Search results for "PM1"

Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums

2022

Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums” ir apkopota zinātniskā literatūra par atmosfēras piesārņojumu pilsētvidē, tā ietekmi uz cilvēku veselību, meteoroloģisko parametru ietekmi uz gaisa kvalitāti, maršruta izvēles nozīmi, lai mazinātu uzņemto gaisa piesārņojuma daudzumu. Darba praktiskajā daļā veikti mērījumi piesārņotājiem PM2.5, PM10, PM1 un gaistošajiem organiskajiem savienojumiem laika periodā no 03.10.2021. līdz 14.04.2022. dažādās nedēļas dienās un ekspozīcijas laikos. Mērījumi veikti, izmantojot personificētu gaisa piesārņojuma mērītāju dozimetru. Iegūtie piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumi analizēti, izmantojot korelāciju analīzi un dispersijas a…

Atmosfēras aerosolu piesārņojuma līmeņa izplatības zonējums Rīgā

2015

Maģistra darbā „Atmosfēras aerosolu piesārņojuma līmeņa izplatības zonējums Rīgā” sagatavotas cieto daļiņu PM10 piesārņojuma izpatības zonas Rīgā, izmantojot Gausa dispersijas modeli AERMOD. Modelēšana veikta izmantojot 2013. gada operatoru sniegtās atskaites par emisijām atmosfērā un avotu darbības dinamiku, Rīgas Domes sniegto informāciju par transporta plūsmu mainību un pilsētas fona līmeņa mērījumus, veikta modeļa jutības analīze atkarībā no izmantotā režģa veida. Darbā izvērtēta 2-Gaiss datu bāzē iekļauto atskaišu kvalitāte, analizēti kļūdu avoti. Modelēšanas ceļā iegūta informācija par dažāda veida emisijas avotu nozīmību kopējā piesārņojuma līmeņa veidošanā, kas ļauj sagatavot prakti…

Time series of PM2.5, PM2.5–10, PM10 and their interrelationships in the airborne particulate matter from Palermo.

2009

A more cost-effective geomatic approach to modelling PM10 dispersion across Europe

2014

International audience; PM10 concentrations in most major European cities exceed the limits set by the European Directive and are expected to continue to do so in the coming years. Moreover, PM10s can be transported over long distances impacting air quality, public health and ecosystem functionality far from their sources of emission. Modelling remains one of the only options for tracking PM10 deposition in remote areas with no monitoring stations. Even so, air pollution models based on atmospheric physics usually imply substantial economic, logistical and computational investment. In this work, we present a new geomatic approach to modelling mean annual PM10 concentrations across Europe. O…

Reconnoitering the Role of Long-Noncoding RNAs in Hypertrophic Cardiomyopathy: A Descriptive Review

2021

Hypertrophic cardiomyopathy (HCM) is the most common form of hereditary cardiomyopathy. It is characterized by an unexplained non-dilated hypertrophy of the left ventricle with a conserved or elevated ejection fraction. It is a genetically heterogeneous disease largely caused by variants of genes encoding for cardiac sarcomere proteins, including MYH7, MYBPC3, ACTC1, TPM1, MYL2, MYL3, TNNI3, and TNNT23. Preclinical evidence indicates that the enhanced calcium sensitivity of the myofilaments plays a key role in the pathophysiology of HCM. Notably, this is not always a direct consequence of sarcomeric variations but may also result from secondary mutation-driven alterations. Long non-coding R…

Determination of Water-Soluble Trace Elements in the PM10 and PM2.5 of Palermo Town (Italy)

2022

This study contributes to the current knowledge on the solubility of trace elements in the atmospheric particulate matter of the urban area of Palermo. Daily sample filters of PM10 and PM2.5 were collected in monitoring stations within and outside the urban area, characterized by variable traffic density. The bulk of compositions in PM10 and PM2.5 were determined by ICP-MS. The water-soluble trace elements (WSTE) and major ion components of particulate matter were determined by ICP-MS and ion chromatography, respectively. A significant difference in the metals content was observed between the samples taken in urban areas and those from suburban areas. The calculated enrichment factor highli…

Cardiovascular effects of occupational exposure to urban airborne pollution on a group of newsagents in the city of Palermo

2014

Aims: To verify the possible correlation between exposure to airborne particulate matter the average size less than 10 μm (PM 10) of a group of newsagents working in kiosks in Palermo and evidence of carotid intimal thickening. Materials and methods: data were collected relating to environmental monitoring of airborne pollutants. We have selected a sample of newsagents, who were submitted to some clinical investigations, including the carotid echo-color doppler examination. Results: The results show no correlation between the location of the kiosks, and the presence of intimal thickening. Conclusion: Exposition to urban pollutants in Palermo is likely homogenous in the different areas and c…

Air quality and integration of short-term and long-term pollutant data

2008

Modelling PM10 is an important problem in statistical methodology, above all to explain the PM10 behaviour in space and time, since it has been linked to many adverse effects on human and environmental health. But the large spatial variability of the main traffic-related pollutants, and in particular here the PM10, implies the impossibility of obtaining from the data of the fixed stations a complete pictures of the atmospheric pollution in the urban areas. Information from fixed monitoring stations (long-term measurements) are therefore integrated with the ones deriving from mobile station (short-term measurements). Short-term measurements are incomplete and so it is necessary to integrate …

FLT3 y NPM1 como marcadores moleculares en la leucemia mieloblástica aguda. Utilidad pronóstica y diagnóstica.

2015

La Leucemia Mieloblástica Aguda (LMA) es una neoplasia clonal del tejido hematopoyético caracterizada por la proliferación de células blásticas anormales de estirpe mieloide en la médula ósea. El conocimiento de las alteraciones genéticas en la LMA, principalmente translocaciones cromosómicas, ha permitido establecer grupos de riesgo y conocer el pronóstico de los mismos. Sin embargo, existe una importante proporción de pacientes, en torno al 40-50%, que no pueden ser estratificados en base a estas alteraciones, debido a que presentan cariotipos sin ninguna anomalía citogenética, haciendo necesario en este grupo, denominado como LMA de riesgo intermedio, la búsqueda de biomarcadores que ayu…

Changes in atmospheric pollutants during COVID-19

2022

Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma izmaiņas COVID-19 laikā” mērķis –Identificēt un izpētīt ar COVID-19 pandēmiju saistītās izmaiņas, konkrēti, pārvietošanās ierobežojumu un dzīves veida izmaiņu, ietekmi attiecībā uz atmosfēras piesārņojuma koncentrāciju rādītājiem Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā. Pētījumā analizēti dati no Latvijas Ģeoloģijas un Meteoroloģijas (LVĢMC) centra novērojumu stacijām. COVID-19 pandēmijas ietekme bija jūtama visā pasaulē, tostarp arī Eiropā, jo ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās ierobežojumu rezultātā bija vērojamas izmaiņas emisiju dinamikā atmosfērā. Sakarā ar izmaiņām darba norisē un darbinieku pāreju uz attālināto darbu, kā arī mācību un studiju p…