Search results for "SEDIMENTĀCIJA"

showing 10 items of 11 documents

Eksperimentāla modeļa izstrāde neisseria gonorrhoeae antibakteriālas rezistences noteikšnai

2019

Neisseria gonorrhoeae infekcija mūsdienās ir globāla problēma. Latvijā tā ir otrā visbiežāk izplatītā bakteriālā seksuāli transmisīvā slimība. Mūsdienās satraucošā N. gonorrhoeae rezistence pret antibiotikām tiek atzīmēta visā pasaulē, tā ir padarījusi ārstēšanu nekomplicētai gonokoku infekcijai vēl sarežģītāku, ar mazāk ārstēšanas iespējām nekā agrāk. Visu laiku ārstiem pastāv jautājums, kā efektīvāk un ar maksimālu precizitāti noteikt antibakteriālo rezistenci. Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, tāpēc, teorētiski, pētījumi ar silīcija dioksīda mirkodaļiņām un to mijiedarbību ar mikroorganismiem varētu būt nozīmīgi antibakteriālās rezistences noteikšanai. Darba mērķis: Eksperimentāli note…

Candida sugassilīcija dioksīda mikrodaļiņassedimentācijas ātrumsantibakteriāla rezistenceNeisseria gonorrhoeaeMedicīna
researchProduct

Augsnes granulometrija un to frakciju raksturošana

2020

Darbā ir veikta augsnes granulometriska pārbaude izmantojot sedimentācijas metodi un lāzerdifrakcijas metodi izmantojot daļiņu lieluma analizatoru Mastersizer 3000. Visi iegūtie dati tiek analizēti, salīdzinot izmantotas metodes savā starpā. Visiem zemes frakcijām iegūtiem ar lāzerdifrakcijas metodi tika izvērtēti to drošības intervāli un iespējami datu novirzes cēloni no sedimentācijas metodes.

LĀZERDIFRAKCIJAGRANULOMETRIJASEDIMENTĀCIJASLAPJAS DISPERSIJAS VIENĪBAĶīmijaMASTERSIZER 3000
researchProduct

Devona Stipinu svītas dolomītu fācijas un veidošanās apstākļi

2020

Bakalaura darba mērķis ir veikt Stipinu svītas nogulumiežu fāciju analīzi un sedimentācijas apstākļu interpretāciju, pamatojoties uz lauka darbiem un apskatīto literatūru. Pētījuma ietvaros ir dokumentēti 10 atsegumi, kuri atrodas Kurzemē un Zemgalē. Nogulumiežu fāciju nodalīšana tika balstīta uz lauku darbos veiktajiem mērījumiem un to pēcapstrādi. Darba rezultātā ir nodalītas 10 fācijas un 2 fāciju asociācijas – vidējā līdz augšējā plūdmaiņu zona ar mālaini karbonātisko nogulu sedimentāciju, kā arī apakšējā plūdmaiņu zona līdz atklātam šelfam ar karbonātu sedimentāciju.

RitmītiĢeoloģijaPlūdmaiņasFāciju analīzeKarbonātu sedimentācijaFranas stāvs
researchProduct

Pēdu fosiliju kompleksi galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos

2013

ANOTĀCIJA Promocijas darbā analizēts pēdu fosiliju komplekss Franas stāva nogulumos Galvenajā devona laukā. Balsttes uz ievākt un notikt ihnofosiliju matriālu, tka izveidota sistmātskā ihnoloģija, pēc kuras analīzes nodalītas ihnokompleksu grupas un ihnofācijas. Iegūte dat ļāva papildināt iepriekš pastāvošos priekšstatus par Galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos pārstāvēt organismu grupu daudzveidību, intrpretēt faciālo apstākļu mainību un paleoekoloģiskos apstākļus Baltjas devona baseinā Franas laikmetā. Galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos dominējošās ihnofācijas norāda uz seklas jūras sedimentācijas vidi un mainīgiem faciālajiem apstākļiem. Pētījumā tka konstatēta ihnofosili…

dolomiteĢeoloģijadolomītsichnofaciessedimentary environmentsedimentācijas apstākļiGeologyDevoniandevonsĢeogrāfijas un zemes zinātnesihnofācija
researchProduct

Depositional environment of the tidally-dominated transgressive succession: Rēzekne and Pärnu regional stages, Baltic devonian basin

2013

Disertācijas pētijumu tēma ir veltīta Rēzeknes un Pernavas reģionālo stāvu nogulumu fāciju pētījumiem un to uzkrāšanās vides rekonstrukcijai Baltijā. Agrākie pētījumi šajā devona klastisko nogulumu slāņkopas daļā tika veltīti galvenokārt litoloģiskiem, mineraloģiskiem un stratigrāfiskiem pētījumiem, kā arī nogulumu sastāva pētījumiem baseina austrumdaļā. Detalizēti pētījumi ar mērķi rekonstruēt kopējo baseina attīstību līdz sim netika veikti. Tādēļ, Rēzeknes un Pērnavas reģionalo stavu slāņkopas veidošanas apstākļi bija maz zināmi, kā arī diskutabli. Pēdējo desmit gadu laikā fāciju analīzes loma seno baseinu rekonstrukcijās tika plaši pielietota vidus un augšdevona klastiskās slāņkopas pētī…

facies analysisestuāriĢeoloģijaplūdmaiņu līdzenumitidal processesGeologysedimentary environmentsplūdmaiņu procesitidal flatsestuariesfāciju analīzesedimentācijas vide
researchProduct

