Search results for "Plānslīpējumi"
showing 5 items of 5 documents
Augšējā devona Katlešu svītas dolokrētu paveidi un vertikālā zonalitāte Kupravas māla atradnē
2016
Bakalaura darbs ir par augšējā devona Katlešu svītas dolokrētu paveidiem Kupravas māla atradnē un to vertikālo zonalitāti. Dokumentēti četri ģeoloģiskie griezumi, veikti detalizēti 33 pieslīpējumu un 23 plānslīpējumu pētījumi. Noskaidrots, ka šiem dolokrētiem ir raksturīga vertikālā zonalitāte - tajos var novērot divus, vietām nepilnīgus dolokrētu profilus, kuru attīstību, domājams, var skaidrot ar ūdens līmeņa svārstībām Katlešu laikposmā. Ir nodalīti mālaini kavernozi un poraini, brekčijveida, šūnveida, masīvi un citi dolokrētu horizonti. Pētītajos dolokrētos atrastās augu sakņu struktūras (rizokrēcijas), šūnveida tekstūras, kā arī žūšanas plaisas norāda uz to, ka tie ir pedogēnie dolokrē…
Famenas stāva augšējās daļas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos
2015
Bakalaura darbā ir pētīti Famenas stāva augšējās daļas, Ketleru un Šķerveļa svītas smilšainie nogulumi Ketleru atsegumos Ventas labajā krastā. Lauka darbi veikti 2014. gada augustā ekspedīcijas gaitā, kad Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumos pie Ventas tika ievāktas makrofosīlijas tālākai izpētei, bet Ventas labā pamatkrasta gravās tika sagatavoti Ketleru un Šķērveļa svītas ģeoloģiskie griezumi un ievākti smilšaino nogulumu paraugi no tālākai izpētei. Ir veikta smilšaino paraugu granulometriskā analīze, kā arī mikrofosīliju izpēte. No cementētajiem smilšainajiem nogulumiem tika izveidoti plānslīpējumi un pieslīpņi, kas tālāk tika izpētīti un aprakstīti. Makrofosīlijas izpreparētas un apra…
Devona Pļaviņu svītas uzbūve un sastāvs atsegumos Amatas krastos
2018
Bakalaura darbs ir par augšējā devona Pļaviņu svītas nogulumiežu uzbūvi un sastāvu Amatas krastos. Pētot trīs netālu esošus atsegumus Dolomītu krauju, Vizuļu iezi un Īļaku iezi, tika sagatavoti ģeoloģiskie griezumi, izgatavoti 28 pieslīpņi un 16 plānslīpējumi. Noskaidrots, ka šajos objektos Kokneses ridas nogulumi veidojās ļoti sekla ūdens un vismaz epizodiski palielināta sāļuma apstākļos, bet Sēlijas ridas nogulumi seklā, normāla sāļuma jūrā, ko periodiski ietekmēja subaerālās atsegšanās epizodes. Secināts, ka Sēlijas ridā lielākā daļa nodalīto slāņu ir izsekojami starp visiem trijiem griezumiem, novērojot tajos tikai mazas izmaiņas. Griezuma augšējā daļa visvairāk atšķīrās starp pētītajie…
Devona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņi Kalnrēžu atsegumā un to veidošanās apstākļu rekonstrukcija
2016
Bakalaura darba mērķis ir raksturot Kalnrēžu atsegumu joslā sastopamo Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu sastāvu, struktūras un tekstūras, kā arī, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, rekonstruēt to veidošanās apstākļus. Lielākajos no pieejamiem atsegumiem tika dokumentēti 3 ģeoloģiskie griezumi, veikta pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, to analīze. Noteikts šo iežu sastāvs un uzbūve, veikti slīpslāņoto tekstūru mērījumi un raksturoti šo iežu veidošanās apstākļi. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka dolomītsmilšakmeņi veidojušies mainīgos apstākļos – visticamāk plūdmaiņu kanālos un plūdmaiņu līdzenumos. To veidošanos ietekmēja bioturbācijas procesi apakšējā plūdmaiņu zonā, žūšana un brekčij…
Devona Daugavas svītas augstas stiprības dolomītu slāņkopas uzbūve un fizikāli mehāniskās īpašības Latvijā
2016
Darbā ir raksturota Daugavas svītas dolomītu slāņkopa. Pētījums pamatojas uz ģeoloģiskā griezuma aprakstu, dolomītu plānslīpējumu pētījumiem un dolomītu nodilumizturības testiem ar Losandželosas un Mikro-Devala metodi 5 Latvijas dolomīta atradnēs: Birži-Pūteļi, Kalnciems, Ropaži, Piekalni un Jaunarāji. Šāda veida pētījumi Latvijā līdz šim nav veikti, un ir svarīgi rast priekšstatu par izturīgo dolomītu izplatību griezumā un konkrētās atradnēs, kā arī salīdzināt ar abām metodēm iegūtos datus. Noskaidrots, ka pastāv cieša saistība starp abu testu rezultātiem un ir identificētas izturīgāko dolomītu izplatības tendences.