona, it īpaši Ceratium hirundinella, rādītāji atkarībā no ezera posma un antropogēnās ietekmes …
2018
Ilzas Geraņimovas ezerā novērojamas ilgtermiņa ekosistēmas izmaiņas, kuru rezultātā, piemēram, kopš 1952. gada par ~ 4,5 ⁰C pakāpeniski paaugstinājusies hipolimnija temperatūra un par 15 mg/l pieaugusi kalcija koncentrācija. Ezers arī cieš no intensīva antropogēna punktveida un difūzā piesārņojuma. Tomēr, neskatoties uz novērotu tā ietekmi uz makrozoobentosu ūdenstilpes ZA galā, šī darba rezultāti neliecina par konkrētās ezera daļas planktona organismu galveno grupu negatīvu atbildi uz piesārņojumu, tomēr tajā vērojama, piemēram, trīs līdz piecas reizes zemāka zarūsaiņu koncentrācija. Līdzīgi, netika konstatēta arī fizikāli – ķīmisko mērījumu norāde uz potenciāli negatīviem dzīvotnes apstāk…
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Bioloģijas sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2013. gada 18. februāris)
2013
Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences Bioloģijas sekcijas sēde (Rīga, 2013. gada 18. februāris) veltīta Prof. Heinriha Skujas 120. dzimšanas dienai.
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: Latvijas Universitātes 69. zinātniskās konferences LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras se…
2011
Krājumā ievietotie referātu kopsavilkumi nav recenzēti un rediģēti.
Saukas ezera fitoplanktona raksturojums
2022
Bakalaura darbs tika veikts saskaņā ar projekta “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP, 23 Nr. LIFE18IPE/LV/000014) ietvaros. Pētījuma mērķis bija izvērtēt Saukas ezera ekoloģisko stāvokli 2020. un 2021. gada vasarā pēc fitoplanktona kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. 2020. gada fitoplanktona paraugos Saukas ezerā tika konstatētās 84 fitoplanktona sugas no septiņiem aļģu nodalījumiem. Jūlijā konstatētas augstākās fitoplanktona biomasas pateicoties kramaļģēm un zilaļģēm. 2021. gadā tika konstatētas 63 fitoplanktona sugas no astoņiem fitoplanktona nodalījumiem. Apsekotajās paraugošanas stacijās dominē…
Engures ezera vasaras fitoplanktons (2013-2017)
2018
Darba mērķis ir noskaidrot fitoplanktona sabiedrību un to veidojošo sugu sastāva īpatnības, tā ietekmējošos faktorus, kā arī eitrofikācijas pazīmes Engures ezerā laika posmā no 2013. – 2017. gadam. Tika noteikts fitoplanktona sugu taksonomiskais sastāvs, aprēķināta fitoplanktona biomasa un noteikti ūdens fizikāli – ķīmiskie parametri. Pētījumā tika secināts, ka ezeram raksturīgas zemas fitoplanktona biomasas. Lielāko ietekmi uz ezera ekoloģisko kvalitāti rada kormorānu kolonija, kas izmaina vietējo aļģu sabiedrības un strauji degradē mieturaļģu audzes. Atslēgas vārdi: fitoplanktons, vides faktori, eiglēnaļģes, kormorāni
Talsu ezera un Vilkmuižas ezera ekoloģiskā stāvokļa novertēšana pēc fitoplanktona un makrozoobentosa
2021
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi ūdenstilpju eitrofikācija. Nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ, ūdenstilpēs pieaug piesārľojuma līmenis, līdz, kas nereti saistās ar zilaļģu masveida savairošanos, kas ne tikai apdraud paša ūdensobjekta saglabāšanos, bet arī liedz ilgtermiľā paplašināt ūdensobjekta pielietojumu cilvēku dzīves vides un labklājības uzlabošanai. Lai noteiktu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, tiek izmantoti daţādas indikatororganismu grupas (fitoplanktons, makrozoobentoss). Maģistra darba mērķis ir analizēt Talsu un Vilkmuiţas ezeru ekoloģisko kvalitāti pēc fitoplanktona un makrozoobentosa. Darbā ir analizēti būtiskākie Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, kas saistīti ar ūden…
Puzes ezera zooplanktona raksturojums un ekoloģiskā stāvokļa novērtējums
2018
Šajā darbā vērtēta Puzes ezera ekoloģiskā kvalitāte, balsoties uz zooplanktona sugu sastāva raksturojumu. No zooplanktona raksturojuma izdarīti secinājumi par fitoplanktona organismu un zivju biomasu, kā arī ezera organismu barības ķēdes struktūru kopumā. Apstrādāti un analizēti virsējā ūdens slāņa (0 – 0,5 m) zooplanktona paraugi no četriem paraugu ņemšanas punktiem: “Puze -1”, “Puze -2”,”Puze -3” un “Puze -4”. Katrā no šiem punktiem zooplanktona paraugi ievākti sešas reizes- 2017. gada 1. jūnijā, 12, jūlijā, 16. augustā, 13. septembrī, 18. oktobrī un 29. novembrī. Kopā ievākti 24 zooplanktona paraugi. Papildus noteikta ūdens temperatūra un izšķīdušā skābekļa daudzums. Ievāktie paraugi ana…
Mikrozooplanktona biomasas izmaiņas atkarībā no vides faktoru sezonālās mainības un lokalizācijas Rīgas līcī
2019
Mikrozooplanktons ir nozīmīgs pelaģiskās barības ķēdes posms, jo tas savieno mikrobiālo barības ķēdi ar klasisko barības ķēdi. Tomēr tas nav ietverts jūras monitoringa programmā, un līdz ar to apsekots tiek periodiski, projektu un atsevišķu, nesaistītu pētījumu veidā. Kā rezultātā iztrūkst informācija par mikrozooplanktona populācijas sezonālo dinamiku, kā arī sugu sastāvu. Ekoloģiskie pētījumi saistībā ar vides faktoriem ir veikti atklātās Baltijas jūras rajonos un Rīgas līcī veikti 1980 un 1990 gados, tomēr sugu sastāvs Baltijas jūra aplūkots un aplūkots Baltijas jūras zooplanktona atlasā. Šī darba mērķis ir noskaidrot mikrozooplanktona biomasas izmaiņas Rīgas līcī pavasara, vasaras un ru…
Protozooplanktons kā potenciāls indikators pilsētvides hidroekosistēmās
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai protozooplanktona organismi ir potenciāli pielietojami pilsētvides hidroekosistēmu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam. 2014. gada veģetācijas sezonā analizēti 26 paraugi, kas ievākti reizi mēnesī divos ezeros un divos karjeros. Tika aprēķināta ciliātu biomasa, veikta organismu sezonālās dinamikas un izmēru grupu sadalījuma analīze. Šāda veida pētījumi par pilsētas ūdenskrātuvju novērtēšanu, analizējot protozooplanktonu, ir pirmie Latvijas teritorijā. Nākotnes pētījumos jāiekļauj arī oligotrofi ezeri, lai novērtētu ciliātu izmēru grupu dinamiku, mainoties trofijas līmenim. Bakalaura darbs izstrādāts no 2014. gada augusta līdz 2015. gada maijam Latvijas Univer…