Search results for "SAS"
showing 10 items of 2933 documents
Ģentrifikācijas iezīmes Āgenskalna apkaimē
2019
Maģistra darbā pētītas ģentrifikācijas procesa izpausmes Āgenskalna apkaimē Rīgā, analizējot izmaiņas iedzīvotāju sastāvā. Visplašāk ģentrifikācija pētīta lielajās pilsētās un tā ir plaši atspoguļota Rietumvalstu zinātniskajā literatūrā. Salīdzinoši mazāk pētītas Centrālās un Austrumeiropas valstu pilsētas. Pētījuma metodoloģija ietver kvantitatīvo un kvalitatīvo metožu kombināciju. Pētījuma rezultāti parāda, ka Rīgā ģentrifikācijas attīstību nevirza gados jaunu, augsti izglītotu profesionāļu ģeogrāfiskā mobilitāte, kas ir raksturīga iezīme Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Tāpat daudz mazākā mērā ģentrifikācijā izpaužas dzīves vietas izvēles nosacījumi radošo profesiju pārstāvju, kā arī izglī…
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Jaunzušu purva nogulumos
2016
Ruzaiķis Dz., 2016. “Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Jaunzušu purva nogulumos”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa. Bakalaura darba izstrādes gaitā pētīti Jaunzušu purvā holocēna laikā uzkrājušies nogulumu slāņi un rekonstruētas paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas nogulumu uzkrāšanās gaitā. Pētījumā tika izmantotas lauka darba metodes, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana, nogulumu vizuālā novērtēšana, dokumentēšana un paraugu ievākšana analīzēm, kā arī laboratorijas pētījumu metodes - nogulumu karsēšanas zudumu, kūdras sadalīšanās pakāpes, kūdras botāniskā sastāva un gitijas bioloģiskā sastāva analīzes, to interpretāc…
Iedzīvotāju migrācija piepilsētā: Ozolnieku novada piemērs
2018
Bakalaura darbā “Iedzīvotāju migrācija piepilsētā: Ozolnieku novada piemērs” pētīta iekšzemes migrācijas struktūra, iedzīvotāju sastāvs un pārcelšanās motīvi Ozolnieku novadā. Ozolnieku novads pētījumam izvēlēts, jo migrācijas procesus pašvaldībā ietekmē Rīgas aglomerācijas lielākie apdzīvojuma centri – Jelgava un Rīga. Darba mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju sastāvu un pārcelšanās motīvus iekšzemes migrācijā uz Ozolnieku novadu, vērtējot migrācijas rezultātā piepilsētā notikušās pārmaiņas. Pētījuma ietvaros veikta iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju migrācijas pieredzi un dzīvesvietas vērtējumu. Darbu veido ievads, 7 nodaļas, secinājumi, izmantotā literatūra un pielikums.
Iedzīvotāju sastāvs un līdzdalība ēku siltināšanā Salaspilī
2022
Bakalaura darbā “Iedzīvotāju sastāvs un līdzdalība ēku siltināšanā Salaspilī” analizēts iedzīvotāju sastāvs Salaspils pilsētā, padomju periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas un to siltināšana. Salaspils pilsēta izvēlēta pētījumam, jo lielākā daļa no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu ēkās. Salaspils pilsēta atrodas Rīgas aglomerācijā, Pierīgā, kur noris aktīva starpreģionu migrācija. Darba mērķis ir izvērtēt iedzīvotāju sastāvu Salaspils pilsētā un iedzīvotāju līdzdalību ēku siltināšanā. Darba sākumā ir veikta apkopoto zinātnisko publikāciju un pieejamo literatūras avotu analīze. Šajās nodaļās apkopoti literatūras avoti par iedzīvotāju sastāvu, energoefektīvu ēku r…
Transporta plūsmu organizācijas scenāriju izstrāde: Rīgas centra teritorijas piemērs
2017
Satiksmes intensitātes palielināšanās, kas, nemainot infrastruktūru, rada sastrēgumus, palielina pārvadājumu izmaksu celšanos un piegādes termiņus, uzskatāma par vienu no aktuālākajām problēmām pēdējo gadu laikā pilsētās un to apkaimju teritorijās. Darba ietvaros izstrādāti noslogotāko Rīgas centra krustojumu matemātiskie modeļi, to kalibrēšana veikta, izmantojot aktuālos transporta plūsmu novērojumus un luksoforu regulācijas režīmus (saskaņā ar Rīgas Domes Satiksmes departamenta datiem). Modelēšanas ceļā, izmantojot specializētu programmu VISSIM, analizēti transporta plūsmu režīmi dažādas noslodzes situācijās, piedāvāti plūsmu organizācijas uzlabojumi, lai mazinātu sastrēgumus.
Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā
2016
Maģistra darbs „Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā” ir veltīts augsnes sasaluma dziļumu atšķirību raksturošanai Latvijas teritorijā, un to ietekmējošo faktoru noteikšanai. Pētījuma mērķis ir izvērtēt augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas saistībā ar klimata mainību Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka periodā no 1966. līdz 2015.gadam, mēnešu skaits, kuros augsnes sasaluma dziļums nepārsniedz 20 cm atzīmi, ir būtiski palielinājies 3 stacijās. Tāpat 3 stacijās ir būtiski samazinājies maksimālais sasaluma dziļums. Pētījums apstiprina augsnes sastāva un ģeogrāfiskā novietojuma ievērojamo ietekmi uz sasaluma dziļumu Latvijā.
Kopā braukšanas prakses Latvijā: mobilitātes iezīmes un iesaistīto iedzīvotāju sastāvs
2018
Bakalaura darbā “Kopā braukšanas prakses Latvijā: mobilitātes iezīmes un iesaistīto iedzīvotāju sastāvs” tiek pētītas kopā braukšanas grupas, to darbības principi un iesaistītie dalībnieki. Pētījumam izvēlētas tās kopā braukšanas grupas, kuru darbības raksturs nav saistīts ar komercpakalpojumiem. Darba mērķis ir noskaidrot dalībnieku pārvietošanās paradumus, iesaistīto sastāva un līdzdalības raksturīgākās iezīmes dažādām kopā braukšanas grupām Latvijā. Kopā braukšanas grupu, pēc abpusējas vienošanās, veido vismaz divi dalībnieki, no kuriem viens ir šoferis, bet otrs – pasažieris. Nereti šādas grupas veido arī vairāk par diviem dalībniekiem, bet to darbība tiek organizēta ar sociālās saziņas…
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…
Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē
2017
Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.