Search results for "Ruminācija"
showing 3 items of 3 documents
Ruminācijas, vadības funkciju un piedošanas saistības ar depresijas simptomu izteiktību
2018
Neskatoties uz jaunākajām depresijas ārstēšanas medikamentozajām un psihoterapeitiskajām metodēm, depresijas traucējuma izplatība Eiropā turpina pieaugt, tas skar vairākus dzīves aspektus, gan darba produktivitāti, gan attiecību kvalitāti. Pētījuma mērķis ir izpētīt depresijas un kognitīvo procesu, īpaši vadības funkcijas un ruminācijas, un attiecību kvalitātes, īpaši piedošanas, savstarpējās attiecības. Pētījuma dalībnieki. Pētījumā piedalījās 125 universitātes studenti, no tiem 98 sievietes (78,40 %) vecumā no 18–30 gadiem (M=21,13; SD=2,55) un 27 vīrieši (21,60 %) vecumā no 19 līdz 25 gadiem (M=20,93, SD=1,69). Izmantotās metodes. Sociodemogrāfiskā anketa; Traumas simptomu aptaujas Depre…
Apzinātības aspektu saistība ar subjektīvo labklājību un rumināciju
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda saistība pastāv apzinātības aspektiem, subjektīvajai labklājībai un ruminācijai. Pētījumā piedalījās 100 respondenti,vecumā no 18 – 64 gadiem. Pētījumā tika izmantotas 3 aptaujas – Subjektīvās laimes skala (Lyubomirsky & Lepper, 1999), Apzinātības piecu aspektu aptauja (Baer, Smith, Hopkins, Krietemeyer & Toney, 2006) un Ruminatīvo atbilžu skala (Treynor, Gonzalez & Nolen-Hoeksema, 2003). Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp apzinātību, subjektīvo labklājību un rumināciju, un sniedz padziļinātu un statistiskajos aprēķinos pamatotu priekšstatu par apzinātības saistību ar laimes izjūtu un ruminatīvu domāšanu Latvijas ied…
Disociatīvās pieredzes, ķermeņa tēla uztveres un ruminācijas savstarpējās saistības sievietēm
2018
Pētījuma mērķis ir noskaidrot sakarības starp disociatīvās pieredzes izteiktību, ķermeņa tēla uztveri un rumināciju sievietēm. Pētījumā piedalījās 131 respondente (M=23,38; SD=3,88). Tika izmantotas trīs metodes – Disociācijas aptauja (Vanderlinden, van Dyck, Vanderreycken, Vertommen, & Verkes, 1993), Ķermeņa tēla uztveres aptauja (Slade 1996) un Ruminatīvo atbilžu skala (Treynor, Gonzalez & Nolen - Hoeksema, 2003). Pētījuma rezultāti parāda, ka ķermeņa tēla uztvere ir negatīvi statistiski nozīmīgi saistīta ar disociatīvās pieredzes izteiktību, t.i., jo izteiktāka ir disociatīvā pieredze, jo negatīvāka ir ķermeņa tēla uztvere. Pētījuma rezultāta parāda, ka ruminatīvā domāšana ir statistiski…