Search results for "PSRS"
showing 8 items of 18 documents
Latvijas skolu mācību satura sovjetizācijas elementu atspoguļojums LPSR presē 1940.-1953
2020
Darba tēma ir „Latvijas skolu mācību satura sovjetizācijas elementu atspoguļojums LPSR presē 1940.-1953.gg.” Darba mērķis: Izmantojot žurnāla “Padomju Latvijas skola” materiālus, noteikt, kādas padomju ideoloģijas pazīmes tika iekļautas izglītības saturā LPSR 1940.-1941. un 1945.-1953.gadā. Uzdevumi: 1.Izvedot aprakstu par marksisma–ļeņinisma pamatiem; 2.Izveidot padomju režīma ideoloģijas pazīmju sarakstu; 3.Noskaidrot sovjetizācijas procesa vispārīgās iezīmes un norisi LPSR; 4.Noteikt, kādi sovjetizācijas elementi ir saskatāmi žurnālā “Padomju Latvijas skola” saturā 1940.- 1953.gadā. Darba mērķis sasniegts. Iegūtā informācija liecina, ka žurnāla “Padomju Latvijas skola” saturā parādās vis…
PSRS un rietumu sabiedroto 1943.-1945.gadā sadarbības atspoguļojums padomju un mūsdienu krievu vēstures literatūrā
2016
Šis bakalaura darbs "PSRS un Rietumu sabiedroto 1943.-1945. gada atspoguļojums padomju un mūsdienu krievu vēstures literatūrā'' sastāv no 83. lpp. Bakalaura darba autors: vēstures un filozofijas 3. kursa students Arnolds Šorohovs. Darba zinātniskais vadītājs: vēstures un filozofijas fakultātes docents Jānis Ķeruss. Šis bakalaura darbs tika rakstīts ar mērķi apskatīt PSRS un Rietumu sabiedroto sadarbībasraksturojumu 1943.-1945. gadā padomju un mūsdienu krievu vēstures literatūrā, un salīdzināt sniegto sadarbības raksturojumu. Pēc vēstures literatūras apskates, tika secināts, ka padomju vēsturnieki novērtē Rietumu sadarbību negatīvi, ir vērojama liela padomju ideoloģijas ietekme. Mūsdienu kri…
Bērna reprezentācija žurnālā "Zīlīte" (1980 - 1985)
2015
Bakalaura darba mērķis ir atklāt, kā bērns reprezentēts žurnālā “Zīlīte” laika posmā no 1980. gada 1. janvāra līdz 1985. gada 31. decembrim. Darba pirmajā daļā aplūkotas reprezentācijas, ideoloģijas un propagandas teorētiskās izpratnes, kā arī sociālās mācīšanās teorija. Izklāstīti attiecīgā laika posma vēsturiskie apstākļi, cita starpā aplūkojot arī cenzūru, kas tolaik valdīja mediju vidē. Kvantitatīvās kontentanalīzes un diskursa vēsturiskā analīzes rezultāti liecina, ka svarīgākā īpašība bērna reprezentācijā “Zīlītē” ir strādīgums, tostarp arī labas sekmes mācībās, kas ir laimīgas tagadnes un nākotnes apsolījums bērniem. Lai gan strādīgums tradicionāli tiek uzskatīts par pozitīvu īpašību…
Vissavienības akciju sabiedrības "Intūrists" Rīgas nodaļas darbība no 1950. līdz 1990.gadiem: sadarbības aspekti ar Valsts drošības komiteju
2017
Vissavienības akciju sabiedrība «Intūrists» laika gaitā izveidojās par institūciju, kuras pamatuzdevums bija kalpot par līdzekli izlūkošanai un pretizlūkošanai. «Intūrista» Rīgas nodaļa ir vissavienības resora struktūrvienība, kas darbojās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) ietvaros. Oficiāli tā rīkojās «Intūrista» uzdevumā. Tādējādi formāli tā bija padota gan Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pārvaldes institūcijām ar «Intūrista» valdes starpniecību, gan arī LPSR pārvaldes institūcijām, tomēr faktiski tā kalpoja kā piesegstruktūra Valsts drošības komitejai (VDK), sniedzot galvenokārt operatīvo piesegu. «Intūrista» uzdevumu klāstā ietilpa ārzemju tūristu un vi…
Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados
2018
Pētījuma “Latviešu romānistika PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados” mērķis ir parādīt, kā romāni iekļaujas PSRS literatūras kopainā 20. gadsimta 20.–30. gados, pievēršot uzmanību to atbilsmei sociālistiskā reālisma principiem, kā arī katra literārā darba savdabīgajām iezīmēm. Maģistra darba centrā ir seši romāni – Sīmaņa Berģa “Ziemeļu pionieri” (1934), Alvila Cepļa “Kalpi” (1933) un “Zeme” (1936), Linarda Laicena “Limitrofija” (1934), Oskara Rihtera “Meži šalc” (1936) un Eduarda Salenieka “Jautrais rudens” (1934). Latviešu padomju romānistika nav viendabīga – visos romānos ir saskatāmas sociālistiskā reālisma iezīmes, taču ne visi būtu uzskatāmi par padomju varas apoloģētiem; paralēli deklarat…
Pēcpadomju paaudzes (latviešu un krievvalodīgo) sociālās atmiņas ietekme uz savstarpējo komunikāciju
2021
Maģistra darba mērķis ir atklāt, kā sociālā atmiņa ietekmē savstarpējo komunikāciju pēc-padomju paaudzē, kurai pieder Latvijā dzīvojošie latvieši un krievvalodīgie, kuri dzimuši 1991. gadā un pēc tā. Darba teorētiskajā daļā tiek aplūkotas sociālās atmiņas pētniecība, kā arī traumas, paaudžu, starpkultūru komunikācijas, identitātes, komunikācijas identitātes teoriju koncepti. Pētījuma datu kopu veido 23 strukturētās intervijas. Datu apstrāde veikta ar kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību. Darba nobeigumā ir secināts, ka pēc-padomju paaudze uztver sarežģīto 20. gs. sociālo atmiņu daudz vieglākā formā, tā iemesla dēļ, ka šos laikus nav piedzīvojuši. Sociālā atmiņa nav noteicošais faktors sta…
PSRS iekšpolitisko procesu atspoguļojums Latvijas diplomātu ziņojumos un presē 1934.-1938.gadā
2016
Bakalaura darbā tiek apskatīta iekšpolitisko procesu norise Padomju Savienībā no 1934. līdz 1938.gadam. Darba mērķis ir šo sarežģīto notikumu jautājumus risināt caur tā laika paradigmu. Kā pamatmateriāls šo jautājumu risināšanā, lai iegūtu vēlamo rezultātu, tiek izmantots Latvijas diplomātu un Latvijas preses atspoguļojuma raksturojums dotajā darbā. Izmantojot vēstures literatūrā izvērtēto, tiks raksturoti un analizēti nozīmīgākie PSRS iekšienē notiekošie politiskie un saimnieciskie aspekti, kas galvenokārt izpaudās attiecību saspīlējumā starp valsts varu un tās iedzīvotājiem.
PSRS un Trešā reiha totalitāro režīmu simbolikas izmantošanas regulējums Latvijas Republikā
2020
Šajā bakalaura darbā tiek pētīts PSRS un nacistiskās Vācijas totalitāro režīmu simbolikas izmantošanas regulējums Latvijas Republikā. Darba teorētisko daļu veido dažādu autoru darbi par politisko simbolu nozīmēm politiskajā režīmā, kā arī par simbolu nozīmi organizāciju teorijā. Darba mērķis ir izpētīt, kā veidojies normatīvais regulējums, kas regulē PSRS un nacistiskās Vācijas totalitāro režīmu simbolu izmantošanu. Lai to darītu, tiks pētīti normatīvie akti, kas sevī ietver totalitāro režīmu simbolikas izmantošanas regulējumu, kā arī šo normatīvo aktu pieņemšanas process.