Search results for "PRIEDE"
showing 10 items of 14 documents
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, Nr.11/12
2021
Parastās priedes audzes vecuma struktūra un atjaunošanās dinamika uz Skaista ezera salām Cenas tīrelī
2019
Dabisko purva ekosistēmu atjaunošanas ietvaros 2006. gadā Cenas tīrelī veikta dambju sistēmas izbūve uz meliorācijas grāvjiem, kas būtiski ietekmēja purva hidroloģiskos un ekoloģiskos apstākļus. Par darba mērķi izvirzīts noskaidrot parastās priedes audžu vecuma struktūru un atjaunošanās dinamiku pēc dambju izbūves uz divām Skaista ezera salām.Izvirzītā hipotēze apstiprinājās daļēji, jo 2006. gadā uz meliorācijas grāvju sistēmas izbūvēto dambju rezultātā paaugstinātais ūdens līmenis ir negatīvi ietekmējis uz Skaista ezera augošo parasto priežu audžu struktūras.
Nepolāru šķīdinātāju izmantošana priedes mizai lipofīlu ekstraktu iegūšanai
2019
Nepolāru šķīdinātāju izmantošana priedes mizai lipofīlu ekstraktu iegūšanai. Girdjuka A., zinātniskie vadītāji: Dr.chem, prof. Vīksna A., Dr.chem Lauberts M. Bakalaura darbs, 54 lappuses, 19 attēli, 8 tabulas, 79 literatūras avoti. Latviešu valodā. PRIEDE, MIZA, EKSTRAKCIJA, LIPOFĪLI EKSTRAKTI, PAĀTRINĀTA ŠĶĪDINĀTĀJA EKSTRAKCIJA, MACERĀCIJA, FREONI, GH-MS. Darbā ir apkopota informācija par augu biomasu – mizu, to sastāvu, nozīmi un ekstrakcijas metodēm. Darba ietvaros tika iegūti lipofīli ekstrakti no Latvijā augošās priedes mizas (Pinus sylvestris L.), izmantojot dažādas ekstrakcijas metodes ar n-heksānu – paātrināta šķīdinātāja ekstrakciju un macerāciju, kā arī ar sašķidrinātu freonu R134…
Arginīna fosfāta pielietošanas ietekme uz slāpekļa un oglekļa izotopu attiecību un elementu saturu skujkoku stādos
2022
Darbā apkopota informācija par divām masspektrometrijas metodēm (ICP-MS un IRMS) un to pielietojumiem skujkoku pētījumos. Tika pētīti skujkoku – egles un priedes un augsnes substrāta paraugi. Priedes skuju paraugs iegūts no Latvijas parastās priedes (Pinus sylvestris), savukārt egles skuju paraugs no Latvijas parastās egles (Picea abies). Maģistra darba ietvaros tika analizēti gan elementi abos skujkoku paraugos, gan C un N izotopu attiecības, kā arī to masas daļas un iegūtie rezultāti salīdzināti savā starpā. Rezultāti tika izvērtēti un pētītas likumsakarības starp un iekš paraugiem.
DAŽĀDAS IZCELSMES PHLEBIOPSIS GIGANTEA (Fr.) Jül. IZOLĀTU UN TO SUSPENSIJU ATTĪSTĪBA PICEA ABIES (L.) Karst. UN PINUS SYLVESTRIS (L.) KOKSNĒ
2020
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Phlebiopsis gigantea izolātu suspensiju maisījumu efektivitāti, pārbaudīt izolātu savstarpējo mijiedarbību egles un priedes koksnē. Darbā izmantotas trīs egles un priedes, kuras sazāģētas 24 bluķīšos, un apstrādātas ar četriem Latvijas izcelsmes P. gigantea izolātiem un sešiem izolātu suspensiju maisījumiem. Bluķīšus mēnesi inkubēja 18⁰C un 50% mitrumā. Pēc tam tie sazāģēti ripās, un analizēts attīstības ātrums un aizņemtais laukums. Veikta reizolācija. Latvijas izcelsmes P. gigantea izolāts PG 182 uzrādīja labākus micēlija augšanas rādītājus gan egles, gan priedes koksnē, salīdzinot ar “Rotstop”, un tas nodrošināja suspensiju maisījumu attīstību. Secināts, ka …
Arginīna fosfāta ietekme uz elementu saturu egļu un priežu skujās
2021
Arginīna fosfāta ietekme uz elementu saturu egļu un priežu skujās. Pastors G., zinātniskais vadītājs Mg. ķīm. Bērtiņš M. Bakalaura darbs, 51 lappuses, 13 tabulas, 39 attēli, 31 literatūras avoti, 7 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā veikts elementu salīdzinājums priežu un egļu skujās starp paraugiem, kuri tika apstrādāti ar arginīna fosfātu saturošu minerālmēslojumu sešu mēnešu ilgā augšanas periodā. Paraugu analīzēm izmantota induktīvi saistītās masspektometrijas un rezultāti apstrādāti ar galveno komponentu analīzes metodi. Paraugu priekšapstrāde veikta, izmantojot slapjās mineralizācijas metodi ar skābju maisījumu.
