Search results for "Religion"

Latviešu epigrammu jeb improvizāciju otrais krājums

1808

Plašāka latviešu folkloras dokumentēšana un publicēšana uzsākta 19. gs.; pirmo krājumu autors ir Baltijas vācu izcelsmes garīdznieks – Gustavs fon Bergmans (Gustav von Bergmann ; Vidzemē ; 1749-1814). Savā tipogrāfijā iespieda pirmos latviešu tautasdziesmu jeb "latviešu gudrību, latviešu epigrammu" (lettischer Sinn- oder Stegreifs Gedichte) krājumus. Krājums satur 252 dziesmas. Izmantotas paša sastādītāja G. Bergmana, kā arī Eitnera, K. Hardera, Keslera un J. K. Šrēdera Kurzemē un Vidzemē (Cēsīs, Dikļos, Ērgļos, Limbažos, Rencēnos, Rubenē, Rūjienā un Valmierā) pierakstītās 249 latviešu tautasdziesmas un 3 mīklas. Pievienotie paskaidrojumi vācu valodā. Priekšvārdos viena tautasdziesma igauņu…

Erste Sammlung Lettischer Sinngedichte

1807

Plašāka latviešu folkloras dokumentēšana un publicēšana uzsākta 19. gs.; pirmo krājumu autors ir Baltijas vācu izcelsmes garīdznieks – Gustavs fon Bergmans (Gustav von Bergmann ; Vidzemē ; 1749-1814). Savā tipogrāfijā iespieda pirmos latviešu tautasdziesmu jeb "latviešu gudrību, latviešu epigrammu" (lettischer Sinngedichte) krājumus. Krājums satur 238 dziesmas, tautas gudrības. Pievienotie paskaidrojumi vācu valodā. Bibliogrāfiski aprakstīts: Seniespiedumi latviešu valodā, 1525-1855 / Nr. 807. Šis izdevums sastopams arī ar nos.: Sammlung ächt lettischer Sinngedichte. 1807 (Seniespiedumi latviešu valodā, 1525-1855 / Nr. 808).

Palcmariešu dziesmu krājums

1808

Frīdrihs Daniels Vārs (Friedrich Daniel Wahr ; 1749-1827) - vācu izcelsmes luterāņu mācītājs Palsmanes un Aumeisteru draudzēs. Tulkojis gan baznīcas procesijām nepieciešamo literatūru, gan zemnieku izglītošanai nepieciešamos materiālus. Savācis vienu no pirmajiem tautasdziesmu krājumiem "Palcmariešu dziesmu krājums" (1808). Palcmariešu dziesmu krājumā ievietotas 412 tautas dziesmas, sakārtotas tematiski - lauku dziesmas, dravnieku dziesmas, talku dziesmas, vedēju dziesmas, kāzu dziesmas, panāksnieku dziesmas, raudu dziesmas. Datums teksta beigās: "1807. 13. Sept:", taču gatavs bija 1808. g. vasarā. Paskaidrojumi tekstā vācu valodā. Bibliogrāfiski aprakstīts: Seniespiedumi latviešu valodā, 1…

Kādas izlasītas jaukas garīgas dziesmas : otrā reizē driķētas un no jauna pavairotas, tām pēc savu mūžīgu izglābšanu meklēdamām dvēselēm par labu

1742

Grāmatas piederības zīmes gadsimtu gaitā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā

2020

P. Šmita piezīme polemikai par A. Švābes grāmatu "Latvju kultūras vesture" (Rīga : Kultūras Balss, 1921) I sēj. 1. daļas Dzimts satversme

1921

P. Šmita piebilde polemikai, ko izraisīja vēsturnieka A. Švābes grāmata "Latvju kultūras vēsture" (Rīga, 1921) par vārdu izcelsmi latviešu valodā, konkrēti šeit - vārdu "banda", kas publicēta mēnešrakstā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts"(1921, Nr. 3, 322. lpp.) pēc A. Švābes atbildes un recenzenta Pētera Liepiņas piezīmes tajā pašā avota numurā. P. Liepiņas recenzija publicēta IMM, 1921, Nr. 2, 193.-200. lpp.

A. god. Rakstniekam Kaudzites Matisa kgm

1923

Pētera Šmita atklātnes Jānim Misiņam par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdēm

1931

1931. gadā P. Šmita sūtītās atklātnes J. Misiņam par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdēm minot arī dažus uzstāšanās dalībniekus, piemēram, E. Medni par latviešu tautas pasaules uzskatu, P. Šmits par pēdējo orientālistu kongresu Leidenē

A. g. J. Misiņa kgs

1930

Atklātnē atgādinājums J. Misiņam par uzstāšanos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdē

Pētera Šmita vēstule Jānim Misiņam lūgums ziņot par priekšlasījumu Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sapulcē

1932

Atklātne - atgādinājums par tematu un nosaukumu J. Misiņa priekšlasījumam Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas sēdē 1932. gada 4. martā