Search results for "Režija"
showing 4 items of 4 documents
Regnāra Vaivara režija dramatiskā un postdramatiskā teātra kontekstā
2016
Maģistra darbs “Regnāra Vaivara režija dramatiskā un postdramatiskā teātra kontekstā” veltīts Regnāra Vaivara iestudējumu analīzei. Regnārs Vaivars Latvijas teātrī sāk strādāt 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē, kļūstot par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes režisoriem. Darbā apskatīta Regnāra Vaivara radošā darbība un personība, pievēršot uzmanību režisora profesionālajai attīstībai un iestudējumu dažādībai. Režisors 20 gadu laikā iestudējis nedaudz vairāk nekā 30 izrādes, strādājot gan dramatiskā, gan postdramatiskā teātra tehnoloģijā. Dramatiskā teātra izrādes skatītas Antonēna Arto Nežēlības teātra teorijas un psihoanalīzes kontekstā, pievēršot uzmanību Regnāra Vaivara sadarbībai ar a…
Režisora Dāvja Auškāpa radošās darbības raksturojums
2017
Bakalaura darba “Režisora Dāvja Auškāpa radošās darbības raksturojums” pētījuma centrā ir režisora piecas līdz šim iestudētās izrādes, kas teātrī uzvestas laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam. Dāvis Auškāps (1975) ir jaunās paaudzes režisors un režijā pagaidām darbojas tikai četrus gadus. Darbā tiek apskatīts Dāvja Auškāpa ceļš uz teātri, sīkāk pētīti viņa iestudējumi un raksturīgākās iezīmes. Bakalaura darba mērķis ir analizēt Dāvja Auškāpa režijas principus visās viņa līdz šim iestudētajās izrādēs laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam. Darba centrālajā daļā veikts režisora iestudēto izrāžu apskats un analīze. Darbs sastāv no piecām nodaļām un četrām apakšnodaļām, secinājumiem un izmantot…
Vladislava Nastavševa režija (2014-2016) žanra un stila aspektā
2017
Bakalaura darbā ir aplūkotas režisora Vladislava Nastavševa iestudētās izrādes Latvijas teātros laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Kopā analizētas 6 izrādes no 4 dažādiem Latvijas teātriem, sākot ar Mihaila Kuzmina romāna „Peldošie — ceļojošie“ iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī 2014. gadā un beidzot ar tā paša romāna otrās daļas iestudējumu Dailes teātrī 2016. gadā. Bakalaura darba mērķis ir analizēt V. Nastavševa režiju žanra un stila aspektā. Darbā pētīta žanru vēsturiskā attīstība, meklēta stila vispārīgā definīcija un nozīme teātrī, kā arī mēģināts sistematizēt un raksturot V. Nastavševa izrādes minētajos aspektos. Izdarīti vispārīgi secinājumi par žanru attīstību, stila ietekmēm. An…
Koris un tā transformācija latviešu dramatiskajā teātrī (2015-2018)
2019
Bakalaura darbā “Koris un tā transformācija latviešu dramatiskajā teātrī (2015 – 2018)” ir teorētiski aplūkots kora jēdziens un tā funkcijas divu tradīciju kontekstā: pirmkārt, antīkā kora (sākot ar Dionīsa kultu, antīko grieķu teātri un antīkā kora lomu cauri gadsimtiem līdz modernisma dramaturģijai), otrkārt, latviešu kordziedāšanas kontekstā. Balstoties abu tradīciju teorētiskajā materiālā, darbā tiek aplūkoti trīs režisoru iestudējumi – Elmāra Seņkova “Pūt vējiņi!” un “Antigone”, Mārtiņa Eihes “Smaržo sēnes” un “Meža meitas”, un Viestura Kairiša “Mērnieku laiki”. Šajās izrādēs koris tiek izmantots kā mainīgā telpa un sabiedrības procesu reflektējošs kopums.