Kalcīts un tā veidošanās apstākļi Franas stāva smilšakmeņos un dolomītos Latvijā

2019

Maģistra darbā “Kalcīts un tā veidošanās apstākļi Franas stāva smilšakmeņos un dolomītos Latvijā” raksturotas kalcīta fizikālās īpašības, ķīmiskais sastāvs un veidošanās apstākļi. Pētījumi veikti 16 Amatas, Pļaviņu, Daugavas un Stipinu svītas atradnēs un atsegumos. Dokumentēti ģeoloģiskie griezumi, pētītas kalcīta fluorescences izpausmes un citas fizikālās īpašības, attiecības ar smilšakmens un dolomīta komponentiem plānslīpējumos, noteikts kalcīta ķīmiskais sastāvs un oglekļa stabilo izotopu attiecības. Secināts, ka kalcīts Amatas svītas smilšakmeņos un Pļaviņu, Daugavas un Stipinu svītas dolomītos kristalizējies līdzīgos apstākļos – no atmosfēras izcelsmes pazemes ūdeņiem sauszemes apstāk…

mineraloģija; mineralogykristalizācija; crystallisationĢeoloģijaķīmiskais sastāvs; chemical compositionpēcsedimentācijas izmaiņas; diagenesisδ13C analīze; δ13C analysis
researchProduct

Devona Sietiņu svītas nogulumu fācijas Latvijas ziemeļaustrumu daļā

2015

Šī pētījuma mērķis bija raksturot Sietiņu svītas nogulumu fācijas, to asociācijas un sniegt to veidošanās apstākļu interpretāciju Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma ietvaros sastādīti 4 ģeoloģiskie griezumi un nodalītas 11 fācijas ar apakšfācijām, kas grupētas 2 fāciju asociācijās. Korelējot griezumus ar urbumu datiem, noskaidrots, ka pētītie nogulumi atbilst Sietiņu svītas apakšējai līdz vidējai daļai. Secināts, ka pētītie Sietiņu svītas nogulumi veidojušies fluviālos kanālos zemūdens grēdās un progradējošās sērēs. Sedimentācijas procesus ir nedaudz ietekmējuši plūdmaiņu procesi, par ko liecina sporādiski sastopamas vizlas kārtiņas un drupu materiāla graudu izmēru gradācija uz slīpajie…

ĢeoloģijaBaltijas devona baseinskvarca smiltisdeltu sedimentācijas videklastiskie nogulumislīpslāņojums
researchProduct

Devona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņi Kalnrēžu atsegumā un to veidošanās apstākļu rekonstrukcija

2016

Bakalaura darba mērķis ir raksturot Kalnrēžu atsegumu joslā sastopamo Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu sastāvu, struktūras un tekstūras, kā arī, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, rekonstruēt to veidošanās apstākļus. Lielākajos no pieejamiem atsegumiem tika dokumentēti 3 ģeoloģiskie griezumi, veikta pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, to analīze. Noteikts šo iežu sastāvs un uzbūve, veikti slīpslāņoto tekstūru mērījumi un raksturoti šo iežu veidošanās apstākļi. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka dolomītsmilšakmeņi veidojušies mainīgos apstākļos – visticamāk plūdmaiņu kanālos un plūdmaiņu līdzenumos. To veidošanos ietekmēja bioturbācijas procesi apakšējā plūdmaiņu zonā, žūšana un brekčij…

Ģeoloģijabioturbācijaklastiskā sedimentācijapieslīpņiplānslīpējumiFranas stāvs
researchProduct

Augšējā krīta kaļķakmeņi Untersberga kalna apkārtnē, Alpos: sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļu interpretācija

2015

Klievēns E., 2015. Augšējā krīta kaļķakmeņi Untersberga kalna apkartnē, Alpos: sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļu interpretācija. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. 67 lpp.Maģistra darbā ir raksturots Untersberga kalna apkārtnē esošo augšējā krīta kaļķakmeņu sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļi. Darbā veikta zinātniskās literatūras analīze, kaļķakmeņu pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, sagatavotā kaļķakmens materiāla fotoskenēšana un datu kamerālā apstrāde, kaļķakmeņu uzbūves un komponentu identifikācija, un aprakstīšana, fāciju un fāciju asociāciju nodalīšana, pētīto kaļķakmeņu veidošanās apstākļu interpretācija. Secināts, ka kaļķakmeņi no Kīferas atradnes lie…

Ģeoloģijalagūnaskonglomerātisekla jūrakarbonātu sedimentācijaZiemeļu kaļķakmens Alpi
researchProduct

Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē

2018

Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.

Ģeoloģijapaleobotānikagranulometriskā analīzesedimentoloģijasedimentācijas apstākļidevons
researchProduct