Latvijā dominējošo anemofīlo augu putekšņu virsmas analīze un putekšņu koncentrācijas pētījumi
2022
Bakalaura darba tēma ir: Latvijā dominējošo anemofīlo augu putekšņu virsmas analīze un putekšņu koncentrācijas pētījumi. Darbā tiek raksturotas bērza, graudzāļu un priežu putekšņu koncentrāciju izmaiņas 10 gadu laikā, veikta mikroskopiskā putekšņu analīze un noteikti ķīmiskie elementi uz putekšņu virsmas. Teorētiskajā daļā ir raksturotas putekšņu morfoloģiskās īpašības, putekšņu pārnese gaisa plūsmās; ir aprakstīta bērzu, priežu un graudzāļu putekšņu izplatība, ziedēšanas laiks. Darbā tiek aprakstītas izmantotās putekšņu ievākšanas metodes, izmantotās ierīces. Desmit gadu laikā bērza, priedes un graudzāles putekšņu koncentrācija ir pieaugusi. Koncentrācijas pieaugums ir atkarīgs no meteorol…
Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008/2009. Atbildīgums
2009
Šis ir desmitais pētnieku sagatavotais "Pārskats par tautas attīstību" un trešais, kuru sagatavojis Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) sadarbībā ar partneriem no Rīgas un reģionālajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu. 2008./ 2009. gada Pārskata uzmanības centrā - plaši sazarotā atbildīguma problēma. Spēja apzināties atbildību un paust to savā rīcībā veido to “līmi”, kas nodrošina ilgtspējīgas saites starp dažādiem indivīdiem, sociālajām un politiskajām grupām. Mūsdienu sabiedrībā atbildīgums ir kļuvis par neatņemamu sabiedrības vērtīborientāciju komponenti. Pār…
Parastās priedes Pinus sylvestris gadskārtu platumu un blīvumu kā klimata indikatoru salīdzinājums
2015
Bakalaura darbs „Parastās priedes Pinus sylvestris gadskārtu platumu un blīvumu kā klimata indikatoru salīdzinājums” izstrādāts Latvijas Universitātes Ekoloģijas un Botānikas katedrā laika posmā no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada maijam. Pētījumā apskatīts parastās priedes gadskārtas blīvums un gadskārtas platums kā klimatisko apstākļu raksturojoši rādītāji. Gadskārtas platuma un blīvuma dati iegūti ar Rinntech Lignostation Wood Surface Scanner. Gadskārtas platums ar gadskārtas blīvumu neuzrādīja būtisku saistību. Gadskārtas platuma parametri uzrādīja labākas saistības ar mēnešu vidējo temperatūru nekā ar nokrišņu daudzumu. Gadskārtas blīvuma parametri uzrādīja vienlīdz labu saistību ar …
Lielās pergamentsēnes sastopamība komerciāli apstrādātos skujkoku celmos
2019
Pētījumā analizēta lielās pergamentsēnes (Phlebiopsis gigantea) augu aizsardzības līdzekļa “Rotstop” un vietējās lielās pergamentsēnes populāciju sastopamība parastās egles un parastās priedes celmos vismaz 90 dienas pēc to apstrādes ar “Rotstop”. Pētījumā analizētais materiāls ievāks 30 komerciāli izstrādātās mežaudzēs. No 205 egles un 72 priedes celmiem iegūtām koksnes ripām izdalīti 660 lielās pergamentsēnes izolāti. Tika pārbaudīts, vai izolāti ir somatiski saderīgi ar “Rotstop” sastāvā esošo lielās pergamentsēnes izolātu. No komerciāli apstrādātiem celmiem biežāk tika izdalīts “Rotstop” (502 jeb 76,6% izdalītie izolāti), salīdzinot ar vietējām lielās pergamentsēnes populācijām (158 jeb…