Search results for "Platon."
showing 10 items of 117 documents
Otlivanie duši v stal'nuû formu : kognitivnoe tolkovanie V prekrasnom i ârostnom mire Andreâ Platonova
2006
Ceļš / The way, Nr. 70 (2019)
2019
Platona darba “Faidons” lasījumi: Gregorija Vlastosa, Hansa-Georga Gadamera un Aleksandra Nehamasa pieejas
2018
Šajā bakalaura darbā pievēršos trīs nozīmīgu 20. gadsimta Platona lasītāju - Gregorija Vlastosa, Hansa-Georga Gadamera un Aleksandra Nehamasa - tekstiem, kas veltīti Platona darbam Faidons. Darba pirmajās trīs nodaļās aplūkoju katra autora trīs Faidonu komentējošus tekstus, pieņēmumus, secinājumus un pieejas, kas tajos uzrādāmas, kā arī katra autora saistību ar Platona lasījumu tradīcijām. Ceturtajā nodaļā salīdzinu kopīgo un atšķirīgo Vlastosa, Gadamera un Nehamasa uzskatos un metodēs, bet darba noslēgumā sniedzu visu trīs autoru pieeju izvērtējumu. Darba ietvaros aplūkoju Gregorija Vlastosa darbus “Iemesli un cēloņi Faidonā”, “Piezīme par “pāviliskajām predikācijām” Platona darbos” un “Re…
Taisnīgums Platona dialogā "Valsts"
2018
Platona dialogs Valsts ir viens no nozīmīgākajiem antīkajiem filozofiskajiem darbiem, kurā izteiktās domas tiek apspriestas ļoti aktīvi vēl līdz mūsdienām. Veicot oriģinālteksta leksikas analīzi, kas izmantota taisnīguma jēdziena paskaidrošanā, bakalaura darbs pievēršas Platona izpratnei par taisnīgumu un tam, kā taisnīgums izpaužas gan cilvēkā, gan valstiskā veidojumā. Darbs veltīts Platona skatījumam uz valstī esošo kārtu – ražotāju, sargu un likumdevēju – dabisko izveidošanos, aplūkota to nozīme un vieta valstiskajā sistēmā un katras kārtas sava dabas noteiktā darba darīšana, nejaucoties svešos darbos. Šīs sistēmas saglabāšana ir atslēga taisnīguma nodrošināšanai valstī. Līdzīgi arī noti…
Patības hermeneitika Mišela Fuko Platona darbu interpretācijā
2017
Šī darba tēmas problemātika izvērš Mišela Fuko patības hermeneitikas izpratni, kuras skaidrošanai tiek izmantota Fuko atsaukšanās uz Platonu, īpaši izceļot tekstus ‘’Alkibiads I’’ un ‘’Lahēts’’, kuros Fuko uzrāda pašrūpes un parrēsijas konceptu nozīmi. Tiek pētīts, kā šie koncepti saprotami kā praktiski vingrinājumi un kāda ir to saistība ar individuāli praktizētu dzīvi ētikas kontekstā. Līdz ar to šī darba mērķis ir noskaidrot, kādā veidā Fuko interpretē Platona tekstos sastopamos jēdzienus pašrūpe un parrēsija, lai piedāvātu patības hermeneitiku kā ētikas metodi, kas uzsver indivīda aktivitātes saistību ar pieredzi. Tiek izskatīts, vai pēc Fuko izteikumiem ir iespējams spriest, ka patības…
Tikuma un laimes saistība Platona sokratiskajos dialogos
2017
Bakalaura darba Tikuma un laimes saistība Platona sokratiskajos dialogos mērķis ir noskaidrot, kā ir saistīti jēdzieni tikums (ἀρετή) un laime (εὐδαιμονία) Platona sokratiskajos dialogos. Lai sasniegtu šo mērķi, bakalaura darba autore aplūko zinātnieku sniegto materiālu par sokratiskajiem dialogiem un raksturo sokratisko izvaicāšanu, ieskicē Senās Grieķijas morālistu uzskatus par šo jēdzienu saistību, tos saattiecinot ar apgalvojumiem, kas par tikuma un laimes saistību izriet no dialogiem Gorgijs un Protagors. Dialogi tiek lasīti latviešu tulkojumā, atlasot tekstvietas, kas attiecas uz analizējamo jēdzienu saistību. Atlasītās tekstvietas tiek citētas oriģinālvalodā un tām tiek sniegti autor…
Negative Platonism and Maximal Existence in the Thought of Jan Patocka
2010
According to Jan Patocka’s “negative Platonism,” ordinary, or “positive” Platonism makes a fundamental mistake in formulating Plato’s true “discovery,” i.e., the Idea, as a non-objective determination of objectivity, in terms of an ideal object that sensible objects are supposed to imitate. Does this mean that Plato himself misunderstood the epimeleia tēs psychēs and human self-knowledge (exetasis)? Analogously, Patocka states that “classical phenomenology fell victim to its own discoveries and their imprecise formulation.” Is this due to the transcendental subjectivism of Husserlian thought or, rather, to the fact that Husserl could theorize only the modes of givenness of an object? These …
Rovesciamento del platonismo in "Così parlò Zarathustra" di Nietzsche
2009
La filosofia Nietzscheana è tragicamente consapevole di non potere sfuggire alla trappola della moralità anche se ne da un giudizio negativo. Zarathustra è un tentativo di capovolgimento di questa moralità o del platonismo se per esso intendiamo un idealismo come pretesa di adattare tutto alle proprie visioni.